Pievienots
As children return this week to Latvian school’s in Adelaide, Brisbane, Melbourne and Sydney, we look back at how things have changed at Melbourne’s Latvian school ‘Daugava’ over the past 65 years.
Melbourne Latvian Society Daugava school principal, Līga Dārziņa, read the following in Latvian at the school’s recent 65 year celebrations. (Latvian text follows)
65 years! That is older than many people in this room. To the younger children that may even sound from the dinosaur ages. That is how long Daugavas school has been running!
Following the Second World War the Melbourne Latvian Society school “Daugava” was founded on the 16th of December, 1950. Latvians living in Melbourne at the time understood that their Latvian identity and heritage needed to be nurtured and that the Latvian language protects and upholds these national values, but the correct language could only be taught at school- this is what Jānis Lazdiņš wrote in Nerimtā Straume I (10). A growing understanding formed that for the Latvian nation to continue to live a school was an essential component.
Daugava school was founded on 16th of December 1950 and started its first classes in an old church hall in the suburb of Collingwood. The first school principal was L.k.o.k. (Lāčplēša kara ordeņa kavalieris) Jēkabs Denis and in the first year there were 43 students.
The full history of the school can be read in Nerimtā Straume publications of which each covers a decade of the school. Recently the sixth issue covering the years 2001 to 2010 was published.
From reading these, many interesting and significant things about the life of the school can be learnt, a small selection of which I will now read:
School symbols:
- In the first school year, on the 18th of November act, the Melbourne Latvian Society chairperson presented the Latvian flag to the school.
- The first graduation was held in 1954.
- The school’s christening was held in 1956 at the 18th of November act. Godfathers were the Melbourne academic community. The fraternity group presented for the flag post a cap handmade by T. Pūce in silver.
- The first graduands rememberance plaque was given in 1957 with the motto – Uz tevis Latvija iet visas manas domas(To you Latvia go all my thoughts). This year on the 60th graduation ceremony, garlands chose the words – Vel dzīvos Latvija (Latvia will still live).
School buildings:
- The school began it’s classes in a church hall in 1950 in Collinwood.
- In 1953 the school had 7 classes and moved to St. Barnabas church hall in South Melbourne.
- The school moved again in 1955 to the Melbourne Latvian House.
- In 1956 the school named itself Daugavas school. At the same time another Latvian school operating in Footscray named themselves Krišjāņa Baroņa school. In 1974 both schools joined.
- In 1977 after classes overflowed and were being held backstage and even in the foyer, the school community raised funds for a school building – $65 000.
Aims of Latvian school were:
- teach children to speak, read and write Latvian.
- familiarise them with Latvian cultural values.
- develop and strengthen belonging to the Latvian nation.
Having reviewed the current school guidelines, these have not changed over the years.
Parent council founded in 1953, with responsibility:
- to collect donations for school needs
- to take care of the schools material obligations
- to help at larger functions
Among the first parent council chairpersons was someone well known to us, Eva Brennere.
School principals:
- Jēkabs Dzenis 1950-1960 (10 years)
- Gerhards Brēmanis 1961-1983 (>21 years, dedicated 35 years to the school)
- Kārlis Kasparsons 1983-1988 (6 years)
- Vilis padoms 1989-1996 (7 years)
- Iveta Laine 1997-2012 (15 years dedicated to the school)
- Myself, Līga Dārziņa, since 2012.
Student numbers
- In 1950 – 43
- In 1960 – 120
- In 1971 – 172
- In the 80′ s student numbers declined year by year.
- In the 90′ s – around 50 students
- In 2015 – 49 students
Longest serving teachers
- Valija Crawford – 18 years
- Zenta Dunse – 19 years
- Helēna Nāgele – 21 years
- Elvīra Latiša – 23 years
- Iveta Laine – 23 years
- Valda Vīksne (Jefimova) – 25 years and still going!
- Lidija Ziemele – 27 years
- Gerhards Brēmanis – 35 years
- Hermīne Ķiploka – 45 years
Issues that have arisen:
- Lack of teachers. They also could not attend every Saturday, which interrupted the learning and achievements were unsatisfactory (In the 50’s)
- Lack of buildings
- Varied student knowledge
- A number of students lacked a Latvian accent and had lost the pleasure of speaking Latvian at school.
- Arose also students with poor behaviour and results who should have been excluded from the school. The school leadership however agreed that that would not be desirable. (1960)
As with the school aims, issues that arise within the school have not changed much over the years.
It appears that similarities over the 65 years are many more than the differences, although each decade has its own characteristics:
The first decade is associated with the founding of the school. They were spend working and forming the school.
The second decade were years of stabilisation where school traditions were consolidated.
The third decade is characterised by strengthening and improving the school.
The fourth decade student numbers fell and questions about the continuing need of a school arose.
