News

List view

Vieglu lasāmstāstu sērija latviešu valodas iesācējiem tūlīt būs klāt!

L.Gēmutes mācību materiāls- sērija “Svētki” būs pieejams lejuplādēšanai LAAJ mājas lappusē. Ar prieku paziņoju, ka šīgada jūnija beigās tika pabeigta Līgas Gēmutes vieglu lasāmstāstu sērija “Svētki”, kas domāta latviešu valodas iesācējiem, pārsvarā diasporā dzīvojošo latviešu bērniem. Projekts tapis pateicoties PBLA Kultūras Fonda, LAAJ, ALA IN, Pertas latviešu organizāciju un privātpersonu atbalstam. Vieglu lasāmstāstu sērijas “Svētki” ideja radās 2017.gadā, Adelaidē, LAAJ Skolu nozares organizētās Atvērto durvju dienas laikā, kurā Līgai bija iespēja tikties ar spēļu grupu koordinatoriem no Austrālijas. Sarunās secinājām, ka spēļu grupām, kuras tiekas tikai 1-2 reizes mēnesī, ļoti trūkst piemērotu materiālu latviešu valodas iesācējiem. Tā nu vārds pa vārdam, radās doma par materiāla izveidi, kas atvieglotu šādu grupiņu darbošanos. Svētki likās saturiski patīkams un piemērots temats kā ieinteresēt mazos bērnus mūsu valodā un tradīcijās. Sērija “Svētki” sastāv no 12 lejuplādējamiem materiāliem, kuri, izprintējot un pārlokot uz pusēm, kļūst par par nelielām grāmatiņām. Grāmatiņu nosaukumi paši, lielākoties, norāda, kurā mēnesī tie tiks apskatīti, un “tukšie” mēneši ir aizpildīti ar dzimšanas dienas, vārdadienas un pošanos uz Dziesmu un deju svētku tēmām. Ņemot vērā, ka Zemeslodes dienvidu puslodē skolas sākas februārī, grāmatiņa par dzimšanas dienu būs pirmā grāmatiņa šajā puslodē, bet ziemeļu kontinentos skolas sāk mācību gadu septembrī, un vārdadienas grāmatiņa būs pirmā šajā puslodē. Grāmatiņu sākumā ir skolotājam un vecākiem domāts ievadraksts ar dažiem paskaidrojumiem, ko un kā varētu mācīt šajā reizē. Katrā grāmatiņā ir 7-10 īsi un vienkārši teikumi par latviešu tautā biežāk svinamajiem svētkiem. Lai arī latviešu valodā nav viegli pielietot “Easy Reader” principu, tomēr Līgas teksti plūst ritmiski un viegli, vairākkārt atkārtojoties dažām teikumu gramatiskajām konstrukcijām vai lietvārdu locījuma formām. Tekstam seko dažādi uzdevumi, viegli skaitāmpanti un arī nelieli rokudarbu ieteikumi. Papildus katras grāmatiņas beigās ir lapa ar 8 vārdu kartītēm, kuras bērni var krāt un izmantot mācību spēlēs. Gandrīz katras grāmatiņas pamatteksta atvērumā ir “paslēpušies” arī īpaši meklējamie dzīvnieki vai priekšmeti, kas liek bērnam atgriezties pie jau izlasītā teksta ar jaunu interesi. Grāmatiņu uzdevumi arī ir cieši saistīti ar tekstu un zīmējumiem, tātad tās jāpēta un jālasa atkal un atkal. Grāmatiņas ir ilustrējušas divas Latvijā pazīstamas ilustratores Juta Tīrona un Marita Maizīte, kā arī Austrālijā dzīvojoša māksliniece Dzidra Mičele (Mitchell). Ilustrācijas ir krāsainas un bagātinātas ar tautiskiem ornamentiem. Par sēriju “Svētki” Līga Gēmute stāstīs Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotajā diasporas skolotāju seminārā jūlija vidū, pēc kura šie mācību materiāli būs pieejami lejuplādēšanai un lietošanai. Šajā seminārā Līga ir plānojusi runāt arī par to, kā šo materiālu var izmantot arī vecāki bērni ar labākām latviešu valodas zināšanām, piemēram, papildināt īsos teikumus ar īpašības vārdiem, izmainīt teikumus citā laikā utt. Līgas Gēmutes vārds diasporas skolotājiem jau ir atpazīstams. Pagājušā gadā, LVA skolotāju seminārā, Līga prezentēja mācību materiālu sēriju “Dēkas” (saites atrodamas LVA mājas lapā: https://valoda.lv/dekas-ir-klat/) . Tāpat viņa ir autore mācību materiāliem “Kas ir kas” un “Kam ir kas” (par šo materiālu pieejamību lejuplādēšanai var rakstīt uz [email protected]). Sērijas “Svētki” grāmatiņas būs pieejamas tuvākajā laikā lejuplādēšanai bez maksas LAAJ mājas lapā sadaļā Mācību viela (https://laaj.org.au/saites/ ) un Amerikas Latviešu apvienības mājas lapas Izglītības nozares sadaļā. Šie materiāli ir dāvinājums visiem latviešu diasporas bērniem. Grāmatiņu tirdzniecība ir aizliegta. Lai jums prieks mācīties latviešu valodu! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja, projekta konsultante

