LAAJ statūti

(Pieņemti 2010. g. 31. decembrī)

NOSAUKUMS, MĒRĶI, BIEDRI

1. Organizācijas nosaukums ir – Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, saīsināti LAAJ. Angliskā tulkojumā – Latvian Federation of Australia and New Zealand.
2. LAAJ mērķi, darbojoties demokratiskā garā, ir veicināt:
   1. Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu un latviešu organizāciju sadarbību sabiedriskā, kultūras un palīdzības laukā. (Ar nosaukumu „organizācijas” saprotamas biedrības, to nodaļas, draudzes un citas organizētas vienības);
   2. latviskās kultūras veidošanu un saglabāšanu Austrālijā un Jaunzēlandē;
   3. sadarbību ar organizācijām un valsts iestādēm Latvijā un
   4. sadarbību ar latviešu organizācijām citās zemēs.
3. Mērķu sasniegšanai LAAJ ir tiesības:
   1. pārstāvēt latviešus pie valdības un citām autoritātēm;
   2. sadarboties vai iestāties jebkurā organizācijā, inkorporētā vai ne, kurai ir līdzīgi mērķi kā LAAJ;
   3. veicināt, pasargāt un palīdzēt uzturēt esošo latviešu kultūras darbu un veicināt jaunu kultūras vērtību attīstību latviešu un visas sabiedrības labā;
   4. veicināt, atbalstīt, organizēt un koordinēt skolas, kursus, priekšlasījumus, sanāksmes, konferences, sportu un citas nodarbības, kas sekmētu latviešu valodas, literātūras, vēstures un citu latviešu kultūras paveidu mācīšanu;
   5. sagādāt, vai sniegt pabalstu, balvu vai apbalvojumu iegādei un izteikt atzinību personām un darbiem, kas sekmē LAAJ mērķus;
   6. pirkt, mainīt, nomāt, īrēt vai citādi iegūt zemi, ēkas, kustamu vai nekustamu īpašumu un jebkādas tiesības vai privilēģijas, kas ir vajadzīgas vai ērti izmantojamas LAAJ mērķu sasniegšanai, pieņemot, ka, ja LAAJ iegūst jebkādu īpašumu, kas ir aizbildnībā, LAAJ var ar īpašumu rīkoties tikai likumīgi pieļautā veidā;
   7. slēgt līgumus ar jebkuru valdību vai autoritāti valsts, pašvaldības, vietējā vai citā mērogā, kas veicinātu LAAJ mērķus, vai kādu no tiem, kā arī iegūt no minētām autoritātēm jebkādas tiesības, privilēģijas vai atļaujas, ko LAAJ pieņem kā vēlamas, un izpildīt, izmantot vai pakļauties šīm tiesībām, privilēģijām vai atļaujām;
   8. ieguldīt LAAJ aktīvos līdzekļus atļautos aizbildnības ieguldījumos saskaņā ar pilnsapulces lēmumu;
   9. aizņemties, sagādāt vai nodrošināt naudas izmaksas LAAJ pieņemamā veidā un to nodrošināt vai nokārtot parāda atmaksas vai citas saistības, kontraktus, garantijas vai citas norunas, ko LAAJ ir uzņēmusies;
   10. pieņemt jebkuru dāvinājumu vai īpašumu, aizbildnībā vai ne, viena vai vairāku LAAJ mērķu veicināšanai, bet vadoties pēc noteikumiem 3.f) paragrafā;
   11. rūpēties par LAAJ līdzekļu papildināšanu ar personīgiem vai rakstiskiem lūgumiem publiskās sanāksmēs vai citādi, ar biedru naudām, ziedojumiem vai citādi;
   12. ziedot
4. Biedri
   1. Visas latviešu organizācijas Austrālijā un Jaunzēlandē, un pilngadīgi indivīdi, var iesniegt lūgumu uzņemt viņus par LAAJ biedriem. Pieprasījumam jābūt tādam, kā to nosaka LAAJ prezidijs. Prezidijs izvērtē pieprasījumu, un tam nav jādod paskaidrojumi, ja kādu pieprasījumu noraida.
   2. Individuālie biedri var kļūt par mūža biedriem, samaksājot prezidija noteikto summu un tā atbrīvojoties no pienākuma maksāt tālākas biedru maksas.
   3. Prezidijs var uz zināmu laiku atcelt jebkura biedra tiesības, bet biedram ir tiesības apellēt kopsanāksmē.
   4. Kopsanāksme var uz zināmu laiku atcelt biedra tiesības vai biedru izslēgt.
   5. Biedri var izstāties kurā katrā laikā, rakstiski paziņojot prezidijam.
   6. Prezidijs uztur biedru sarakstu.

