+10°C – Rīga
Informācija par Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī par Latviju un latviešiem.
Interešu grupas, atbalsta organizācijas – Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu saimēs ir daudz un dažādas.
Visi notikumi Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu sabiedrībā.
Ziņas par Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē darbību, audio un video ieraksti.
Ziedojiet atbalstot LAAJ darbu un projektus Austrālijas, Jaunzēlandes latviešu un Latvijas sabiedrības labā.
Ladies auxiliry get together - Melburne
Latvian Relief Society Melbourne Headquarters
BRISBANE LATVIAN LANGUAGE SCHOOL ‘PIENENE’
Brisbane Latvian Hall
Choir festival in Melbourne
Melbourne Latvian House
RSL pub night - Melbourne
Latvian Relief Society Melbourne Headquarters
Adelaides Latviešu skolas 3.cet. pirmā diena
Tālava
Rummy, Latvian ‘SCRABBLE’ Afternoon, Brisbane
Brisbane Latvian Hall
DV Melbourne branch celebrate 70 years - Melbourne
Latvian Relief Society Melbourne Headquarters
Ladies auxiliry lunch - Melburne
Latvian Relief Society Melbourne Headquarters
Ladies auxiliry get together - Melburne
Latvian Relief Society Melbourne Headquarters
L.Gēmutes mācību materiāls- sērija “Svētki” būs pieejams lejuplādēšanai LAAJ mājas lappusē. Ar prieku paziņoju, ka šīgada jūnija beigās tika pabeigta Līgas Gēmutes vieglu lasāmstāstu sērija “Svētki”, kas domāta latviešu valodas iesācējiem, pārsvarā diasporā dzīvojošo latviešu bērniem. Projekts tapis pateicoties PBLA Kultūras Fonda, LAAJ, ALA IN, Pertas latviešu organizāciju un privātpersonu atbalstam. Vieglu lasāmstāstu sērijas “Svētki” ideja radās 2017.gadā, Adelaidē, LAAJ Skolu nozares organizētās Atvērto durvju dienas laikā, kurā Līgai bija iespēja tikties ar spēļu grupu koordinatoriem no Austrālijas. Sarunās secinājām, ka spēļu grupām, kuras tiekas tikai 1-2 reizes mēnesī, ļoti trūkst piemērotu materiālu latviešu valodas iesācējiem. Tā nu vārds pa vārdam, radās doma par materiāla izveidi, kas atvieglotu šādu grupiņu darbošanos. Svētki likās saturiski patīkams un piemērots temats kā ieinteresēt mazos bērnus mūsu valodā un tradīcijās. Sērija “Svētki” sastāv no 12 lejuplādējamiem materiāliem, kuri, izprintējot un pārlokot uz pusēm, kļūst par par nelielām grāmatiņām. Grāmatiņu nosaukumi paši, lielākoties, norāda, kurā mēnesī tie tiks apskatīti, un “tukšie” mēneši ir aizpildīti ar dzimšanas dienas, vārdadienas un pošanos uz Dziesmu un deju svētku tēmām. Ņemot vērā, ka Zemeslodes dienvidu puslodē skolas sākas februārī, grāmatiņa par dzimšanas dienu būs pirmā grāmatiņa šajā puslodē, bet ziemeļu kontinentos skolas sāk mācību gadu septembrī, un vārdadienas grāmatiņa būs pirmā šajā puslodē. Grāmatiņu sākumā ir skolotājam un vecākiem domāts ievadraksts ar dažiem paskaidrojumiem, ko un kā varētu mācīt šajā reizē. Katrā grāmatiņā ir 7-10 īsi un vienkārši teikumi par latviešu tautā biežāk svinamajiem svētkiem. Lai arī latviešu valodā nav viegli pielietot “Easy Reader” principu, tomēr Līgas teksti plūst ritmiski un viegli, vairākkārt atkārtojoties dažām teikumu gramatiskajām konstrukcijām vai lietvārdu locījuma formām. Tekstam seko dažādi uzdevumi, viegli skaitāmpanti un arī nelieli rokudarbu ieteikumi. Papildus katras grāmatiņas beigās ir lapa ar 8 vārdu kartītēm, kuras bērni var krāt un izmantot mācību spēlēs. Gandrīz katras grāmatiņas pamatteksta atvērumā ir “paslēpušies” arī īpaši meklējamie dzīvnieki vai priekšmeti, kas liek bērnam atgriezties pie jau izlasītā teksta ar jaunu interesi. Grāmatiņu uzdevumi arī ir cieši saistīti ar tekstu un zīmējumiem, tātad tās jāpēta un jālasa