News

List view

LAAJ priekšsēdes tikšanās ar tautiešiem Brisbanē

LAAJ viesojas Brisbanē! 7.maijā man bija tas gods tikties ar Brisbanes latviešu sabiedrības pārstāvjiem. Šī bija pirmā, pēc ilga pārtraukuma, LAAJ pārstāvja tikšanās ar latviešu sabiedrību Brisbanē. Pasākumā piedalījās pāri par trīsdesmit tautiešu, interese bija un tas ir tas galvenais. Tikšanās laikā es iepazīstināju Brisbaniešus ar LAAJ nākotnes darba plāniem, idejām un veidu, kā šie plāni būs realizējami. Par galveno sarunas tēmu neviļus izvirzījās dažādu projektu pieteikšanas kārtība. Nav noslēpums, ka daudzi pasākumi mūsu sabiedrībā nebūtu iespējami bez blakus finansējuma. Arī šis apmeklējums ir pateicoties projektam “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam”, kurš nāk no Sabiedriskās integrācijas fonda. Šī LAAJ projekta ietvaros ir paredzēts apmeklēt mazāk aktīvus latviešu centrus un iepazīstināt tuvāk ar LAAJ darbu un sadarbību strap pavalstīm un Latviju. Lai tuvāk paskaidrotu ko šis projekts aptver citēšu projekta kopsavilkuma punktu;  Projektā paredzēts pārstāvēt un stiprināt Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu  diasporas intereses mītņu zemju un Latvijas līmenī, veicināt sabiedrības pašorganizēšanos, savstarpējo sadarbību un iesaisti pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs, informēt un izglītot diasporu par procesiem Latvijā, kā arī ilgtermiņā – veicināt aktīvu diasporas līdzdalību, stiprināt latvietību un saglabāt tās piederību Latvijai. Projekta mērķa grupas ir  LAAJ organizācijas un to biedri,  LAAJ prezidijs, LAAJ sadarbības partneri Latvijā, PBLA pārstāvniecība un PBLA dalīborganizācijas. Septembra sākumā ir paredzēts iepazīties ar Jaunzēlandes latviešiem, bet jūnijā, jūlijā, un augustā LAAJ  dosies uz Latviju, kur LAAJ valdes pārstāvjus gaida smags darbs. Par to cik aizņemti būs LAAJ pārstāvji un kādas būs tikšanās ziņosim atsevišķi. Šo darbību izpilde nebūtu iespējama bez SIF atbalsta, kas ir vienreizējs un šī projekta izmaksas neietekmē LAAJ budžetu. Vēlos izteikt pateicību visiem LAAJ ziedotājiem un vēlreiz uzsvērt, ka LAAJ līdzekļi projekta īstenošanai netiek izmantoti. Ceram uz jūsu aktīvu atbalstu arī tupmāk bez kura nebūtu iespēja atbalstīt vietējās organizācijas ieskaitot AZVV, 3x3 utt.! Paldies! Vēlos no sirds pateikties Brisbanes latviešu sabiedrībai par silto uzņemšanu, jaukajiem vārdiem! Īpašs, paldies Ingai un Mārtiņam Česlis par naktsmājām un jaukajām vakara pārrunām, kā arī Jasmīnei Lācis – Lee, Ancei Deksnei (LAAJ vice-priekšsēde Brisbanē). Paldies! Man ir milzīgs prieks, ka pēc mana apmeklējuma Brisbaniešiem jau ir radusies vēlme pieteikties projektiem un aktivizēt sadarbību ar LAAJ. Paldies Jums! Skaidrīte Aguļēviča LAAJ priekšsēde

Ellas Mačēnas skaņdarba atskaņojums Starptautiskās mūzikas festivālā Kanberā.