PĀRVALDE, DARBĪBA, LĪDZEKĻI

5. Delegātu kopsanāksme ir LAAJ augstākais lēmēja organs, kas nosaka LAAJ darbības vadlīnijas, Kultūras dienu laiku un vietu, kā arī izšķir citus svarīgus jautājumus.
6. Kopsanāksmi sasauc LAAJ prezidijs:
   1. Ne retāk kā pa trīs gadiem reizi, bet vajadzības gadījumā arī biežāk;
   2. Ja to rakstiski pieprasa vismaz 50 individuālie biedri vai piecas biedru organizācijas. Pieprasījumā jāpaskaidro kopsanāksmes vajadzība un tas ir jānodod prezidija priekšsēdim vai, viņa prombūtnes gadījumā, priekšsēža vietniekam. Ja prezidijs nesasauc kopsanāksmi trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas, pieprasījuma iesniedzēji var sasaukt kopsanāksmi prezidija sanāksmes vietā.
   3. Visiem LAAJ biedriem un amatpersonām izziņojams kopsanāksmes datums, laiks un vieta, vismaz trīs mēnešus pirms kopsanāksmes.
   4. Kopsanāksmi izziņojot, izziņojama arī proponētā darba kārta, minot kopsanāksmē apspriežamos prezidija, Kulturas fonda, nodaļu, nozaru un biedru priekšlikumus. Izziņojumiem drīkst pievienot piemērotus izklāstus.
   5. Izziņojumā biedrus aicina prezidijam piesūtīt, vismaz divus mēnešus pirms kopsanāksmes, savus priekšlikumus un komentārus par izziņoto darba kārtu un kopsanāksmē apspriežamajiem priekšlikumiem.
   6. Visi priekšlikumi un piebildumi, kas saņemti vismaz divus mēnešus pirms kopsanāksmes, izziņojami biedriem vismaz mēnesi pirms kopsanāksmes.
7. Balsis kopsanāksmē
   1. Katrai biedru organizācijai ir tiesības uz vismaz vienu balsi, un tā drīkst būt pārstāvēta kopsanāksmē ar vismaz vienu delegātu, un uz vēl vienu balsi un vienu delegātu par katriem 50 biedriem virs pirmiem 25 biedriem.
   2. Draudzes un citas organizācijas, kuras maksā nominālu biedru naudu vai ir no tās atbrīvotas, ir tiesīgas uz vienu balsi un vienu delegātu katra.
   3. Minimālā organizācijas biedru maksa ir par 25 biedriem.
   4. Balsstiesīgas ir organizācijas, kas vismaz vienu mēnesi pirms kopsanāksmes ir nokārtojušas biedru naudas maksājumus.
   5. Jebkura vismaz 25 individuālu biedru grupa, kas ir nokārtojuši biedru maksas vismaz vienu mēnesi pirms kopsanāksmes, var apstiprināt vienu delegātu kā pārstāvi kopsanāksmē. Šim delegātam ir viena balss. Neviens biedrs nedrīkst būt vairāk kā vienā individuālu biedru grupā.
   6. Organizācijas dod delegātiem rakstveida pilnvaras, uzrādot biedru skaitu vai uzrādot individuālos biedrus, kas tiek pārstāvēti.
8. Ja kāda biedru organizācija nav kopsanāksmē pārstāvēta, tā var izteikt savu viedokli vai nobalsot rakstiski par katru dienas kārtības punktu.

