Pievienots
Attēls no iepriekšējo gadu konferencēm. Darba grupu vada skolotāja no Latvijas Dace Konopecka.Foto Ļena Rumpe
Pēc pagājušā gada pārtraukuma Austrālijas un Jaunzēlandes skolu saime ir sasparojusies un šogad atkal notiks gadskārtējā skolotāju konference. Dažādos laikos konferences ir notikušas dažādi, gan kā trīs dienu sanākšana Dzintaros, gan kā vieslektoru ciemošanās vietējās skolās vai skolotāju sabraukšana kopā kādā no pilsētām, un šogad atkal tā notiks citādi. Nekas cits mums neatliek kā tikties tiešsaistē un kārtīgi ‘izzūmēties’. Šī gada konferences caurviju tēma – “Kā dalīt bērnus latviešu skolā – pa vecumiem vai valodas līmeņiem”.
Es īpaši aicinu piedalīties visus vecākus, gan tos, kam bērni jau ir skolā, gan tos, kas vēl domā – sūtīt vai nesūtīt.
Pirms gadiem pieciem šis jautājums tika atrisināts Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā un latviešu valodas mācībām skolēni tika sadalīti pa valodas līmeņiem. Tas nebija viegli, jo neviens nezināja, vai tas būs labāk vai sliktāk, bet bija skaidrs, ka kaut kas jādara, jo skolēni ar vājākām valodas zināšanām neguva vajadzīgo atbalstu, kamēr skolēni ar labāku latviešu valodu nevarēja progresēt. Skolotājiem bija papildus slodze, mēģinot nodrošināt kvalitatīvas stundas visiem. Tagad var teikt, ka eksperiments ir izdevies un ar dažām modifikācijām skolēni turpina mācīties latviešu valodu savā līmenī. Bet svarīgi ir saprast, kāpēc AZVV šāda pieeja strādāja labi un kas ir tie faktori, kuri ir jāievēro, lai prognozētu panākumus.
Dažāda pieredze ASV latviešu skolās, piemēram, saka, ka ‘bērniem svarīgi ir draugi, vienaudži un ja viņi nav ar tiem kopā klasē, tad bērni nemaz negrib iet uz skolu’. Un vecākiem ir svarīgāk, ka viņi vispār iet uz skolu, pat, ja no valodas viedokļa viņi tur iegūst mazāk. Savukārt vecāki, it īpaši tie, kuri mājās iegulda milzu darbu, lai bērni runātu latviski, saka, ka bērni skolā iegūst ļoti maz, jo klasē skolotāji runā angliski, lai visi skolēni tiktu līdzi. Savukārt skolotāji nespēj nodrošināt vienādi kvalitatīvu atbalstu gan iesācējiem, gan labi runājošiem bērniem. To ir grūti izdarīt pat profesionāļiem, kur nu vēl mūsu mammām un tētiem, kas katru sestdienu ieleck skolotāja lomā.
Visi jau mēs saprotam, ka vislabāk būtu, ja bērni būtu kopā ar saviem vienaudžiem, kuriem ir pat mazliet labāka laviešu valoda nekā viņiem pašiem. Bet ir arī skaidrs, ka tas, gluži kā piramīdu shēmas, dzīve nav iespējams.
Kāds tad ir risinājums? Uz ko skatīties, ar ko runāt, kādus jautājumus uzdot, pirms ķerties pie reformām? Kas notiks pēc 5 gadiem, ja mēs izvēlēsimies vienu vai otru modeli?
Šie ir jautājumi, kurus apskatīsim skolotāju konferencē, un visticamāk, ka līdz vienai konkrētai atbildei nenonāksim. Bet mēs ceram, ka varēsim iedot skolu vadītājiem, skolotājiem un vecākiem zināšanas, idejas un citu skolu pieredzi, lai viņi varētu pieņemt vislabāko lēmumu savai skolai.