A.Ziedares vasaras vidusskolai jauna vadītāja

A.Ziedares vasaras vidusskolai jauna vadītāja Esmu priecīga, ka Austrālijas latviešu sabiedrībā ir daudz enerģisku, radošu un gudru cilvēku, un man to vidū bija iespēja atrast jaunu vadītāju A.Ziedares vasaras vidusskolai. Varu paziņot, ka LAAJ prezidija sēdē vadītāja kandidāts ir apstiprināts. Sazinājos un uzdevu dažus jautājumus AZVV jaunajai vadītājai Ivetai Lainei. Ļ.: Apsveicu jaunajā amatā! Iveta, pastāsiet, cik ilgi jūs darbojaties latviešu sabiedrībā un kur esat darbojusies līdz šim? I.: Sāku darboties 1993.gadā Melburnas Latviešu biedrības skolā “Daugava” kā skolotāja. 1995.gadā kļuvu par tās pārzini un darbojos tur līdz 2013.gadam. Ļ.: 18 gadus par pārzini! I.: Jā, 20 gadi pavadīti skolā. Turklāt, paralēli esmu bijusi laikraksta “Austrālijas Latvietis” redaktore no 2008.gada līdz 2013.gadam. Ļ.: Vai pašreiz arī vēl ko darāt Melburnas latviešu sabiedrībā? I.: Jā, 2009.gadā kļuvu par Melburnas Latviešu biedrības priekšsēdi un joprojām esmu. Ļ.: Tātad desmit gadi arī šajā organizācijā. Esmu dzirdējusi, ka jums ir arī 3x3 vadīšanas pieredze? Vai varat pastāstīt mazliet par to? I.: 3x3 vadīju divas reizes. Pirmo reizi 2014. gadā Melburnā kopā ar savu ģimeni. Tas notika Tulangi. Tajā laikā 3x3 Valdes priekšsēde vēl bija Irene Ziedare un viņa bija tā, kura mani iedrošināja uzņemties šo vadītājas amatu. Bija jāizvēlas gan piemērota vieta nometnei, gan Latvijas viesu atrašana prasīja daudz uzmanības. Viesi no Latvijas ir tie, kas saista visu latvisko vienā kopējā spēkā. Svarīgi arī bija atrast cilvēkus un piemērot nodarbības dažādām interesēm. Tātad bija nepieciešams redzēt kopējo plānu, redzēt kā vispusīgāk varam sniegt latvisko iedvesmu un zināšanu atjaunošanu vai iegūšanu mūsu apmeklētājiem. Otro reizi vadīju Sidnejas 3x3, kurš notika Kanberā 2018. gadā. Vadīt šo 3x3 man bija mazliet vienkāršāk, jo mani palīgi Sidnejā un Kanberā veica daudz pamatdarbu un man jau bija pieredze ar to, kas jāveic 3x3. Mans galvenais uzdevums bija visu savilkt kopā, sastādīt kopējo programmu, lai katrs apmeklētājs justu to latviskumu, draudzību un iedvesmu ko 3x3 latviešiem dod. Jāatzīst, ka vienmēr, kad notiek kāds sarīkojums, nometne vai kāds cits saiets, ir lietas, kuras nevar paredzēt. Tāpēc vadītājam ir jābūt ļoti organizētam un jāveic visi priekšdarbi jau laicīgi, lai ir laika tieši tām lietām, kas uzrodas neplānotas un neparedzētas. Ļ.: Tātad pieredze ar viesu aicināšanu, telpu īrēm, atskaitēm, finansēm jums ir liela! Kā domājat, vai tiksiet galā ar pusaudžiem ? I.: Runājot par darbu ar pusaudžiem, vispirms jāsaka, ka mācos no pieredzes ar savu dēlu, bet esmu arī studējusi psiholoģiju un saņēmu psihologa diplomu, kā arī strādāju tajā darba laukā. Zināšanas noteikti palīdzēs AZVV vadīšanā. Ļ.: Ko jūs vēl esiet mācījusies bez psiholoģijas, kas var noderēt AZVV