Kopsanāksmes vadīšana

9. Kopsanāksmes valoda ir latviešu valoda.
10. Kopsanāksmes vadība
    1. Līdz kopsanāksmes vadītāja ievēlēšanai, kopsanāksmi vada prezidija priekšsēdis, bet viņa prombūtnes gadījumā, prezidija priekšsēža vietnieks.
    2. Delegātu tiesīguma pārbaudei prezidijs, pirms kopsanāksmes, nozīmē mandātu pārbaudes komisiju, kas pārbaudes rezultātus ziņo delegātiem pirms kopsapulces vadītāja ievēlēšanas.
    3. Pēc kopsanāksmes atklāšanas un mandātu pārbaudes komisijas ziņojuma pieņemšanas, no klātesošajiem delegātiem ievēl kopsanāksmes vadītāju, protokolētāju un divus balsu skaitītājus.
11. Visi priekšlikumi un to grozījumi iesniedzami rakstiski, kopsanāksmes vadītājam, pirms par tiem sāk debatēt.
12. Visiem priekšlikumiem, izņemot prezidija priekšlikumiem, nepieciešams kāda cita delegāta atbalsts.
13. Balsošana
    1. Balsošanu un vēlēšanu delegāti kopsanāksmē izdara atklāti balsojot, ja vien aizklātu balsošanu nav pieprasījusi vismaz desmitā daļa no klātesošajiem delegātiem.
    2. Pirms balso par oriģinālo priekšlikumu, balso par katru tam proponēto grozījumu.
    3. Ja proponēti varāki grozījumi, kopsanāksmes vadītājs nosaka kādā kārtībā par tiem balso.
    4. Ja kādu vai kādus no proponētajiem grozījumiem pieņem, tad oriğinālajam priekšlikumam izdara visus pieņemtos grozījumus un pēc tam balso par tāda grozītā priekšlikuma pieņemšanu.
14. Kopsanāksmē rezolūcijas pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Statūtu grozīšanai, prezidija un revīzijas komisijas locekļu atcelšanai pirms amata laika notecēšanas un LAAJ likvidācijai vajadzīgs 3/4 klātesošo delegātu balsu vairākums.
15. Balsu skaitīšana
    1. „Ar vienkāršu balsu vairākumu” nozīmē, ka par priekšlikumu nodotas vismaz puse plus viena no nodotajām balsīm, kopā skaitot atturējušās un pret balsis.
    2. „Ar divu trešdaļu balsu vairākumu” nozīmē, ka par priekšlikumu nodotas vismaz divas trešdaļas no nodotajām balsīm, kopā skaitot atturējušās un pret balsis.
    3. „Ar redzamu balsu vairākumu” nozīmē, ka kopsapulces vadītājs, balsis neskaitot, konstatējis, ka vienkāršs vairākums delegātu priekšlikumam piekrīt. Ja kāds delegāts tūlīt pēc kopsanāksmes vadītāja konstatējuma pieprasa balsu skaitīšanu, tad tās arī jāsaskaita.
16. Kopsanāksmē pieņemtiem lēmumiem jāsaskan ar LAAJ statūtiem.
17. Tās balsis, kuras organizācijas nodevušas rakstiski, saskaņā ar LAAJ statūtu 8 pantu, ir līdzi skaitāmas tikai pie tiem priekšlikumiem, par kuriem tās nodotas.
18. Kopsanāksmes protokolētājs un kopsanāksmes vadītājs protokolu sagatavo un abi to paraksta, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc kopsanāksmes, un nosūta to prezidijam. Prezidijs izsūta protokola norakstus visiem biedriem.
19. Kopsanāksme:
    1. Nosaka prezidija sēdekli un darbības laika ilgumu, kam jābūt vismaz divi gadi.
    2. Ievēl prezidiju, kas sastāv no priekšsēža, priekšsēža vietnieka, vicepriekšsēžiem Kanberā, Jaundienvidvelsā, Jaunzēlandē, Kvīnslandē, Dienvidaustrālijā, Tasmānijā, Viktorijā un Rietumaustrālijā, Kultūras fonda priekšsēža, diviem sekretāriem, kasiera un nodaļu vadītājiem. Prezidija priekšsēdi un citas amatpersonas ievēl kopsanāksmē. Prezidija locekļu amatos var ievēlēt personas, kuras nedzīvo LAAJ prezidija sēdekļa pilsētā un, pēc vajadzības, divus vai vairāk amatus var apvienot vienā personā.
    3. Ievēl revīzijas komisiju.
20. Katrs LAAJ pārstāvis Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdē ir arī LAAJ prezidija loceklis.
21. Revīzijas komisija revidē prezidija, Kultūras fonda un visu nodaļu un nozaru financiālo darbību, ik gadus, un ziņo prezidijam un nākošajai kopsanāksmei.
22. Kopsanāksmes delegāti, prezidija un revīzijas komisijas locekļi nekādu atlīdzību no LAAJ par savu darbību un sēžu apmeklējumiem nesaņem. LAAJ ienākumi vai īpašumi nav ne izmaksājami, ne nododami biedriem, tieši vai netieši, kā ienākums vai peļņa.
23. Pie LAAJ darbojas Padome, kas sastāv no bijušo un esošo prezidiju priekšsēžiem. Padome ir prezidija padomdevēja.
24. Prezidija darbība
    1. Prezidijs var papildināt pilnsapulces ievēlēto sastāvu, pēc vajadzības, atsevišķiem amatiem.
    2. Prezidija locekļi var atteikties no sava amata, rakstiski paziņojot prezidijam. Tādā gadījumā prezidijam ir tiesības iecelt amatā atvietotāju, no jau pilnsapulces ievēlētajām personām vai arī citu prezidijam pieņemamu personu.
    3. Prezidijs notur sēdes ne retāk kā reizi pa diviem mēnešiem.
    4. Prezidija lēmumi pieņemami atklātā balsošanā, ar vienkāršu balsu vairākumu. Prezidija kvorums ir ne mazāk kā 6.
    5. Personīgo vai organizāciju interešu konflikta gadījumā, prezidija loceklim jāatklāj interešu konflikts un jāatsakas piedalīties balsošanā par spriežamo jautājumu. Loceklim ir tiesības piedalīties jautājuma pārrunās un izteikt savu viedokli.
    6. Prezidija sēdes darbības norise pierakstāma protokolā.
25. LAAJ līdzekļi sastādās no organizāciju un biedru dalību maksām, ko nosaka kopsanāksme, no iemaksām fondos, ziedojumiem un cita veida ienākumiem. Organizācijām un individuāliem biedriem, kam jāmaksā biedru nauda, tā jāsamaksā līdz tekošā gada 31.augustam.
26. LAAJ prezidijs, saskaņā ar kopsanāksmes lēmumiem, nosaka LAAJ līdzekļu sadali un dažādo nozaru darbību.
27. Darbību izbeidzot, LAAJ savus līdzekļus un kustamo un nekustamo īpašumu nodod Brīvības Fondam, ja par to nav citāda kopsanāksmes lēmuma.