Raksta autors: Juris Jakovics Pasaulslavenu komponistu izlasē mūsu Sidnejas latviešu komponiste Ella Mačēna tika izmeklēta kā viena no diviem latviešu komponistiem, kuru darbi tika atskaņoti kopkora veidā Kanberas Starptautiskā mūzikas festivāla ietvaros. Otrais latviešu komponists programmā bija Ēriks Ešenvalds no Amerikas Savienotām Valstīm. Programmā 7. maijā bija tikai skandināvu un baltiešu komponistu darbi, un kā pretstatu - četri Austrālijas komponistu darbi, daži no kuriem bija Matthew Doyle didžeridū pavadījumā. Ellas Mačēnas darba nosaukums ir While Winter is Here (ko varētu tulkot Ziemas klātienē). Darba pirmatskaņojums notika zālē Fitters’ Workshop, Kingston, Kanberā, ar milzīgi augstiem griestiem, zili un rozā apgaismotām sienām, bez apslides, dreboši aukstā vakarā. Bet lielā zāle bija piepildīta klausītājiem, kas rada savu siltumu.  Kopkora apmērs bija tuvu 80 dziedātāju, kuri tik tikko saspiedās uz skatuves. Kaut dziedāja dažādi sastādīti kori, vienīgi Ellas pirmizrādes komponējumam dziedāja kopkoris. Koncertā ar sievu Margitu nejauši atradāmies kā Ellas mecenātu viesi. Tie bija Sharon Green un Marcel Skjald, kurš ir dāņu izcelsmes austrālietis. Marcel man stāstīja, ka viņi vēlējušies atbalstīt kādu darbu, kas iesaistītu, cik iespējams, lielu mākslinieku skaitu, lai labums būtu daudziem pēc divu gadu pandēmijas bezdarba iespaida. Sarunādamies ar kopkora virsdiriģentu, Roland Peelman, uzzināju, ka Ellas kompozīcija esot bijusi ārkārtīgi sarežģīta, lai daudzslāņu variācijas saskaņotu kopkora nodziedāšanai. No kurienes lai nāktu iedvesme tik lielam darbam? Ella teica, ka komponēšana daļēji notikusi vannā, kur vieglāk nākot klajā zemapziņas klāsti. Esot arī daudz lasīts un noklausīts no skandināvu darbiem. Kā var uzturēt galvā tik garu, savītu komponējumu? Ellas atbilde: bez citiem paņēmieniem, esot arī pielietota moderna tehnika, lai to paveiktu. Koncertā latviešu klausītājam bija viegli uztvert to, ka vienkāršais motīvs, kurš atkārtojās visdažādākos veidos, iekļāvās latviešu kopkoru melodiskā, harmoniskā tradīcijā, kur varēja manīt ne tik vien sprāgstošus ledus slāņus, bet arī pēkšņus mūzikas klusuma brīžus, kas izceļ emociju plūsmu, līdzīgi citiem latviešu komponistu darbiem, kā piemēram Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, vai igauņu komponista Arvo Pärt klasiskiem darbiem. Ellas komponētam darbam būšot arī citur atskaņojumi kā Latvijā, tā, varētu cerēt, arī citur pasaulē. Visi komponisti, kuru darbi atskaņoti koncertā, bija austrāliešu Ross Edwards, Gordon Hamilton, Brenda Gifford un Sarah Hopkins, igauņu Veljo Tormis, islandiešu Anna Þorvaldsodóttir, latviešu Ēriks Ešenvalds un Ella Mačēna, norvēģu Tone Krohn (arr.), un zviedru Karin Rehnqvist, Eva Lestander un Sven-David Sandström. Uzstājās kori Kompaktus Youth Choir, Olivia Swift vadībā, Luminescence Chamber Singers, AJ America vadībā un Oriana Chorale, Dan Walker vadībā. Kopkora virsdiriģents bija Roland Peelman. Soliste Sally Walker spēlēja flautu. Pavadīts tik tiešām jauks vakars sarunās un aizraujošās mūzikas iespaidā ne tik vien ar Ellu, ar mūsu draugiem un ar kopkora vadītāju, bet arī ar Viktoriju un Andreju Mačēniem, Sidnejas latviešiem pazīstamiem mūziķiem, kuri ir arī reizi pa reizei muzicējuši Kanberas latviešiem. Titulbildē: No kreisās: Andrejs Mačēns, Ella Mačēna, Viktorija Mačēna. Foto: Juris Jakovics.

Dziesmu un Deju svētku patstāvīgā ekspozīcija Mežaparkā

Tos, kuri dosies uz Dziesmu Svētku 150 gadu jubilejas svinībām Rīgā, gaida patīkams pārsteigums! Kā daļa no Mežaparka estrādes pārbūves projekta, tiek strādāts arī pie šīs ēkas garīgā kodola, proti, ar Rakstniecības un Mūzikas muzeja darbinieku centību, tiek veidota Dziesmu svētku tradīcijām veltīta patstāvīgā ekspozīcija. Iecerēts, ka šeit tiks pārstāvētas visas daudzpusīgās svētku apakšnozares gan koru, gan deju, gan simfonisko un pūtēju orķestru darbība, netiks aizmirsti arī koklētāji, daiļamatnieki un folkloras ansambļi. Ekspozīcija tiek veidota divos stāvos, no kuriem pirmais stāvs tiks veltīts instalācijai “Lielākais koris pasaulē” , kur varēs  klausīties kormūziku īpašos meditācijas krēslos. Savukārt, otrais stāvs ir iecerēts kā telpa, kurā varēs satikties gan svētku dalībnieki un organizētāji, gan vienkārši interesenti. Tiks dota iespēja arī padziļināti iepazīties ar svētku tradīcijām dažādos laika posmos un vietās, iekļaujot arī tās, kas ārpus Latvijas. Kā viens no stūrakmeņiem šim projektam tiek gatavots “Digitālais skapis”, kas digitālā formātā  apkopos vēturisko informāciju gan par pašiem svētkiem, gan to dalībniekiem.  Ļoti būtiski, ka šajā ekspozīcijā tiks izmantoti arī taustāmāki materiāli, tajā skaitā grāmatas, fotogrāfijas, vadoņi, dziesmu notis un horeogrāfijas pieraksti. Plānots, ka būs pieejami arī audio ieraksti no personīgem stāstiem ciklā “Mans dziesmu un deju stāsts”, jo katram latvietim taču noteikti ir arī savs Dziesmu svētku vai Kultūras Dienu (KD) stāsts! Ekspozīcijas veidotāji patreiz lūdz jūsu palīdzību, tiek meklēti dažādi Austrālijas KD materiāli, jo īpaši vadoņi, dziesmu grāmatas un artefakti (nozīmītes, suvenīri), ko varētu izmantot otrā stāva uzskates materiāliem. Tuvāka informācija pie LAAJ Kultūras nozares vadītājas Ilzes Lībekas ilzelibeka@yahoo.com.au , Mob 0410 146 716 Krāsainās nakts foto autors: Aģentūra F64, pārējo divu foto autore: Solvita Ozola