Latvian Association of Australia and New Zealand

+6°C – Rīga

Subscribe to newsletter

  • lv
  • en
Learn more
LAAJ

LAAJ

Informācija par Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī par Latviju un latviešiem.

Organizācijas

Organizācijas

Interešu grupas, atbalsta organizācijas – Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu saimēs ir daudz un dažādas.

Kalendārs

Kalendārs

Visi notikumi Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu sabiedrībā.

Ziņas

Ziņas

Ziņas par Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē darbību, audio un video ieraksti.

Ziedot

Ziedot

Ziedojiet atbalstot LAAJ darbu un projektus Austrālijas, Jaunzēlandes latviešu un Latvijas sabiedrības labā.

Calendar

News

Jaunatnes dienās Melburnā – Izglītības diena

Tradīcija turpinās Pagājušajā gadā Austrālijas latviešu 57. Kultūras dienu ietvaros pirmo reizi notika Izglītības diena. Saprotu, ka teiksiet – tas nav nekas jauns, jo kādreiz Kultūras dienās regulāri esot noticis skolotāju seminārs. Jauki, ka tradīcija atdzimst. Atšķirība ir šāda - ja līdz šim skolotāju semināros piedalījās tikai Austrālijas latviešu skolu skolotāji, tad tagad ir aicināti visi, kurus interesē piedāvātās sarunu tēmas. Īpaši klausītājus varētu interesēt pēdējās divas lekcijas, kuras ir par vispārīgām un visnotaļ saistošām tēmām. Šī gada Izglītības dienā lektori būs latviešu valodas un citu mācību priekšmetu skolotāji, kuri darbosies Annas Ziedares vasaras vidusskolā vai kādā no mūsu vasaras ārpusskolu nometnēm. Tie klausītāji, kuri ir aizņemti šajā datumā, bet vēlēsies dzirdēt pirmās divas lekcijas, varēs apmeklēt to atkārtojumu A. Ziedares vasaras vidusskolas Viesu dienā 5. janvārī Normanvillē. Nāc un piedalies tajā lekcijā, kura tevi interesē, vai kopā ar skolotājiem pavadi visu 30. decembra rīta pusi, izzinot aktuālo latviešu valodas, vēstures, ģeogrfijas un kultūras jomā! Programmā: 9:00 Valodas stundas pamatstruktūras elementi, ievērojot daudzlīmeņu darbu klasē (1) Latviešu valodas skolotājas Dace Anstrate, Dace Konopecka, Samanta Kavrusa-Vecmane mācīs, kā praktiski sastādīt latviešu valodas stundu plānus, un palīdzēs saprast, ko vajadzētu ievērot, sastādot stundu plānu daudzlīmeņu klasē 10:30 Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācības mūsdienīgā klasē (2) Par tehnoloģiju, mācību raidījumu un jaunu metožu izmantošanu, mācot Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, stāstīs un līdzdarboties aicinās vēstures skolotājs Mg.ed. Edgars Bērziņš un Dr.geogr. Imants Kukuļs 11:45 Kafijas pauze 12:00 Latviešu valodas mācīšanās iespējas ārpus Latvijas jauniešiem un pieaugušajiem (3) Filoloģijas doktore Inga Laizāne 13:00 Lībiskais latviskajā (4) Valodniece, sociolingviste, latviešu valodas skolotāja, Dr. philol. Gunta Kļava Papildu informācija: • Dalība Izglītības dienā ir bez maksas; • Reģistrācija – obligāta līdz 25. decembrim; • Pasākuma vieta tiks izvēlēta atkarībā no dalībnieku skaita; • Lai reģistrētos, raksti uz e-pastiem: [email protected] vai [email protected] (norādot vārdu, uzvārdu un kurās lekcijā piedalīsies, piemērs: Vārds Uzvārds 1,3,4 ) vai reģistrējies elektroniski, aizpildot anketu: https://www.surveymonkey.com/r/V9XHRH3 ; • Kontaktpersona Izglītības dienā Melburnā – AZVV vadītāja Iveta Laine: 0421018063 Izglītības dienu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra, viesskolotāju klātbūtni AZVV un citās nometnēs nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” līdzfinansējums. Ļena Rumpe, LAAJ Skolu nozares vadītāja

Izglītojošie semināri un tikšanās ar Baibu Martinsoni piecās Austrālijas pilsētās