INFORMĀCIJAS NODAĻA

28. Informācijas nodaļas mērķi ir:
    1. informācijas izplatīšana par LAAJ darbību;
    2. informācijas izplatīšana par Latviju, latviešu tautu un kultūru.
29. Informācijas nodaļa, pēc vajadzības, savu darbību saskaņo ar citu zemju līdzīgiem latviešu informācijas iestādījumiem, PBLA, Baltiešu komitejām un mūsu diplomātiskiem un konsulāriem pārstāvjiem.

KULTŪRAS NODAĻA

30. Kultūras nodaļa veicina latvisko izglītību un kultūras jaunradi un saglabāšanu.
31. Kultūras nodaļa ierosina, nostiprina un veicina kultūras vērtību apzināšanu, saglabāšanu un izplatīšanu.
32. Kultūras nodaļa sastāv no vadītāja, kurš ir LAAJ prezidija loceklis, un nozaru vadītājiem.
33. Mērķu sasniegšanai Kultūras nodaļai var būt šādas nozares: Skolu, Ārpusskolas izglītības, Literātūras, Lietiskās mākslas, Skaņu mākslas, Teātru, Tēlotāju mākslas, Zinātņu, Akadēmisko papildstudiju, Tautas deju un Filmu nozares.
    1. Skolu nozares sadarbojas ar latviešu skolām un saskaņo skolu darbību, rūpējas par mācību līdzekļu sagādi un organizē skolotāju un vecāku konferences. Kopā ar Ārpusskolas izglītības nozari, rūpējas par jaunu skolotāju sagatavošanu latviešu skolām.
    2. Ārpusskolas izglītības nozare aptver visu latviešu ārpusskolas izglītību. Tā rūpējas par pasākumiem un problēmām ārpus latviešu skolām. Pārzin Tērvetes bērnu nometnes, Annas Ziedares vasaras vidusskolas, un 3 x 3 darbību.
    3. Literātūras nozare uztur sakarus ar latviešu autoriem un citiem darbiniekiem literātūras laukā, un veicina latviešu literātūras jaunradi.
    4. Lietiskās mākslas nozare apzina latviešu daiļamatniekus, sekmē latviešu tautisko rakstu saglabāšanu un attīstīšanu, rūpējas par kopu un apvienību dibināšanu, rīko kursus un izstādes un izveido latviešu lietiskās mākslas krātuves.
    5. Skaņu mākslas nozare apzina latviešu mūziķus un komponistus, sekmē latviešu koru attīstību un kārto citus latviešu skaņu mākslas jautājumus, ieskaitot latviešu mūziķu koncertu rīkošanu un atbalstīšanu.
    6. Teātru nozare kārto teātra mākslas jautājumus, rūpējas par latviešu teātra jaunradi un pastāvēšanu, un sekmē teātru festivālu sarīkošanu.
    7. Tēlotāju mākslas nozare apzina latviešu gleznotājus, grafiķus, skulptorus un citus tēlotājas mākslas pārstāvjus. Veicina latviešu mākslas izplatīšanu un rīko izstādes
    8. Zinātņu nozare uztur sakarus ar latviešu zinātniekiem, atbalsta viņu ārzemēs iegūto kvalifikāciju atzīšanu, veicina zinātniski pētniecisku darbu projektus un kārto citas problēmas, kas saistītas ar latviešu zinātniekiem vai latviešu tautu un Latviju.
    9. Akadēmisko papildstudiju nozare dod iespēju Latvijā akadēmiski izglītotiem papildināt savu izglītību Austrālijā.
    10. Tautas deju nozare veicina tautas deju kopu attīstību, darbību un savstarpēju sadarbību.
    11. Filmu nozare apzina latviešu filmētājus, gādā par to, lai latviešu dzīves svarīgākos notikumus dokumentētu filmās, organizē latviešu filmu krātuves un latviešu foto izstādes.

34. Prezidijam mainoties, nozaru vadītāju posteņi automātiski kļūst vakanti. Jaunais Kultūras nodaļas vadītājs var no jauna apstiprināt tos vadītājus, kas paliek līdzšinējos amatos. Jaunus nozaru vadītājus izrauga Kultūras nodaļas vadītājs, un tos apstiprina LAAJ prezidijs.
35. Kultūras nodaļas vadītājs var sastādīt, pēc vajadzības, komisijas atsevišķu uzdevumu veikšanai. Komisiju sēdes vada Kultūras nodaļas vadītājs.

JAUNATNES NODAĻA

36. Jaunatnes nodaļa veicina un attīsta jaunatnes latvisko interesi, veicina jaunatnes līdzdalību latviešu organizācijās un sarīkojumos, rūpējas par jaunatnes vadītāju sagatavošanu, un saskaņo jaunatnes organizāciju un grupu darbību dažādās jomās, kā piemēram sportā, vasaras kursos, tautas dejās, mūzikā un teātrī.
37. Uzdevumu labākai veikšanai un jaunatnes interešu apzināšanai Jaunatnes nodaļas vadītājam ir ieteicams uzturēt sakarus ar Latviešu Jaunatnes Apvienību Austrālijā.
38. Jaunatnes nodaļas vadītājs un Kultūras nodaļas nozaru vadītāji savstarpēji sadarbojas tur, kur viņu pienākumi saskaras.

SAIMNIECĪBAS NODAĻA

39. Saimniecības nodaļa sekmē gadskārtējo LAAJ līdzekļu vākšanas akciju un citu veidu līdzekļu iegūšanu.

KULTŪRAS FONDS

40. Pie LAAJ pastāv Kultūras fonds.
41. Kultūras fonda priekšsēdi ievēl kopsanāksme, uz tikpat ilgu laiku kā prezidiju.
42. Kultūras fondu pārvalda valde, kas sastāv no priekšsēža, Kultūras un Jaunatnes nodaļas vadītājiem un vismaz trim, bet ne vairāk kā sešiem, priekšsēža izraudzītiem un prezidija apstiprinātiem locekļiem.
43. Kultūras fonda mērķi ir veicināt un financēt latviešu izglītību, jaunatnes darbību un kultūras pasākumus.
44. Kultūras fonds saskaņo savu darbību ar citu zemju līdzīgiem latviešu iestādījumiem.
45. Kopsanāksme, kā arī prezidijs, var izdot instrukcijas par Kultūras fonda darbību un līdzekļu izmantošanu.
46. Pamatojoties uz statūtu 45. punktu, Kultūras fonda valde nosaka līdzekļu izlietošanu, vadoties no Kultūras un Jaunatnes nodaļas vadītāju, un citiem, iesniegumiem. Valdes lēmumi jāatbalsta vismaz pieciem fonda locekļiem.
47. Ik gadus Kultūras fonds sniedz pārskatu prezidijam par savu darbību.