28. un 29. jūnijs, Valmiera, Latvija. Aicina reģistrēties uz Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF)

Saraksta skats

28. un 29. jūnijs, Valmiera, Latvija. Aicina reģistrēties uz Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF)

Tickets now available for the World Latvian Economic and Innovation Forum! (PLEIF)  Attendees can now purchase tickets for the World Latvian Economic and Innovation Forum, to be held on the 28th – 29th June in Valmiera. This world class Forum is dedicated to the development of international trade and industry. The Forum will be led by, and discussions will feature, business professionals of Latvian extraction, who will share their international business experience to provide insights to new business development and the establishment of export markets. The program will include practical examples for attracting capital investment and appropriate human resources, an introduction to specific foreign markets, a “Speed Contact Exchange”, a trade display to highlight some of the most successful Latvian businesses, as well as informative site visits to selected businesses in the Vidzeme region. The timing of this Forum is particularly relevant given that Latvia is currently host to the development of a range of value-added products that have great potential for growth and international distribution. Apart from products, Latvia has an ever-growing number of manufacturers who have reached the production capacity to drive them to seek and develop new and extended markets. Latvia is also a country which is currently experiencing huge growth in the development of new and innovative products which require the injection of both financial and intellectual capital to bring them to market. This Forum provides a unique opportunity, not only to celebrate and draw inspiration from the achievements of other entrepreneurs, but also to establish important contacts and facilitate effective entry into new export markets. PLEIF 2018 is an official Centenary of Latvia event. Further information on the Forum, and tickets for this event can be obtained on our web-page: http://ieguldilatvija.lv/. The forum is jointly organised by: The World Federation of Free Latvians (PBLA), The Foreign Ministry of the Republic of Latvia, Valmiera City Council and the Valmiera Development Agency. This will be the fifth World Latvian Economic and Innovation Forum. Previous such forums have been held in Latvia, Australia and the U.S.A.. This will be the first Latvian economic forum on this scale to be held outside of the capital city, Rīga. Sākusies biļešu tirdzniecība uz Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Sākusies biļešu tirdzniecība uz starptautisku uzņēmējdarbības nozares attīstībai veltītu forumu, kas 28. un 29.jūnijā Valmierā pulcēs interesentus no visas pasaules. Forumu vadīs un paneļdiskusijās uzstāsies latviešu izcelsmes Latvijā un ārvalstīs praktizējoši profesionāļi, daloties pieredzē un paverot iespējas jaunu biznesu attīstībai un eksporta tirgu apgūšanai. Programmā plānoti pieredzes stāsti kapitāla un zināšanu piesaistei, dažādo pasaules tirgu iepazīšana, kontaktbirža, tautsaimniecības izstāde, iepazīstot veiksmīgākos Latvijas uzņēmumus, kā arī Vidzemes reģiona uzņēmumu apmeklēšana. Šāda veida foruma rīkošana ir aktuāla, kad Latvijā attīstās gan produkti ar augstu pievienoto vērtību, kuriem ir lielisks potenciāls augt un attīstīties visā pasaulē, gan aug arī to uzņēmumu skaits, kuru ražošanas jaudas liek tiem meklēt un attīstīt jaunus noieta tirgus, kā arī Latvija ir reģions, kurā arvien pieaug jaunu un inovatīvu produktu izstrāde, bet kuriem ir nepieciešama kapitāla vai zināšanu piesaiste. Forums uzņēmējiem būs lieliska iespēja ne tikai iedvesmoties sasniegumiem, iegūt nozīmīgus kontaktus, bet arī veicinās efektīvāku ieiešanu jaunos eksporta tirgos. Forums ir viena no Latvijas simtgades norisēm. Interesenti aicināti savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā http://ieguldilatvija.lv/. Forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Valmieras pilsētas pašvaldība un biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra”. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums norisināsies jau piekto reizi, līdz šim tas noticis Latvijā, kā arī Austrālijā un ASV. Latvijā pirmo reizi šāda mēroga ekonomikas forums norisināsies ārpus galvaspilsētas Rīgas.  

Izsludināts Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas konkurss

The annual contest announced for the Joint Award for the Promotion of the Latvian and Estonian Languages The Ministries of Foreign Affairs of Latvia and Estonia are pleased to announce the contest for the annual Latvian and Estonian Language Promotion Award (Languages Award). In accordance with the Award Regulations, a translation, a piece of research, or a Latvian language teacher in Estonia or an Estonian language teacher in Latvia can be nominated to receive the Languages Award for the promotion of the Latvian and Estonian languages in 2017. The Jury’s decision on a winner will be made in the spring of 2018. The winner will be announced by the Latvian and Estonian Foreign Ministers. The aim of the Languages Award is to promote the knowledge and use of the Latvian and Estonian languages, to recognize the achievements of Latvian and Estonian translators, linguists and teachers in the promotion of the Latvian and Estonian languages. The Languages Award also contributes to strengthening Latvian and Estonian cultural cooperation, which is especially important this year when we celebrate the centenary of our countries. The monetary value of the Award is 3,000 euros and the Award Fund receives equal contributions from the Ministries of Foreign Affairs of Latvia and Estonia. The Jury of the Award consists of representatives from the Latvian and Estonian Ministries of Foreign Affairs as well as language and literature experts from both countries. In previous years, the award has been granted to Maima Grīnberga in 2009 and 2012, to Guntars Godiņš in 2010 and 2013, to Kalev Kalkun in 2011, to Margus Konnula (Contra) in 2014, and to Valts Ernštreits in 2015. In 2016, the award went to Livia Viitol for her translations of a poetry collection "Eyes of the Sea" by Astrīde Ivaska and a collection of stories "Breakfast at Midnight" by Valentīns Jākobsons. Award candidates for 2017 can be nominated until 14 March 2018. The contest application and the Curriculum Vitae of the nominee can be submitted by e-mail to mfa.cha@mfa.gov.lvor by post to the Ministry of Foreign Affairs, K. Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395 with reference to “Languages Award”. Izsludināts Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas konkurss Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas izsludina pieteikšanos konkursā ikgadējai Latviešu un igauņu valodu popularizēšanas balvai (Valodu balva). Saskaņā ar nolikumu balvai var pieteikt daiļliteratūras vai dažādu jomu zinātniskā darba tulkojumus, pētījumus, kā arī latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā par ieguldījumu valodu popularizēšanā 2017. gadā. Žūrijas lēmums par balvas ieguvēju tiks pieņemts 2018. gada pavasarī, bet balvas ieguvēju paziņos Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri svinīgā ceremonijā Rīgā. Valodu balvas mērķis ir abu valstu divpusējās sadarbības stiprināšana, lai veicinātu latviešu un igauņu valodas apguvi un izmantošanu, latviešu un igauņu, igauņu un latviešu tulkotāju aktivitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā un sekmētu latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Konkursa žūrijā ir Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī abu valstu literatūras un valodu eksperti. Balva šogad tiks pasniegta jau devīto reizi. Iepriekšējos gados Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju balvu ir saņēmuši tulkotāji Maima Grīnberga 2009. un 2012. gadā, Guntars Godiņš 2010. un 2013. gadā, Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) 2011. gadā, Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra 2014. gadā un Valts Ernštreits 2015. gadā. Balvu par ieguldījumu 2016. gadā saņēma Igaunijas dzejniece, literatūras pētniece un tulkotāja Līvija Vītola (Livia Viitol) par Astrīdas Ivaskas un Valentīna Jākobsona darbu tulkojumiem. Pieteikumus balvas konkursam un nominēto personu Curriculum Vitae (CV) var iesūtīt Ārlietu ministrijā elektroniski uz e-pastu: mfa.cha@mfa.gov.lv vai pa pastu: K. Valdemāra iela 3, Rīga LV-1395, ar norādi “Valodu balva" līdz 2018. gada 14. martam (ieskaitot).

Latvijas valdība vienojas par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā

Government okays transition to Latvian as sole language at schools in 2019 The Latvian government agreed to amend the Education Law and the Law on General Education, providing that the transition should be completed in 2021/2022. Education and Science Minister Karlis Sadurskis (Unity) underscored that the Latvian language and culture is the foundation of the Latvian community, therefore the society should take care of the language, the national identity, civic society and society integration. By implementing the transition to Latvian as the sole language of instruction, the role of the Latvian language will be strengthened, but, at the same time, the peculiarities and development of different ethnic cultures will be also ensured. According to the Education and Science Ministry, the transition to Latvian as the instruction language in all schools will improve education quality and ensure preservation of minorities' languages and culture according to Latvia's international obligations. The amendments will be implemented gradually from September 1, 2019 to September 1, 2021. A decision was made already last year that the centralized high school exams for 12th grade pupils will be held only in the Latvian language already this school year. Already in preschools, starting from the age of five, new education guidelines will be introduced in 2019/2020 school year, providing for a bigger role of the Latvian language in the study process. A new bilingual education model will be introduced in grades 1-6, ensuring that at least 50 percent of the subjects are taught in Latvian, and in grades 7-9, ensuring that at least 80 percent of the study contents is in Latvian in 2019/2020. The final exams for the 9th grade pupils will be held entirely in Latvia. Starting from 2020/2021 school year all general education subjects in grades 10 and 11 will be taught only in the Latvian language, while children of ethnic minorities will continue learning their native language, literature and subjects related to culture and history in the respective minority language. Starting from 2021/2022 school year all general education subjects in high school (grades 10-12) will be taught only in the Latvian language, while children of ethnic minorities will continue learning their native language, literature and subjects related to culture and history in the respective minority language. The Latvian parliament still has to vote on amendments to both bills. Valdība vienojas par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā Mazākumtautību vispārējās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā tiks sākta no 2019. gada 1. septembra. Tā otrdien, 23. janvārī, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, nolēma valdība. Gala lēmumu pieņems Saeima, kur par šo jautājumu gaidāmas plašas diskusijas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šaudurskis ("Vienotība") ir pārliecināts, ka ministrijas piedāvātā reforma, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodā pasniegto stundu īpatsvaru pamatskolā un vidusskolu pāriešanu uz mācībām valsts valodā, uzskatāma par loģisku soli jaunā izglītības satura ieviešanā. Jau nākamgad pārmaiņas skars arī pirmsskolas izglītības iestādes, sola Šadurskis. "Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. gadā mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt valsts valodas lomu mācību procesā, lai nodrošinātu mazākumtautību bērniem sekmīgu integrāciju sākumskolā, lai bērni, atkarībā no vecāku izvēles, būtu spējīgi turpināt izglītību valsts valodā," skaidroja ministrs. Lai reformu iedzīvinātu, īpašas apmācības plānotas arī skolotājiem. Saskaņā ar IZM datiem, profesionālo kompetenču pilnveidošana būs vajadzīga teju 7000 pedagogu. "Ir mums paredzēti atbalsta pasākumi pedagogiem, lai sagatavotos šo pārmaiņu ieviešanai. Tas ir gan valsts budžeta finansējums, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Tas mums ļaus gan sagatavot nepieciešamos metodiskos un mācību materiālus, gan arī īstenot apjomīgus profesionālās kompetences pilnveides kursus," valdības sēdē norādīja IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja. Iebildumi pret iecerēto reformu ir vairākām organizācijām. Bažas par to, vai ieceres izdosies ieviest, paudusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Paust Latvijas Krievu mācībvalodu skolu atbalsta asociācijas iebildumus pret IZM virzīto likumprojektu izskatīšanu valdībā bija ieradies "Saskaņas" Saeimas deputāts Igors Pimenovs, kurš aicināja izmaiņas vispirms vērtēt valdības komitejā vai valsts sekretāru sanāksmē. Tādējādi būtu iespējams apspriest problemātiskos jautājumus, par kuriem līdz šim nav panākta vienošanās. “Saturīga diskusija līdz šim nav bijusi, lai gan abi likumprojekti skar daudzas intereses,” paziņoja Pimenovs. Izglītības un zinātnes ministrs gan tam nepiekrita, norādot, ka likuma grozījumi vērtēti Mazākumtautību konsultatīvajā padomē, kur galvenie jautājumi bijuši saistībā ar sekmīgu pārejas procesu un atbalstu pedagogiem. Ministrs pauda viedokli, ka par iecerētajiem Izglītības likuma grozījumiem vienošanos ar LAŠOR nekad neizdosies panākt. “Un tam ir politiski iemesli,” norādīja izglītības ministrs. Pimenovs gan nepiekrita tam, ka valodas jautājumā nav iespējams panākt kompromisu, un sacīja: “Politisku interešu nav nekādu, te ir humanitāras intereses.” Par spīti Pimenova iebildēm, valdība tomēr akceptēja likuma grozījumus. Kā norādīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība): par iecerētajām izmaiņām vēl būs iespēja diskutēt, jo likuma grozījumi nonāks Saeimā, kur tos vērtēs gan komisijās, gan plenārsēdē. Pēc valdības sēdes Pimenovs apgalvoja, ka asociācija neiebilst pret latviešu valodas īpatsvara palielināšanu mācību saturā, taču ministrijas piedāvāto variantu uzskata par nepieņemamu. "Runa šeit nav par valodu. Runa ir par izglītību. Vecāki sūta savus bērnus uz skolu, vēloties viņos redzēt savas ģimenes turpinājumu. Viņi vēlas, lai skolā būtu nodrošināti tādi pašu kultūras atražošanas apstākļi, kādi viņiem ir ģimenē. Un mācību valoda ir viens no noteicošajiem apstākļiem," teica Pimenovs. Ar reformas ieviešanu saistītie likumprojekti vēl jāskata Saeimai. Kā tiks ieviestas pārmaiņas Valdība jau pērn decembra sākumā konceptuāli atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī, informē IZM. Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu – šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos valdība pieņēma jau vasarā. Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). No 2019./2020.mācību gada 1.-6. klašu posmā skolām būs iespēja izvēlēties vienu no trim mazākumtautību izglītības programmu paraugiem. Šobrīd skolām tiek piedāvāti pieci programmu paraugi, tāpēc dažādās izglītības iestādēs valodas lietošanas proporcija var atšķirties.