atkal un atkal. Grāmatiņas ir ilustrējušas divas Latvijā pazīstamas ilustratores Juta Tīrona un Marita Maizīte, kā arī Austrālijā dzīvojoša māksliniece Dzidra Mičele (Mitchell). Ilustrācijas ir krāsainas un bagātinātas ar tautiskiem ornamentiem. Par sēriju “Svētki” Līga Gēmute stāstīs Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotajā diasporas skolotāju seminārā jūlija vidū, pēc kura šie mācību materiāli būs pieejami lejuplādēšanai un lietošanai. Šajā seminārā Līga ir plānojusi runāt arī par to, kā šo materiālu var izmantot arī vecāki bērni ar labākām latviešu valodas zināšanām, piemēram, papildināt īsos teikumus ar īpašības vārdiem, izmainīt teikumus citā laikā utt. Līgas Gēmutes vārds diasporas skolotājiem jau ir atpazīstams. Pagājušā gadā, LVA skolotāju seminārā, Līga prezentēja mācību materiālu sēriju “Dēkas” (saites atrodamas LVA mājas lapā: https://valoda.lv/dekas-ir-klat/) . Tāpat viņa ir autore mācību materiāliem “Kas ir kas” un “Kam ir kas” (par šo materiālu pieejamību lejuplādēšanai var rakstīt uz [email protected]). Sērijas “Svētki” grāmatiņas būs pieejamas tuvākajā laikā lejuplādēšanai bez maksas LAAJ mājas lapā sadaļā Mācību viela (https://laaj.org.au/saites/ ) un Amerikas Latviešu apvienības mājas lapas Izglītības nozares sadaļā. Šie materiāli ir dāvinājums visiem latviešu diasporas bērniem. Grāmatiņu tirdzniecība ir aizliegta. Lai jums prieks mācīties latviešu valodu! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja, projekta konsultante
A.Ziedares vasaras vidusskolai jauna vadītāja Esmu priecīga, ka Austrālijas latviešu sabiedrībā ir daudz enerģisku, radošu un gudru cilvēku, un man to vidū bija iespēja atrast jaunu vadītāju A.Ziedares vasaras vidusskolai. Varu paziņot, ka LAAJ prezidija sēdē vadītāja kandidāts ir apstiprināts. Sazinājos un uzdevu dažus jautājumus AZVV jaunajai vadītājai Ivetai Lainei. Ļ.: Apsveicu jaunajā amatā! Iveta, pastāsiet, cik ilgi jūs darbojaties latviešu sabiedrībā un kur esat darbojusies līdz šim? I.: Sāku darboties 1993.gadā Melburnas Latviešu biedrības skolā “Daugava” kā skolotāja. 1995.gadā kļuvu par tās pārzini un darbojos tur līdz 2013.gadam. Ļ.: 18 gadus par pārzini! I.: Jā, 20 gadi pavadīti skolā. Turklāt, paralēli esmu bijusi laikraksta “Austrālijas Latvietis” redaktore no 2008.gada līdz 2013.gadam. Ļ.: Vai pašreiz arī vēl ko darāt Melburnas latviešu sabiedrībā? I.: Jā, 2009.gadā kļuvu par Melburnas Latviešu biedrības priekšsēdi un joprojām esmu. Ļ.: Tātad desmit gadi arī šajā organizācijā. Esmu dzirdējusi, ka jums ir arī 3x3 vadīšanas pieredze? Vai varat pastāstīt mazliet par to? I.: 3x3 vadīju divas reizes. Pirmo reizi 2014. gadā Melburnā kopā ar savu ģimeni. Tas notika Tulangi. Tajā laikā 3x3 Valdes priekšsēde vēl bija Irene Ziedare un viņa bija tā, kura mani iedrošināja uzņemties šo vadītājas amatu. Bija jāizvēlas gan piemērota vieta nometnei, gan Latvijas viesu atrašana prasīja daudz uzmanības. Viesi no Latvijas ir tie, kas saista visu latvisko vienā kopējā spēkā. Svarīgi arī bija atrast cilvēkus un piemērot nodarbības dažādām interesēm. Tātad bija nepieciešams redzēt kopējo plānu, redzēt kā vispusīgāk varam sniegt latvisko iedvesmu un zināšanu atjaunošanu vai iegūšanu mūsu apmeklētājiem. Otro reizi vadīju Sidnejas 3x3, kurš notika Kanberā 2018. gadā. Vadīt šo 3x3 man bija mazliet vienkāršāk, jo mani palīgi Sidnejā un Kanberā veica daudz pamatdarbu un man jau bija pieredze ar to, kas jāveic 3x3. Mans galvenais uzdevums bija visu savilkt kopā, sastādīt kopējo programmu, lai katrs apmeklētājs justu to latviskumu, draudzību un iedvesmu ko 3x3 latviešiem dod. Jāatzīst, ka