Latviešu pirmsākumi Austrālijā
Pirmās liecības par latviešiem Austrālijā parādās 1829. gadā. Latvijā dzimušais Arons Vulfs (Aaron Wolf) dodas uz Angliju. No Anglijas karalistes, tiek izsūtīts kā konvikts uz Austrāliju. 1891. gadā par austrāliešiem sevi sauc 160 latvieši. Divdesmitā gadsimta sākumā vairāki latviešu jūrnieki atrodoties Eiropā izmanto radušos izdevību un ar preču kuģiem, kas brauc uz Austrāliju, dodas meklēt laimi. Tiem seko 1905. gada bēgļi, galvenokārt par jauno mājvietu izraugoties Sidneju. Latvijas neatkarības laikā iebraucēju skaits bija niecīgs un tā 1933. gadā Viktorijas pavalstī dzīvoja tikai 76 Latvijā dzimuši cilvēki.
Otrais Pasaules karš. Bēgļu gaitas un emigrācija.
Laikā no 1947. līdz 1952.gadam uz Austrāliju izceļoja ap 19 700 bēgļu.
1947. gadā ministrs Koldvels ( Caldwell) devās darba komandējumā uz Eiropu, kurā viņš apmeklēja vairākas bēgļu nometnes (displaced persons camps). Jau tā paša gada 21. jūlijā ministrs parakstīja līgumu par bēgļu uzņemšanu Austrālijā.
Līgumā, starp citiem punktiem tika arī noteikts, ka:
- Austrālija uzņems tikai strādāt spējīgus cilvēkus.
- Visiem iebraucējiem būs obligāti jānostrādā divi gadi valdības nozīmētā dienestā.
Pirmais kuģis ar 843 latviešiem, lietuviešiem un igauņiem ieradās Frīmantelas ostā (Freemantle), Rietumaustrālijā 1947.gada 28. novembrī. Visi iebraucēji tika izvietoti Bonegilas (Bonegilla) nometnē, Viktorijas pavalstī. Nākošā gada maijā tika izveidots otrais centrs Baturstā ( Bathurst) Jaundienvidvelsas pavalstī. Bēgļu nometnes bija izskaisītas pa visu Austrālijas kontinentu. Dzīvojamās ēkas bija vecas, nedaudz uzlabotas armijas kazarmas. Vannas istabas, tualetes un veļas mazgājamās telpas bija komunālai lietošanai. 1950. gadu beigās Austrālijā kopumā bija 30 bēgļu nometnes.
Neskatoties uz to, ka lielai daļai latviešu ieceļotāju bija laba izglītība un teicama darba pieredze, Austrālijas valdība to neņēma vērā. Vēl vairāk, Latvijā, Eiropā iegūtās zināšanas netika atzītas.Tā, lielākā daļa imigrantu tika nozīmēti strādāt “melnos darbus”. Latviešu sievietes strādāja fabrikās un lauku slimnīcās. Vīrieši savukārt būveja ceļus, strādāja cukurniedru laukos, izcirta mežus, būvēja dzelzceļus, tiltus, ēkas utt. Vislielākais darba devējs jaunajiem iebraucējiem bija Sniega Kalnu Hidroelektrostacijas shēmas izveidošanas un uzbūves projekts (Snowy Mountains Hydro Electric scheme,). Šis projekts ilga turpat kā 25 gadus. Jaunie imigranti pārstāvēja 70% no visa kopējā darbaspēka.
Latvietības saglabāšana
Par savu dzīvi latviešiem bija jācīnās pašiem. Visam, kas bija saistīts ar latviskās kultūrvides saglabāšanu, līdzekļi bija jāatrod pašiem bēgļiem. Nonākot mītnes zemēs, latvieši organizējās biedrībās un kristīgajās draudzēs. Draudzes uzcēla savas baznīcas. Kultūras biedrībās veidojās kori, tautas deju grupas un teātri. Nedēļas nogalēs latviešu ģimeņu bērniem mācīja dzimto valodu, Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, latviskās tradīcijas un svētku svinēšanu. Austrālijā tika organizētas Kultūras Dienas. Latvieši izveidoja savus preses izdevumus, publiskās bibliotēkas un izdeva grāmatas latviešu valodā.
Centrālās organizācijas
LAA un Austrālijas Baltiešu kopienas padome
Latviešu apvienība Austrālijā ( LAA) tika dibināta Melburnā 1951. gada, 22. jūlijā. Pirmajā kopsanāksmē pulcējās 19 pārstāvji no 17. organizācijām. Kā pašu galveno uzdevumu LAA izvirzīja “Latviešu Sabiedriskās domas un noskaņojuma uzturēšanu trimdas saimē”. Lai ciešāk atbalstītu nospraustos mērķus, pie LAA prezidija tika nodibināts Kultūras Izglītības un Informācijas fonds. 1951. un 1952. gados tika izstrādāta svētdienas skolu programma, organizētas grāmatu nedēļas, izstrādāti KF un IF statūti. Par tradīciju tika izveidota Kultūras dienu rīkošana lielākajās Austrālijas pilsētās. Jaunzēlandes latviešu organizāciju apvienībā pievienojās LAA sešdesmito gadu beigās, tādejādi izveidojot Latviešu Apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, LAAJ.
Baltiešu apvienotās kopienas padome “tika izveidota, lai atgādinātu par Baltijas inkorporācijas nelikumību un disidentu vajāšanu. Austrālijas baltiešu kopienas padome sekmīgi publiski lobēja Austrālijas valdības lēmuma atsaukšanu”
Neatkarības atgūšana
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, uz dzīvi Latvijā ir atgriezušies nedaudz austrālijas latvieši.
Pēdejā valsts skaitīšanā 2011. gadā, 4675 Austrālijā dzīvojoši cilvēki bija piedzimuši Latvijā un pāri par 20 000 atzina sevi kā latviešus. Jaunzēlandē 210 cilvēkiem bija latviešu izcelsme, no tiem viena trešdaļa bija iebraukuši pēdējos piecos gados.
Plašāku informāciju var atrast grāmatās:
Latvians in Australia, Autors A. Putniņš., Australian National University Press Canberra, 1981
Latvieši Austrālijā: Skats no tālienes. Trimdas gadi. Ineta Didrihsone-Tomaševska, 2014
Early latvian settlers in Australia. Edited by A. Putniņš. Sterling Star. ISBN 978-064654680