Save the date! World Latvian Economic and Innovation forum (WLEIF), 28th to 29th June, 2018 in Valmiera, Latvia.

Save the date! Register your interest to attend the WORLD LATVIAN ECONOMIC AND INNOVATION FORUM (WLEIF), to be held on 28th to 29th June, 2018 in Valmiera, Latvia. http://www.ieguldilatvija.lv/en/ AIM OF THE FORUM: To facilitate knowledge exchange and practical interaction between business professionals active in Latvia with like-minded professionals operating elsewhere in the world. To facilitate business networking opportunities, as well as to attract innovation, finance and knowledge opportunities to Latvia. To allow business professionals and entrepreneurs who are of Latvian heritage to strengthen their sense of belonging in the modern Latvian business community. Ieraksti datumu savā kalendārī un piedalies! Aicinam reģistrēties Pasaules Latviešu Ekonomikas un Inovācijas forumam (PLEIF), kas notiks 2018. gada 28. un 29. jūnijā, Valmierā, Latvijā. http://www.ieguldilatvija.lv/lv FORUMA MĒRĶI: Veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē; Veicināt biznesa attiecību veidošanos un tirdzniecības sakarus, kā arī veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai; Stiprināt Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu piederību Latvijai.        

Austrālijas latviešiem: Noskaidro savu latviešu valodas līmeni

Representatives of the „Latvian educational syllabus centre“ (VISC) will be visiting Australia in late January, 2018 to provide the opportunity to be officially tested in your proficiency of the Latvian language. Aira Semjonova, Ineta Upeniece, Anta Lazareva are fully qualified to provide Latvian government language testing, and invite anyone who is interested in determining their proficiency to register their interest to attend. Scheduled dates for the tests: Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas (AZVV) students and other participants are invited to apply for testing, which is scheduled on-site at AZVV during the final week of AZVV; Attendees of the AZVV concert on the 20th January, 2018, are invited to sit their test in Adelaide either on this day (before the concert), or on the following day, 21st January, 2018; Testing will be available in Melbourne around 26th to 28th January, 2018; Testing will be available in Sydney around 2nd to 4th February, 2018.   Austrālijas latviešiem: Noskaidro savu latviešu valodas līmeni - A (beginner), B (intermediate) vai C (advanced) - kārto valsts valodas eksāmenu! Izvēlies pats, kurš līmenis Tev atbilstu. VVPP eksaminētājas no Latvijas pirmo reizi būs Austrālijā! Var noderēt strādājot, studējot Latvijā vai tāpat vien! Valodas eksāmenu var kārtot jebkurā vecumā! Lūdzu pieteikties pie Antas Lazarevas: anta.lazareva1@gmail.com Adelaidē - 20., 21. un 22. janvārī, Melburnā - 27. un 28. janvārī un Sidnejā 3. un 4. februārī Tuvāku informāciju par laikiem sniedz Ļena Rumpe: lena.rumpe@gmail.com

XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

The XXVI Latvian Song and XVI Dance Celebration 2018 The XXVI Latvian Song and XVI Dance Celebration will take place in Riga from 30 June to 8 July 2018 in the spirit of the Latvian Centenary. The Celebration week is the culmination of what the organisers—the Latvian National Center for Culture—and the amateur ensembles have been preparing for since the XXV Latvian Song and XV Dance Celebration. During Celebration week, Riga will host 40 000 participants from 118 Latvian municipalities, and from many other countries where Latvians continue to uphold and develop the traditions of the Song and Dance Celebration. For seven days they will take part in more than 54 events—choirs, dance ensembles, brass bands, kokle players, folk musicians, vocal ensembles, folklore ensembles, and others will perform in various events, the Latvian folk costume exhibition, the Latvian applied art exhibition, and amateur theatre performances. 500 000 celebration-goers (roughly ¼ of the Latvian population—1,96 million) will be able to attend (ticketed and free) events.   XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki 2018. gadā Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem. Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 54 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).