vadītāja amatā? I.: Esmu vienmēr papildinājusi savas zināšanas mācoties. Kad strādāju MLB Daugavas skolā, katru gadu bija profesionālās attīstības kursi. Tas viss ir palīdzējis vairāk izprast mūsu jaunās paaudzes vajadzības un mācību materiālu piemērošanu, lai katrs bērns varētu sasniegt augstāko zināšanu līmeni. Esmu arī mācījusies “Assessment and Training” un “Human Resources”, kad strādāju Administrācijas darbinieku apmācības laukā. Laikā, kad strādāju “Austrālijas Latvietī” kā redaktore, mācījos Lingvistiku Monash Universitātes Maģistratūrā. Uz mani laikam patiešām burtiski attiecas teiciens “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Ļ.: Vai jums ir kāda vīzija par to kā izskatīsies AZVV jūsu vadībā? Ko gribētu novēlēt vai pateikt skolēniem, vecākiem, audzinātājiem? I.: Pēc manām domām katrai latviešu mācību iestādei ir sava, svarīga loma jauno latviešu izglītošanā un veidošanā. AZVV ir ļoti nopietna loma šīs latviskās izglītības un attīstības veidošanās procesā. Šī vidusskola saved kopā jaunos latviešus no visas Austrālijas, dod tiem iespēju iepazīties, veidot saites, kuras turēsies visu mūžu un māca cieņu un iecietību vienam pret otru. AZVV ir arī milzīga atbildība dot jauniešiem vispusīgu iespēju iegūt un papildināt ne tikai latviešu valodas zināšanas, bet iepazīt kultūru un tās dažādību, izprast dziļo un komplekso Latvijas vēsturi, iepazīt Latvijas dabu un visu, kas ar to saistās. Vidusskola tieši saista Austrāliju ar Latviju gan caur viesiem, kuri tiek aicināti vadīt kori, mākslas nodarbības vai dejas, gan latviešu valodas skolotājiem, kuri māca tieši latviešu valodas stundas un pasniedz izglītojošas lekcijas. Ir arī svarīgi kultivēt draudzīgu un saprotošu atmosfēru, kurā visi tiek pieņemti un iesaistīti. Tā arī būtu mana galvenā vīzija – nodrošināt latviešu jauniešiem Austrālijā mūsdienīgu, savstarpējas cieņas pilnu, draudzīgu, latviskas kultūras un izglītības bagātu vidi. Ļ.: No savas puses varu apstiprināt, ka LAAJ Skolu nozare sadarbosies ar Latviešu valodas aģentūru un citām valodas un mācību iestādēm, lai no Latvijas varētu sameklēt pieredzējušus valodas skolotājus priekš AZVV. Liels paldies LRIZM par atbalstu iepriekšējos gados un ceram, ka sakarā ar apstiprināto Diasporas likumu, šāda palīdzība mums būs regulāra. Lai jums veicas, Iveta! Sarunājoties ar tagadējiem, bijušiem vasaras vidusskolas skolotājiem un darbiniekiem, jutu, ka AZVV vadītāja amatā būs persona, kurai ir pieredze izglītības jomā un pasākumu vadīšanā. Turpināsim atbalstīt AZVV finansiāli un palīdzēsim vadītājai ar zināšanām par AZVV latviskajām tradīcijām. Būsim priecīgi par cilvēkiem, kuri vēlas darīt, kuri ir gatavi veltīt savu laiku, lai vadītu, mācītu un iedvesmotu jauno paaudzi A.Ziedares vasaras vidusskolā. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja   Foto no Ivetas Laines personīgā arhīva.