vienmēr, kad notiek kāds sarīkojums, nometne vai kāds cits saiets, ir lietas, kuras nevar paredzēt. Tāpēc vadītājam ir jābūt ļoti organizētam un jāveic visi priekšdarbi jau laicīgi, lai ir laika tieši tām lietām, kas uzrodas neplānotas un neparedzētas. Ļ.: Tātad pieredze ar viesu aicināšanu, telpu īrēm, atskaitēm, finansēm jums ir liela! Kā domājat, vai tiksiet galā ar pusaudžiem ? I.: Runājot par darbu ar pusaudžiem, vispirms jāsaka, ka mācos no pieredzes ar savu dēlu, bet esmu arī studējusi psiholoģiju un saņēmu psihologa diplomu, kā arī strādāju tajā darba laukā. Zināšanas noteikti palīdzēs AZVV vadīšanā. Ļ.: Ko jūs vēl esiet mācījusies bez psiholoģijas, kas var noderēt AZVV vadītāja amatā? I.: Esmu vienmēr papildinājusi savas zināšanas mācoties. Kad strādāju MLB Daugavas skolā, katru gadu bija profesionālās attīstības kursi. Tas viss ir palīdzējis vairāk izprast mūsu jaunās paaudzes vajadzības un mācību materiālu piemērošanu, lai katrs bērns varētu sasniegt augstāko zināšanu līmeni. Esmu arī mācījusies “Assessment and Training” un “Human Resources”, kad strādāju Administrācijas darbinieku apmācības laukā. Laikā, kad strādāju “Austrālijas Latvietī” kā redaktore, mācījos Lingvistiku Monash Universitātes Maģistratūrā. Uz mani laikam patiešām burtiski attiecas teiciens “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Ļ.: Vai jums ir kāda vīzija par to kā izskatīsies AZVV jūsu vadībā? Ko gribētu novēlēt vai pateikt skolēniem, vecākiem, audzinātājiem? I.: Pēc manām domām katrai latviešu mācību iestādei ir sava, svarīga loma jauno latviešu izglītošanā un veidošanā. AZVV ir ļoti nopietna loma šīs latviskās izglītības un attīstības veidošanās procesā. Šī vidusskola saved kopā jaunos latviešus no visas Austrālijas, dod tiem iespēju iepazīties, veidot saites, kuras turēsies visu mūžu un māca cieņu un iecietību vienam pret otru. AZVV ir arī milzīga atbildība dot jauniešiem vispusīgu iespēju iegūt un papildināt ne tikai latviešu valodas zināšanas, bet iepazīt kultūru un tās dažādību, izprast dziļo un komplekso Latvijas vēsturi, iepazīt Latvijas dabu un visu, kas ar to saistās. Vidusskola tieši saista Austrāliju ar Latviju gan caur viesiem, kuri tiek aicināti vadīt kori, mākslas nodarbības vai dejas, gan latviešu valodas skolotājiem, kuri māca tieši latviešu valodas stundas un pasniedz izglītojošas lekcijas. Ir arī svarīgi kultivēt draudzīgu un saprotošu atmosfēru, kurā visi tiek pieņemti un iesaistīti. Tā arī būtu mana galvenā vīzija – nodrošināt latviešu jauniešiem Austrālijā mūsdienīgu, savstarpējas cieņas pilnu, draudzīgu, latviskas kultūras un izglītības bagātu vidi. Ļ.: No savas puses varu apstiprināt, ka LAAJ Skolu nozare sadarbosies ar Latviešu valodas aģentūru un citām valodas un mācību iestādēm, lai no Latvijas varētu sameklēt pieredzējušus valodas skolotājus priekš AZVV. Liels paldies LRIZM par atbalstu iepriekšējos gados un ceram, ka sakarā ar apstiprināto Diasporas likumu, šāda palīdzība mums būs regulāra. Lai jums veicas, Iveta! Sarunājoties ar tagadējiem, bijušiem vasaras vidusskolas skolotājiem un darbiniekiem, jutu, ka AZVV vadītāja amatā būs persona, kurai ir pieredze izglītības jomā un pasākumu vadīšanā. Turpināsim atbalstīt AZVV finansiāli un palīdzēsim vadītājai ar zināšanām par AZVV latviskajām tradīcijām. Būsim priecīgi par cilvēkiem, kuri vēlas darīt, kuri ir gatavi veltīt savu laiku, lai vadītu, mācītu un iedvesmotu jauno paaudzi A.Ziedares vasaras vidusskolā. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja Foto no Ivetas Laines personīgā arhīva.
PO Box 2063, Rangeview, Vic. 3132
[email protected]
