Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai 60

Pievienots 27/02/2016

This week, sixty years ago the World Federation of Free Latvians was formed.

Five overseas associations were working in 1955- The European Centre for the Liberation of Latvia (LAK-EC), Latvian National Federation in Canada (LNAK), Latvian Federation of Australia (New Zealand joined later to form LFANZ), Latvian Association in Brazil (later South American Latvian Association-DALA) and American Latvian Association (ALA). During discussions leaders from these associations foresaw the need for a global organisation to strengthen Latvian political work outside of Latvia. The result was that on the 23rd of October, 1955, three of these-LAK-EC, ALA, LAA united on the foundational principals as the Latvian Associations of the Free World (later PBLA).

The World Federation of Free Latvians (PBLA) began on the 25th of February, 1956, initially working on the Federation’s statutes for which the majority of the central organisations had agreed. The first chairperson was ALA council chairperson, Pēteris Lejiņš. Not long after, Latvian National Federation in Canada (LNAK) and Latvian Association in Brazil joined PBLA, while not long after Latvia regained independence, the Latvian Federation in Russia also joined. Based on and consistent with the statutes, PBLA work was aimed at successfully liberating Latvia, Latvians and restoring independence, cultural preservation and development, supporting Latvians dispersed throughout the world, as well as ensure the coordination of the central Latvian organisations.

Šajā nedēļā pirms 60 gadiem sāka darboties Pasaules Brīvo latviešu apvienība.

1955.gadā darbojās piecas latviešu trimdas apvienības – Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAK-EC), Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK), Latviešu apvienība Austrālijā (LAA, vēlāk Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē – LAAJ), Latviešu apvienība Brazīlijā (vēlāk Dienvidamerikas latviešu apvienība – DALA) un Amerikas latviešu apvienība (ALA). Šo apvienību vadītāju debatēs bija nobriedusi doma par globālas organizācijas nepieciešamību, lai pastiprinātu latviešu politisko darbību trimdā. Tā rezultātā 1955.gada 23.oktobrī trīs no tām – LAK-EC, ALA, LAA vienojās par Brīvās pasaules latviešu apvienības (vēlāk PBLA) uzbūves principiem.

1956.gada 25.februārī PBLA uzsāka savu darbību uz Statūtu projekta pamata, tam savu piekrišanu bija devis centrālo organizāciju vairākums. Par PBLA priekšsēdi tika ievēlēts ALA valdes priekšsēdis Pēteris Lejiņš. Nedaudz vēlāk PBLA pievienojās arī LNAK, Latviešu apvienība Brazīlijā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latviešu apvienība Krievijā. Saskaņā ar Statūtiem par PBLA darbības pamatu kļuva mērķis sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšanu un jaunradi, palīdzību visā pasaulē izkaisītiem latviešiem, kā arī nodrošināt latviešu centrālo apvienību sadarbību.