Melburnas Latviešu vidusskola gaida jaunus audzēkņus

Melburnas Latviešu vidusskola gaida jaunus audzēkņus un Latviešu valodas skolotājus. Melburnas Latviešu Vidusskola (MLV) darbojas ar trim klasēm. Vairākums audzēkņu apmeklē MLV kad viņi mācās austrāliešu skolu 9., 10. un 11. klasēs. MLV mērķi: uzlabot audzēkņu latviešu valodu, paplašināt zināšanas par Latvijas vēsturi, pasniegt interesantas un patīkamas stundas, veicināt draudzības un mudināt iesaistīšanas latviešu sabiedrībā. Mācību programma: Latviešu valoda, vēsture un dziedāšanas stundas. MLV satiekās katru sestdienu latviešu skolas namā no plkst. 10.30 līdz 13.30 (mācību gada laikā). Otrdienas vakaros MLV piedāvā arī atsevišķu valodas klasi pieaugušiem,  kuri iepriekš ir mācījušies latviešu valodu. Adrese: 51 Brighton Rd, Elwood, VIC 3184 MLV vadītāji: Ingrīda un Andris Eimaņi E-pasts: [email protected] Telefons: 0488 525 390  

Latviešu valodas pārbaudījumi Austrālijā

Valodas pārbaudījumi un intensīvas vizītes Adelaidē janvāra beigās un februāra sākumā uz piecām, vizīšu piepildītām dienām bija ieradušās trīs Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāves A.Lazareva, I.Upeniece un B.Mūrniece-Buļeva un LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve V.Ernstsone. Šajās dienās viesi apmeklēja Gilles Street pamatskolas Intensīvās angļu valodas apmācības plūsmu. Viesi apskatīja vienu no labākajām Dienvidaustrālijas (DA) valsts pamatskolām Linden Parkā. Viņas ciemojās vienā no DA etniskajām skolām, kurā tiek likts valodas kā otrās valodas SACE eksāmens, kā arī piedalījās Adelaides Latviešu skolas pirmajā dienā un tikās ar skolas skolotājiem. Taču svarīgākā bija tikšanās DA Etnisko skolu asociācijā. Šīs vizītes mērķis bija saprast, vai nākotnē būtu iespējams, sekmīgi nokārtojot Latvijas Republikas akreditēto Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, iegūt papildu kredītpunktus vidusskolas diplomā. Šīs bija pirmā līmeņa sarunas un nepieciešamās papildinformācijas izzināšana, ko VISC pārstāvjiem būtu jānodrošina, lai šo sarunu virzītu tālāk. Pārējās vizītes palīdzēja ministrijas pārstāvjiem labāk izprast situāciju valodas apmācības stratēģijā Austrālijā. Varu tikai teikt – turēsim īkšķus, ka nākotnē Valsts valodas prasmes pārbaudījuma (VVPP) apliecība būs noderīga ne tikai Latvijā studēt un strādāt gribētājiem, bet arī mūsu pašu jauniešiem šeit Austrālijā. Tomēr priekšā vēl ir garš process. Pirms šīm vizītēm Austrālijā dažādās pilsētās un vietās tika kārtots Latvijas Republikā akreditētais valsts valodas prasmes pārbaudījums. VVPP notika A.Ziedares Vasaras vidusskolā, Adelaidē, Melburnā un Sidnejā. Šogad to kārtoja 20 cilvēku. Gan pagājušā gadā, gan šogad īpašu interesi par šo pārbaudījumu izrādīja Austrālijas latviešu skolu bijušie un esošie skolotāji. Skolotājiem ir derīgi zināt, kas tiek sagaidīts no mūsu jauniešiem, liekot šo pārbaudījumu. Daži jaunieši kārtoja VVPP, lai pārliecinātos vai viņu latviešu valodas līmenis atbilst brauciena “Sveiki, Latvija” dalībnieku vēlamajam valodas līmenim, bet citiem bija atšķirīga motivācija. Mūsu vidū ir cilvēki, kas vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā un ir tādi, kas vēlas tur studēt. Lai jums izdodas izbaudīt Latviju visā pilnībā! Domāju, ka vizīte bija abpusēji vērtīga. Latviešu skolu skolotāji varēja uzzināt par LR IZM palīdzības iespējām diasporai. Skolotāji varēja paust savu viedokli, kāda palīdzība visvairāk būtu nepieciešama etniskās mantojuma valodas apguves atbalstam. Savukārt, Latvijas pārstāvjiem bija iespēja novērot Dienvidaustrālijas izglītības sistēmas dažādu skolu iespējas palīdzēt bērniem Austrālijā, kuriem valoda nav dzimtā valoda, kā arī tikties ar valstisku organizāciju pārstāvjiem, kas risina līdzīgus jautājumus kā VISC un LVA (Latviešu valodas aģentūra), iegūt vērtīgus materiālus. Vizīšu laikā radās daudzi secinājumi un ieteikumi dažādām organizācijām Latvijā un Austrālijā, kas tika minēti atskaitēs. LAAJ Skolu nozares vārdā pateicos LR IZM par sadarbību un atbalstu diasporas nedēļas nogales skolām Austrālijā un VISC vadībai par piedāvāto iespēju kārtot VVPP tautiešiem Austrālijā! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja No kreisās: Baiba Mūrniece – Buļeva, Ineta Upeniece, Anta Lazareva, Vineta Ernstsone pie “Tālavas”  