The fifth decade saw a renewal at the school. Latvia regained independence, information began to be exchanged freely and Latvians began travelling to and from Latvia. New Latvian educational material was available.
The sixth decade sees students who have travelled with their families from Latvia to live in Australia with excellent knowledge of Latvian language. The school also sees a number of new teachers who have travelled from Latvia. New colourful reading and methodical teaching material is available. This all gives renewed strength to continue the important work of the school.
Looking to the future – the school continued to be enriched by families from Latvia, and also from families where both parents are not Latvians. Families now have different needs from the school and our task is to work with everyone and strive to give each of them something. Teachers need to learn different teaching materials and to try to integrate into what is learnt in Australian schools – where much learning now takes place with electronic assistance. We welcome and are thankful for 10 iPads the school has been given, which are used in various classes every Saturday.
The Victorian Education Department needs also must be satisfied to continue their many years of financial support. For such a small school the amount of work is large. We should not however be frightened or avoid this. As Gerhards Brehmanis, a previous school principal said in 1971 – Daugavas school is the result of our whole communities work and support.
Thank you to you all.
Thank you for your attention.
MLB Daugavas skolas pārzines, Līgas Dārziņas, uzruna 65 gadu jubilejas svētkos.
65 gadi! Tas ir vairāk nekā daudzi šai istabā ir veci. Un mazākajiem bērniem tas pat liekās varbūt kā no dinozauru laikiem. Tik ilgi ir pastāvējusi Daugavas skola!
Otrā pasaules kara sekās MLB Daugavas skola dibināta 1950.g. 16.decembrī. Melburnā dzīvojošie latvieši toreiz saprata, ka latviskums un Latvijas nacionālo vērtību kopums bija rūpīgi kopjami un, ka visas nacionālās vērtības glabā un sargā tautas valoda, bet pareizu valodu var iemācīties tikai skolā – tā raksta Jānis Lazdiņš, Nerimtā Straume I (10). Veidojās pārliecība, ka nācijas pastāvēšānai skola ir neatņemama sastāvdaļa.
Daugavas skola dibināta 1950.gada 16.decembrī un sāka savu darbību kādā vecā baznīcas zālē, Kolingvudas priekšpilsētā. Pirmais skolas pārzinis bija L.k.o.k Jēkabs Dzenis un pirmā skolas gadā bija 43 skolēnu.
Pilnīgu skolas vēsturi varam lasīt skolas 10 gadīgajos Nerimtās Straumes izdevumos. Nupat iznācis pēdējais, sestais izdevums par gadiem no 2001.līdz 2010.
Tos lasot uzzinām daudzas interesantas un nozīmīgas lietas par skolas mūžu, un pasniegšu Jums šeit mazu izlasi:
Skolas simboli:
- Pirmajā skolas gadā, 1951.g.18.novembra piemiņas aktā, MLB priekšsēdis pasniedza skolai tās Latvijas Valsts karogu
- 1954. gadā notika skolas pirmais izlaidums
- 1956. g.18.novembra piemiņas aktā notika skolas kristības. Krusttēvi bija Melburnas akadēmiskā saime. Korporāciju kopa skolai dāvināja T.Pūces darināto sudraba karoga kāta uzgali
- Pirmā absolventu piemiņas plāksnīte dāvināta 1957.gadā, ar saukli – Uz tevis Latvija iet visas manas domas. Šogad, 60.skolas izlaidumā absolventi plāksnītei izvelējās vārdus – Vel dzīvos Latvija.
Skolas telpas:
- 1950. gadā skola uzsāka darbību vienā baznīcas zālē, Kolingvudā
- 1953. gadā skolā bija jau 7 klases, un pārcēlās uz Sv.Barnabas baznīcas zāli, Dienvidmelburnā
- 1955. gadā skola pārcēlās uz Melburnas Latviešu namu
- 1956. gadā skola sevi nodēvēja par Daugavas skolu. Tajā pašā laikā Futskrejā darbojās otra Latviešu skola, kas sevi nodēvēja par Krišjāņa Barona skolu. 1974. gadā abas skolas apvienojās.
- 1977. gadā, pēc tam kad klases bija pa namu izplūdušas un notika uz skatuves, aiz skatuves un pat foajē telpā, skola savāca līdzekļus skolas nama iegādei – $65,000
Latviešu skolas uzdevumi bija:
- iemācīt bērniem latviski runāt, lasīt un rakstīt
- tuvināt viņos latviešu kultūras vērtības
- nodibināt un stiprināt piederības sajūtu latviešu tautai
Nupat pārskatītajās skolas vadlīnijās, šie uzdevumi – skolas mērķi – nav nemaz pa tiem gadiem mainījušies.
Vecāku padome dibināta 1953.gadā, ar pienākumiem:
- vākt ziedojumus skolas vajadzībām
- kārtot skolas materiālās saistības
- palīdzēt lielākajos sarīkojumos
Starp pirmajiem padomes priekšsēžiem bija mums labi pazīstamā Eva Brennere
Skolas pārziņi:
- Jēkabs Dzenis 1950-1960 (10 gadus)
- Gerhards Brēmanis 1961-1983 (>21 gadu, skolai veltīti 35 gadi)
- Kārlis Kasparsons 1983-1988 (6 gadi)
- Vilis padoms 1989-1996 (7 gadi)
- Iveta Laine 1997-2012 (15 gadi, skolai veltīti)
- Es pati, Līga Dārziņa, kopš 2012.gada
Skolēnu skaits
- 1950 gadā – 43
- 1960 gadā – 120
- 1971 gadā – 172
- 80-os gados skolēnu skaits ar katru gadu samazinājās
- 90-os gados – ap 50 skolēnu
- 2015 gadā – 49 skolēni
Visilgāk nostrādājuši skolotāji
- Valija Crawford – 18
- Zenta Dunse – 19
- Helēna Nāgele – 21 gads
- Elvīra Latiša – 23 gadi
- Iveta Laine – 23 gadi
- Valda Vīksne (Jefimova) – 25 gadi un vēl turpina!
- Lidija Ziemele – 27 gadi
- Gerhards Brēmanis – 35 gadi
- Hermīne Ķiploka – 45 gadi
Sastaptās problēmas:
- Skolotāju trūkums. Arī, visi nevarēja būt katru sestdienu, kas traucēja valodas pasniegšanu, un panākumi bija neapmierinoši (50-os gados)
- Telpu trūkums
- Skolnieku zināšanas dažādums
- Dažiem skolniekiem trūkst latviešu akcenta un zudusi patika skolā sarunāties latviski
- Rodas arī skolnieki kuri sliktas uzvedības un vāju sekmju dēļ būtu no skolas jāizslēdz. Bet skolas vadība tomēr vienojas, ka tas nebūtu vēlams. (1960)
Tāpat kā skolas uzdevumi, arī skolā sastaptās problēmas, izrādās, nav daudz mainījušās pa šiem gadiem.
Liekās ka līdzību kas sniedzās pāri visiem 65 gadiem ir daudz vairāk nekā atšķirību, lai gan katrs gadu desmits raksturojās ar ko citu:
Pirmie desmit gadi saistās ar skolas dibināšanu. Tie pagāja strādājot un veidojot skolu un tās sastāvu.
Otrie desmit gadi izpaudās kā stabilizēšanas gadi, kur tika nostiprinātas arī skolas tradīcijas.
Trešais gadu desmits raksturojās ar skolas stiprināšānu un uzlabošānu.
Ceturtajā gadu desmitā skolēnu skaits bija pamatīgi sarucis un pacēlās jautājums par skolas pastāvēšanas vajadzību.
Piektais gadu desmits bija skolas atkaluzplaukums. Latvija atguva neatkarību, notika brīva informācijas izmaiņa un ceļošana starp trimdas latviešiem un Latvijas latviešiem. Bija pieejama jauna, latviska mācību viela.
Sestajā gadu desmitā skolā redzējām skolēnus, kas pēdējos gados ar ģimenēm bija pārcēlušies no Latvijas uz dzīvi Austrālijā, ar labām latviešu valodas pamatzināšanām. Skolā parādijās arī vairāki jaunatbraukuši skolotāji no Latvijas. Parādijās jaunas, krāsainas lasāmgrāmatas un metodiskie materiali. Tas viss deva jaunu spēku turpināt svarīgo skolas darbu.
Uz priekšu skatoties – skolu turpina kuplināt ģimenes no Latvijas, un nāk klāt arī bērni no ģimenēm, kur nav abi vecāki latvieši. Ģimenēm ir citādas prasības no skolas un mūsu uzdevums ir strādāt ar visiem un censties visiem kaut ko dot. Skolotājiem jāmācās diferencēt mācību vielu, un jācenšās vielu līdzināt Austrāliešu skolā sniegtajai – kur jau daudzas mācības notiek ar elektronikas palīdzību. Priecājamies par skolai iegūtajām 10 planšetēm, kas tiek katru sestdienu lietotas tagad vairākās klasēs.
Jāapmierina ar Viktorijas izglītības ministrijas prasības, par viņu ikgadus sniegto naudas atbalstu. Šādai mazai skoliņai, darbs ir liels. Bet no tā nevajag nobīties, no tā nevajag izvairīties. Kā 1971.gada uzrunā teica toreizējas skolas pārzinis, Gerhards Brēmanis – Daugavas skola ir visu mūsu kopīgā darba un atbalsta rezultāts.
Paldies Jums visiem.
Paldies par uzmanību.