Skolotāju konference notiks 4 dienu periodā no 1. līdz 7. oktobrim – katrā dienā 2 stundu Zoom sesija.
Pirmajā dienā 1. oktobra vakarā plkst 18:00 pēc Sidnejas laika mēs dzirdēsim divu Latvijas pārstāvju uzstāšanos –
Aija Otomere, kas pārstāv Latviešu Valoldas Aģentūru https://valoda.lv/ mums pastāstīs kā šī, pati lielākā iestāde Latvijā, kas atbalsta diasporas izglītības darbu, ir noderīga gan skolotājiem, gan arī vecākiem. Aija jau sen strādā šajā darbā un zin mūsu vajadzības un izaicinājumus. Šī aģentūra veido mācību materiālus, kas ir izmantojami klasē un arī mācoties valodu mājās https://maciunmacies.valoda.lv/.
Anta Lazareva pārstāv VISC – Valsts Izglītības Satura Centru – tā ir iestāde, kas izstrādā normatīvos aktus Latvijas izglītības sistēmai, tajā skaitā arī diasporai. 2018. un 2019. gadā VISC izstrādāja latviešu valodas mācību satura vadlīnijas diasporai. https://www.visc.gov.lv/lv/atbalsts-izglitibai-diaspora. Šīs vadlīnijas dod atskaites punktu un parāda virzību diasporas skolu mācību programmu izstrādei. Arī jaunais materiālu meklētājs “Sietiņš” www.sietins.lv balstās uz šīm vadlīnijām.
Otrajā dienā, sestdien, 2. oktobrī no rīta plkst 10:00 būs trīs sesijas. Pirmā mums pievienosies Dr. Solvita Burr no ASV, latvistikas lektore Vašingtonas Universitātē (Sietla) un vadošā pētniece Latviešu valodas institūtā (Rīga). Autore un līdzautore vairāku mācību un uzziņu līdzekļu latviešu valodas mācīšanai un apguvei.
Lekcijā tiks iztirzāti divi jautājumi: 1) Kā piepildīt mācību stundas/nodarbības ar vērtīgu un interesantu saturu? 2) Kā palīdzēt skolēniem mācīties, kā vieglāk mācīties latviešu valodu?
Zaiga Mengelsons sāka strādāt Sidnejas skolā pirms diviem gadiem, viņu interesē izveidot mācību saturu jaunākiem skolēniem, kas sāk mācīties latviešu valodu kā svešvalodu. Arī savā ikdienas darbā viņa strādā par skolotāju – māca angļu valodu kā svešvalodu.
Iveta Leitase iepazīstinās ar mācību materiālu meklētāju “Sietiņš’ un pastāstīs, kāpēc tas radās (www.sietins.lv) Cerams, ka tas palīdzēs skolotājiem saprast, kā labāk organizēt savus uzkrātos materiālus.
Trešajā dienā, 6. oktobra vakarā, plkst 18:00 pēc Sidnejas laika mums būs akadēmiskāka lekcija – Daira Liepiņa, kas strādā gan ar mazākiem bērniem bilingviālā vidē Latvijas bērnudārzā, gan māca diasporas skolēnus caur Classflow.
Un ceturtajā dienā, 7. oktobra vakarā, plkst. 18:00 pēc Sidnejas laika mēs noslēgsim konferenci ar Lindas Krastiņas, kura strādā Latviešu Valodas Aģentūrā un arī māca diasporas skolēnus atttālināti, priekšlasījumu un paneļdiskusiju, kur dzirdēsim Austrālijas skolu pieredzi ar dažādu valodas līmeņu mācīšanu.
Konferences programma ir pieejama LAAJ kalendārā – https://laaj.org.au/kalendars. Tur ir arī publicētas Zoom saites.
Uz tikšanos oktobrī!
Iveta Leitase, LAAJ skolu nozares vadītāja
 | Konferci līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. |  |
Please subscribe to our newsletter
