Par latvietību, saikni ar Latviju un iespējām! Ar mums savos iespaidos dalās Daila Šmits

Pievienots

THE FIRST FEW DAYS IN LATVIA

I flew in to Riga on Friday the 10th of June, after 26 hours in the sky and one night in England. I first spoke Latvian in the airport, when the woman in customs asked for my passport. I was travelling on an Australian passport, so when I responded to her questions in the same language she asked them the woman smiled. In that moment, I though ‘Wow, I really am in Latvia’! I had to catch public transport to our apartment in Vecriga, and the whole ride I was so astounded that I was in a completely different country but could understand every word on every sign. It wasn’t my first time in Latvia, but my first time without my family and as an adult.

FIRST THOUGHTS ON MY INTERNSHIP

I worked at the National Film Centre, on Pietavas iela in Vecriga. On my first day, I accompanied some of my colleagues to a lecture about film genre presented by one of Europe’s film experts. I learnt a lot about genre, not only in Europe but on a global level, and went home that night pretty happy with where I was working. On my next day, I followed a primary school group through the Film Museum. During this time I learnt so much about Latvian film, not only in the museum but because almost every day that I worked I watched a different film. My mentor Inese though that if I watched a Latvian film every day, when I went home I would have a wide knowledge of films and the film industry in Latvia and Europe. She was right – I’ve learned that my favourite film genre is Latvian documentaries!

A ONCE IN A LIFETIME OPPORTUNITY AT WORK

After Jāņi there was lots to do at the internship. I completed more translations and starting working more closely with my colleague Eva to prepare the program ‘Latvian films for the Latvian Centenary’. I travelled by tram with Eva to hear a lecture from a screenwriter of ‘The Simpsons’. I would not have though that I would be in Riga, listening to a lecture about ‘The Simpsons’! It was not only interesting but funny, as I probably should have expected.

One day I was handed a camera and sent to film the filming of ‘People from Nowhere’ in Riga’s centre. I was on a real film set, filming filming! I clipped together by footage to make a small film, and wrote my own news article from scratch about ‘People from Nowhere’, which can be found on the film centre website.

ANOTHER ONCE IN A LIFETIME OPPORTUNITY

After my internship had ended, a had a few weeks left to travel Europe. Together with Daina, we travelled to Tallinn, Estonia, on the 01:50 bus. We spent two days there as tourists before returning to Riga, so that I could perform with Ivars and our friends at Folkklubs ALA. Wow. We were musicians from Australia, singing Latvian songs in Latvian at ALA – I will never forget that experience.

I hope that in the next few years I can continue to hold onto and strengthen my Latvian roots. I can’t wait till I next ‘go home’. I am so happy that I got to meet and get to know Latvians from other parts of the world and hope to one day get to America and Canada to see them. I hope that next year, more young people from Australia travel to Latvia to spend the winter (summer?) in an internship and with new, life-long friends.

PIRMĀS DIENAS LATVIJĀ

Es ielidoju Rīgā piektdien, 10. jūnijā. Biju pavadījusi 26 stundas gaisā un vienu nakti Anglijā.  Pirmo reizi runāju latviski lidostā, ar dāmu kas bija muitas kontrolē.  Es ceļoju ar Austrālijas pasi, un kad es atbildēju viņas jautājumam tajā pašā valodā, viņas uzacis pacēlās un viņa smaidīja.  Tajā momentā, sapratu  ‘Vo, es tiešām esmu Latvijā!’  Man bija jābrauc ar sabiedrisko transportu uz dzīvokli Vecrīgā, un visu ceļu priecājos,  ka esmu svešā valstī, bet varēju visu saprast.  Šī nebija pirmā reize Latvijā, bet pirmo reizi bez ģimenes un kā pieaugušam cilvēkam.

PIRMIE IESPAIDI PAR PRAKSI

Es strādāju Nacionālajā kino centrā, Pietavas ielā, Vecrīgā.  Pirmajā dienā, mēs, ar dažiem kolēģiem, aizgājām noklausīties lekciju par filmu žanriem, ko pasniedza viena no Eiropas filmu nozares ekspertēm. Es daudz iemācījos par žanriem, ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, un aizgāju mājās uzmundrināta par savu prakses vietu. Nākamajā dienā, es sekoju pamatskolas grupai pa kino muzeju.  Es iemācījos daudz par Latvijas kino, ne tikai muzejā, bet protams arī prakses laikā, kur es noskatījos ļoti daudz filmu. Manas mentores Ineses doma bija, ka  ja es katru dienu kaut kādu filmu noskatītos, tad mājās braucot man būtu aptverošas zināšanas par Latvijas filmām un filmu nozari Eiropā. Viņai bija taisnība – tagad mans vissmīļākais žanrs ir latviešu dokumentālās filmas!

VIENREIZĒJS PIEDZĪVOJUMS PRAKSĒ

Pēc Jāņiem bija daudz ko darīt darbā. Es paveicu vēl tulkojumus, un sāku strādāt ar kolēģi  Evu gatavojot programmu  ‘Latvijas filmas, Latvijas simtgadei’. Mēs, ar dažiem citiem aizbraucām ar tramvaju noklausīties lekciju, ‘The Simpsons’. Es nevarēju iedomāties,  ka varētu būt Rīgā, un  apmeklēt lekcīju par Simpsoniem! Bija pavisam interesanti un runa bija ļoti smieklīga. Vienu dienu mani NKC  aizsūtīja ar kameru nofilmēt ko es varēju no ‘Cilvēki no nekurienes’ filmēšanas Rīgas centrā.  Es biju īstā filmu komplektā, un filmēju filmēšanu! Pēc tam, es saliku kopā visu infromāciju un uztaisīju  īsu filmu, pati uzrakstot aktualitāti par ‘Cilvēki no nekurienes’ filmēšanu, ko var atrast NKC tīmeklī.

VĒL VIENS, VIENREIZĒJS PIEDZĪVOJUMS!

Pēc prakses beigām man bija vēl pāris nedēļas, lai ceļotu pa Eiropu.  Kopā ar Dainu, aizbraucām uz Tallinu ar 01:50 autobusu. Mēs tur pavadījām divas dienas kā tūristi un atbraucām atpakaļ uz Rīgu, lai es varētu uzstāties Folkklubs ALAs pagrabā ar draugu Ivaru no Austrālijas un dažiem draugiem no Latvijas. Wow. Mēs bijām mūziķi no Austrālijas, kas dziedāja dziesmas latviešu valodā pagrabā- ALA, es to nekad neaizmiršu!

Es ceru ka nākamajos gados es varēšu uzturēt un stiprināt savu latvietību. Nevaru sagaidīt tikt atkal ‘mājās’. Es esmu laimīga,  ka iepazinos ar vairākiem ārpus Latvijas dzīvojošiem  latviešiem, un ceru arī tikt uz Ameriku un Kanādu. Es ceru, ka nākamgad, vēl vairāk no Austrālijas latviešiem ceļos uz Latviju pavadīt vasaru Latvijā strādājot prakses darbu un iepazītos ar jauniem draugiem.