Atskats uz Izglītības dienu un AZVV Viesu dienas semināru

Atskats uz Izglītības dienu un AZVV Viesu dienas semināru 2018.gada 28.decembrī Adelaides Latviešu biedrības zālē notika LAAJ Skolu nozares organizētā Izglītības diena. Tajā piedalījās 6 lektori no Latvijas un 28 dalībnieki. Vienu daļu no dalībniekiem interesēja specifiskās lekcijas par praktiskām mācīšanas metodēm, bet otru daļu piesaistīja tālmācības tēma un G.Ceplenieka lekcija par bērna ceļu uz Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 15 dalībnieku noklausījās visu lekciju ciklu. Dalībnieki bija sabraukuši no Adelaides, Melburnas, Sidnejas un viens dalībnieks bija ieradies pat no Jaunzēlandes. Bija arī daži Kultūras dienu viesi no Latvijas. Kā jau iepriekšējās publikācijās tika minēts, visi lektori ir A.Ziedares Vasaras vidusskolas viesu skolotāji no Latvijas. Dace Anstrate, Gunta Kļava, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere mūsu vasaras vidusskolas bērniem māca latviešu valodu, Anita Šaltāne māca Latvijas ģeogrāfiju un Gints Ceplenieks māca dziedāšanu. Lekcijas bija interesantas un praktiskas. Skolotāji izmantoja video materiālus, kuros bija redzamas viņu darba metodes, kā arī iesaistīja visus dalībniekus aktivitātēs, lai izpildītu kādu uzdevumu par ģeogrāfijas vai latviešu valodas tēmām. Bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes ne tikai par latviešu valodas mācīšanas metodēm no skolotājām Daces un Guntas, bet arī uzzināt par mazākumtautību skolu sistēmu Latvijā no Salaspils 2.vidusskolas direktora vietnieces mācību darbā A.Šaltānes, kā arī uzzināt vairāk par to, kā Latvijā darbojas mūzikas skolas un kā mācās bērni NMV Rīgas Doma kora skolā no tās vadītāja Ginta Ceplenieka. Skolotājas Santa un Ilze bija apkopojušas savus vasaras vidusskolās Garezerā un AZVV savāktos un gatavotos materiālus apjomīgā elektroniskajā materiālā, kas būs brīvi pieejams ieinteresētajiem skolotājiem. Sūtiet pieprasījumu to pieejai uz epastu: [email protected] Manuprāt, ieguvēji no šīs dienas bija visi. Vasaras vidusskolas vecākiem bija iespēja iepazīties ar viņu bērnu skolotājiem klātienē, bet Austrālijas skolotāji, kuri māca vasaras vidusskolā, varēja iepazīties ar saviem topošajiem kolēģiem pirms došanās uz vasaras vidusskolu. Tomēr svarīgākais ir tas, ka Austrālijas latviešu skolu skolotāji atkal iemācījās ko jaunu. Ne jau par velti ir izteiciens : “Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Skolotāji nekad nepārtrauc savu izglītošanos, jo zināšanu nekad nevar būt par daudz. Lekciju cikla noslēgumā bija brīnišķīga sajūta un pārliecība, ka AZVV bērni ir uzticēti labās rokās. Šie viesi noteikti ir ieguvums mūsu vasaras vidusskolas saimei. Īpašs paldies Gintam Cepleniekam par dāvātajiem jaunajiem materiāliem mūzikas skolotājiem! Noslēgumā, nedaudz par AZVV Viesu dienas semināru. 2019.gada 6.janvāra pēcpusdienā Gints Ceplenieks, Anita Šaltāne un Dace Anstrate nolasīja savas lekcijas atkārtoti tiem cilvēkiem, kuri aizņemtības dēļ Kultūras dienu laikā nepaspēja piedalīties Izglītības dienā. Neskatoties uz to, ka es lekcijas klausījos otro reizi, skolotāji bija pratuši tās padarīt tik interesantas, it kā klausītāji tās dzirdētu pirmo reizi, jo tika rādītas un pielietotas jaunas mācību metodes un video materiāli. Patiešām apbrīnojami radoši skolotāji! Viesu dienas semināra lekcijas noklausījās 10 interesenti. Vēlreiz pateicos LR IZM un LVA par šo lielisko izdevību. Pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja