Ziņas

Saraksta skats

Atskats uz LAAJ pārstāvju pirmo darba nedēļu Latvijā

Ir noslēgusies pirmā LAAJ pārstāvju darba vizītes nedēļa (no 6.-11. jūnijam) Latvijā.  Šajā laikā ir bijis daudz tikšanos un beidzot tās ir klātienē. Šobrīd Latvijā atrodas LAAJ priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča un vice priekšsēdis Reinis Dancis. Lai vizītes noritētu raiti un viss būtu koordinēts, cītīgi priekšdarbus veica LAAJ pārstāve Latvijā Kristīne Saulīte.  Šīs nedēļas galvenais uzsvars ir bijis Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valdes sēde, kas norisinājās no 9.-11.jūnijam.  Šonedēļ abi LAAJ pārstāvji kopā ar PBLA valdi tikās ar Latvijas valsts prezidentu Egilu Levita kungu,  šī sarunas laikā īpaša uzmanība tika veltīta ģeopolitiskajai situācijai un drošības jautājumiem.  Valsts prezidents informēja klātesošos par šonedēļ gaidāmo NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītāju sanāksmi, kur tiks pārrunāta kopīga pozīcija par sabiedroto spēku klātbūtnes pastiprināšanu arī Latvijā. Valsts prezidents informēja par 20.–21. jūnijā Rīgā gaidāmo Trīs jūru samitu un Biznesa forumu, pulcējot 12 valstu vadītājus un vairākus simtus uzņēmēju, lai veicinātu privātās investīcijas transporta un enerģētikas nozarēs šajā reģionā. LAAJ priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča arī apmeklēja tikšanos ar LR Kultūras ministru Nauri Puntuli, kurā tika pārrunāti jautājumi par Dziesmu un Deju svētkiem nākošgad, to norisi un pasākumi, kuros ir aicināti piedalīties diasporas dalībnieki. LAAJ vice priekšsēdis Reinis Dancis piedalījās vairākās PBLA darba grupās: statūtu darba grupa, Ukrainas darba grupā, kā arī kopā ar PBLA valdes locekļiem devies uz Lielvārdes aviācijas bāzi, kur bija iespēja satikt ASV karavīrus un iepazīties ar NATO operācijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un bija iespēja apskatīt RBS-70 tuvās darbības rādiusa attāluma pretgaisa aizsardzības sistēma, kuru izmanto svarīgu objektu un gaisa telpas aizsardzībai, kā arī militāru vienību tuvam atbalstam kaujā. Šī vizīte notika gaisa spēku Operāciju centra ēkā, kurā ir izvietotas visas Gaisa spēku vienības: Gaisa spēku Aviācijas bāzes štābs, Aviācijas eskadriļa, Gaisa telpas novērošanas eskadriļa ar Gaisa operāciju centru un Pretgaisa aizsardzības divizions.  Abiem LAAJ pārstāvjiem bija iespēja arī tikties ar  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Šeit tika diskutēts par vairākiem būtiskiem tematiem, kas skar gan diasporas latviešus, gan sabiedrību Latvijā, tai skaitā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un diasporas iesaisti tajās. Nākošā tikšanās notika 10.jūnijā Diasporas konsultatīvā padomes sēde, kuru atklāja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Sēdē tika sniegts pārskats par “Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” izpildi 2021. gadā, 2022. gadā plānotajiem tiesību aktu projektiem, kas attiecināmi uz diasporu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktualitātēm, kā arī Diasporas mediju darba grupas paveikto un iecerēto. Sēdē piedalījās arī Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šo darba nedēļu noslēdzot LAAJ pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt Mežaparka atjaunoto estrādi un izstāžu zāli, kā arī tikties arPBLA KF&P Dziesmu svētku nozare  vadītāju Ivetu Gravu. Kā jau rakstījām agrāk tiek gatavota izstāde Jāgatavojas jaunam darba cēlienam nākošnedēļ. Šo vizīti finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild LAAJ. No kreisās: LAAJ vice priekšsēdis Reinis Dancis, Latvijas valsts prezidents Egils Levits, LAAJ priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča

Jā-balso!!!

Labdien visapkārt! Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina uz priekšvēlēšanu projekta visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas “JĀbalso” un tā mājaslapas www.jabalso.lv atklāšanu! Atklāšanas pasākums notiks tiešsaistē, platformā Zoom, 2. jūnijā plkst. 15.00 pēc Latvijas laika.             Šī gada 1. oktobrī norisināsies 14. Saeimas vēlēšanas un šā brīža drošības apstākļu dēļ ir īpaši svarīga visu Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārzemēs dzīvojošo, dalība vienā no galvenajiem demokrātijas stūrakmeņiem – vēlēšanām. Lai palīdzētu tautiešiem ārzemēs saprast balsošanas procesu un orientēties politisko partiju piedāvājumā, PBLA ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstu organizēs vairākas aktivitātes, kuru materiāli tiks vienkopus publicēti www.jabalso.lv.              2. jūnijā iepazīstināsim ar plānotajām aktivitātēm un www.jabalso.lv atrodamo informāciju. PBLA aicina ikvienu pasākuma laikā uzdot sev interesējošos jautājumus par balsošanu Saeimas vēlēšanās no ārzemēm un projektu “JĀbalso”. Ļoti priecāsimies par jūsu ieteikumiem un vēlmēm www.jabalso.lv satura papildināšanai! Pieslēgšanās informācija platformai Zoom: Meeting ID: 841 6103 1996 Passcode: 115982 Topic: www.jabalso.lv atklāšana Kristīne Saulīte Jābalso projekta vadītāja

Baltiešu spēles 2022 Adelaidē

Sirsnīgs paldies visiem BALTIEŠU SPĒĻU dalībniekiem, par aktīvo dalību. Baltiešus vieno ne tikai vēsture un robežas, bet arī sports un š.g. spēles tam bija pierādījums. Jau no 2017. gada nu jau sesto reizi mēs satiekamies sporta sacensībās ar saviem kaimiņiem, kas nenoliedzami vieno mūs vēl stiprāk. Paldies, Latvijas vēstniekam Austrālijā, Marģeram Krama kungam par klātieni un uzmundrinošo uzrunu. Liels paldies arī par sportistu papildinājumu; četrām basketbollistēm, kuras ieradās no Dārvinas, lai piedalītos un papildinātu mūsu komandu. Sirsnīgs paldies arī Dienvidaustrālijas Baltiešu padomei par veiksmīgi organizētajām spēlēm, bet īpašs paldies Reinim Dancim par nozīmīgo ieguldījumu šo spēļu organizēšanā, šoreiz attālināti no Dārvinas. Paldies arī visiem tautiešiem, kuri aizpildīja līdzjutēju rindas. Šo pāsākumu finansiāli atbalstīja Latvijas Ārlietu Ministrijai, paldies par finansiālo atbalstu latviešu komandai. Uz tikšanos, 2023.gada maijā Baltiešu spēlēs! Skaidrīte Aguļēviča LAAJ, DLOA priekšsēde

LAAJ priekšsēdes tikšanās ar tautiešiem Brisbanē

LAAJ viesojas Brisbanē! 7.maijā man bija tas gods tikties ar Brisbanes latviešu sabiedrības pārstāvjiem. Šī bija pirmā, pēc ilga pārtraukuma, LAAJ pārstāvja tikšanās ar latviešu sabiedrību Brisbanē. Pasākumā piedalījās pāri par trīsdesmit tautiešu, interese bija un tas ir tas galvenais. Tikšanās laikā es iepazīstināju Brisbaniešus ar LAAJ nākotnes darba plāniem, idejām un veidu, kā šie plāni būs realizējami. Par galveno sarunas tēmu neviļus izvirzījās dažādu projektu pieteikšanas kārtība. Nav noslēpums, ka daudzi pasākumi mūsu sabiedrībā nebūtu iespējami bez blakus finansējuma. Arī šis apmeklējums ir pateicoties projektam “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam”, kurš nāk no Sabiedriskās integrācijas fonda. Šī LAAJ projekta ietvaros ir paredzēts apmeklēt mazāk aktīvus latviešu centrus un iepazīstināt tuvāk ar LAAJ darbu un sadarbību strap pavalstīm un Latviju. Lai tuvāk paskaidrotu ko šis projekts aptver citēšu projekta kopsavilkuma punktu;  Projektā paredzēts pārstāvēt un stiprināt Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu  diasporas intereses mītņu zemju un Latvijas līmenī, veicināt sabiedrības pašorganizēšanos, savstarpējo sadarbību un iesaisti pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs, informēt un izglītot diasporu par procesiem Latvijā, kā arī ilgtermiņā – veicināt aktīvu diasporas līdzdalību, stiprināt latvietību un saglabāt tās piederību Latvijai. Projekta mērķa grupas ir  LAAJ organizācijas un to biedri,  LAAJ prezidijs, LAAJ sadarbības partneri Latvijā, PBLA pārstāvniecība un PBLA dalīborganizācijas. Septembra sākumā ir paredzēts iepazīties ar Jaunzēlandes latviešiem, bet jūnijā, jūlijā, un augustā LAAJ  dosies uz Latviju, kur LAAJ valdes pārstāvjus gaida smags darbs. Par to cik aizņemti būs LAAJ pārstāvji un kādas būs tikšanās ziņosim atsevišķi. Šo darbību izpilde nebūtu iespējama bez SIF atbalsta, kas ir vienreizējs un šī projekta izmaksas neietekmē LAAJ budžetu. Vēlos izteikt pateicību visiem LAAJ ziedotājiem un vēlreiz uzsvērt, ka LAAJ līdzekļi projekta īstenošanai netiek izmantoti. Ceram uz jūsu aktīvu atbalstu arī tupmāk bez kura nebūtu iespēja atbalstīt vietējās organizācijas ieskaitot AZVV, 3x3 utt.! Paldies! Vēlos no sirds pateikties Brisbanes latviešu sabiedrībai par silto uzņemšanu, jaukajiem vārdiem! Īpašs, paldies Ingai un Mārtiņam Česlis par naktsmājām un jaukajām vakara pārrunām, kā arī Jasmīnei Lācis – Lee, Ancei Deksnei (LAAJ vice-priekšsēde Brisbanē). Paldies! Man ir milzīgs prieks, ka pēc mana apmeklējuma Brisbaniešiem jau ir radusies vēlme pieteikties projektiem un aktivizēt sadarbību ar LAAJ. Paldies Jums! Skaidrīte Aguļēviča LAAJ priekšsēde

Ellas Mačēnas skaņdarba atskaņojums Starptautiskās mūzikas festivālā Kanberā.

Raksta autors: Juris Jakovics Pasaulslavenu komponistu izlasē mūsu Sidnejas latviešu komponiste Ella Mačēna tika izmeklēta kā viena no diviem latviešu komponistiem, kuru darbi tika atskaņoti kopkora veidā Kanberas Starptautiskā mūzikas festivāla ietvaros. Otrais latviešu komponists programmā bija Ēriks Ešenvalds no Amerikas Savienotām Valstīm. Programmā 7. maijā bija tikai skandināvu un baltiešu komponistu darbi, un kā pretstatu - četri Austrālijas komponistu darbi, daži no kuriem bija Matthew Doyle didžeridū pavadījumā. Ellas Mačēnas darba nosaukums ir While Winter is Here (ko varētu tulkot Ziemas klātienē). Darba pirmatskaņojums notika zālē Fitters’ Workshop, Kingston, Kanberā, ar milzīgi augstiem griestiem, zili un rozā apgaismotām sienām, bez apslides, dreboši aukstā vakarā. Bet lielā zāle bija piepildīta klausītājiem, kas rada savu siltumu.  Kopkora apmērs bija tuvu 80 dziedātāju, kuri tik tikko saspiedās uz skatuves. Kaut dziedāja dažādi sastādīti kori, vienīgi Ellas pirmizrādes komponējumam dziedāja kopkoris. Koncertā ar sievu Margitu nejauši atradāmies kā Ellas mecenātu viesi. Tie bija Sharon Green un Marcel Skjald, kurš ir dāņu izcelsmes austrālietis. Marcel man stāstīja, ka viņi vēlējušies atbalstīt kādu darbu, kas iesaistītu, cik iespējams, lielu mākslinieku skaitu, lai labums būtu daudziem pēc divu gadu pandēmijas bezdarba iespaida. Sarunādamies ar kopkora virsdiriģentu, Roland Peelman, uzzināju, ka Ellas kompozīcija esot bijusi ārkārtīgi sarežģīta, lai daudzslāņu variācijas saskaņotu kopkora nodziedāšanai. No kurienes lai nāktu iedvesme tik lielam darbam? Ella teica, ka komponēšana daļēji notikusi vannā, kur vieglāk nākot klajā zemapziņas klāsti. Esot arī daudz lasīts un noklausīts no skandināvu darbiem. Kā var uzturēt galvā tik garu, savītu komponējumu? Ellas atbilde: bez citiem paņēmieniem, esot arī pielietota moderna tehnika, lai to paveiktu. Koncertā latviešu klausītājam bija viegli uztvert to, ka vienkāršais motīvs, kurš atkārtojās visdažādākos veidos, iekļāvās latviešu kopkoru melodiskā, harmoniskā tradīcijā, kur varēja manīt ne tik vien sprāgstošus ledus slāņus, bet arī pēkšņus mūzikas klusuma brīžus, kas izceļ emociju plūsmu, līdzīgi citiem latviešu komponistu darbiem, kā piemēram Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, vai igauņu komponista Arvo Pärt klasiskiem darbiem. Ellas komponētam darbam būšot arī citur atskaņojumi kā Latvijā, tā, varētu cerēt, arī citur pasaulē. Visi komponisti, kuru darbi atskaņoti koncertā, bija austrāliešu Ross Edwards, Gordon Hamilton, Brenda Gifford un Sarah Hopkins, igauņu Veljo Tormis, islandiešu Anna Þorvaldsodóttir, latviešu Ēriks Ešenvalds un Ella Mačēna, norvēģu Tone Krohn (arr.), un zviedru Karin Rehnqvist, Eva Lestander un Sven-David Sandström. Uzstājās kori Kompaktus Youth Choir, Olivia Swift vadībā, Luminescence Chamber Singers, AJ America vadībā un Oriana Chorale, Dan Walker vadībā. Kopkora virsdiriģents bija Roland Peelman. Soliste Sally Walker spēlēja flautu. Pavadīts tik tiešām jauks vakars sarunās un aizraujošās mūzikas iespaidā ne tik vien ar Ellu, ar mūsu draugiem un ar kopkora vadītāju, bet arī ar Viktoriju un Andreju Mačēniem, Sidnejas latviešiem pazīstamiem mūziķiem, kuri ir arī reizi pa reizei muzicējuši Kanberas latviešiem. Titulbildē: No kreisās: Andrejs Mačēns, Ella Mačēna, Viktorija Mačēna. Foto: Juris Jakovics.