Ar Baibu sarunas varētu būt bezgalīgas … Kā pasākuma iniciatoram un organizatoram, man bija patiess prieks iepazīties ar psiholoģijas profesori Baibu Martinsoni tuvāk, tiekoties Adelaidē. Viņas zināšanas ir ļoti plašas dažādās psiholoģijas jomās, tāpēc par katru tēmu, kurai pieskārāmies sarunā, likās, ka varētu runāt stundām ilgi. Šāds iespaids radās arī citiem cilvēkiem - gan tiem, kuri apmeklēja viņas lekcijas, gan tiem ar kuriem viņa sarunājās pēc lekcijām, gan tiem ar kuriem viņa tikās neformālā atmosfērā, apmeklējot “Piektā riteņa” deju mēģinājumu Melburnā, “Sabiedriskā kluba” organizēto “Laimīgo stundu” Adelaidē, tiekoties ar cilvēkiem pēc Sidnejas vīru kora koncerta, tiekoties ar cilvēkiem, kuri uzņēma Baibu pie sevis mājās vai devās parādīt viņai mūsu pilsētu skaistākās vietas. Lai mums būtu iespēja vēl papildus iepazīt Baibu Martinsoni, raksta beigās esmu apkopojusi dažas saites ar viņas prezentācijām Latvijā un radio interviju. Šogad izglītojošos pasākumus oktobra mēnesī apmeklēja 118 klausītāju, kas salīdzinājumā ar ierasto apmeklējumu (vidēji 25 dalībnieki) izglītībai veltītos semināros un konferencēs Austrālijā, ir rekordliels skaitlis. Kopā ar Baibas lekcijām klausītāji varēja dzirdēt pārskatu par Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizēto diasporas skolotāju semināru. Prieks, ka Austrālijas latviešu skolu skolotājām M.Rumpei un M.Morai (M.Moore) bija lieliska izdevība dalīties ar zināšanām gan ar skolu skolotājiem, gan vecākiem. Viņām bija iespēja parādīt to, ka lai arī būt par skolotāju latviešu skolā ir atbildīga nodarbošanās, tomēr tā tiek novērtēta, jo reizēs, kad cilvēki dodas uz Latviju, ir iespējams piedalīties LVA rīkotajos diasporas nedēļas nogales skolotāju semināros, kurus līdzfinansē LVA . Semināros ir iespējas mācīties un satikties ar citiem cilvēkiem no visas pasaules. Baibas Martinsones lekcija bija iedvesmojošas, pilnas ar dažādām idejām. Minēšu dažas atsauksmes, ko klausītāji teica par šo lekciju. Marta raksta: ”Baibas lekcija bija kā mūsu ikdienas atspulgs – dzīve divvalodīgā vai pat trīsvalodīgā ģimenē. Bija daudz informācijas, ko mēs ikdienā, latviešu pulciņā darbojoties, jau esam paši sapratuši un piedzīvojuši. Bet bija arī dalībnieki, kuri ir tikai šo meklējumu sākuma punktā, un viņiem šī lekcija bija īpaši vērtīga.” Anna raksta: “Man ļoti patika lekcija. Daudz ko izdevās pierakstīt. Mēģināšu pareizi pielietot.” Daiga raksta: “Paldies liels, ka atgādināji par lekciju. Mums abiem ļoti patika. Rovans bija sajūsmā par atziņām.” Mārīte raksta: ”Ļoti uzrunāja Baibas lekcija. Tas bija kā apstiprinājums tam, ka tas, ko mēs darām mūsu skolā ir pareizi. Svarīgi nav tas, ka bērns ir sasniedzis augstu līmeni valodā, svarīgi ir tas, ka viņš ir piederīgs, saņēmis pietiekoši daudz uzmanības, viņam ir unikāls draugu loks, kuru citiem nav. Gan jau ceļu pie valodas viņš atradīs pats, jo kā Baiba teica lekcijā, jaunākie pētījumi liecinot, ka valodu var mācīties jebkurā vecumā ar tikpat labām sekmēm kā bērnībā.” Ko guvu es? Pirmkārt, es guvu apstiprinājumu, ka mūsu skolas ir latvietības saliņas, kurās bērns un pieaugušais atrod daļu no sevis, jo savu piederību mēs nedrīkstam pazaudēt. Mēs vienmēr jautāsim sev – kas tad es īsti esmu? Otrkārt, es sapratu, kas tieši no psiholoģiskā viedokļa ir pozitīvais bērnam, kura vecāki runā katrs savā valodā - tas sekmē uzmanības koncentrāciju, prognozēšanu, plānošanu, problēmu risināšanu. Sapratu, ka mūžīgajam jautājumam - vai mācīt vairākas valodas paralēli vai vienu pēc otras – nav viennozīmīgas atbildes. Katrs vecāks pazīst savu bērnu vislabāk, piemēram, bērnam, kuram ir valodas traucējumi, labāk ir sākumā apgūt vienu valodu un tad pievienot nākamo, bet citam bērnam paralēli apgūt vairākas valodas ir tīrais nieks. Atbildot uz šo jautājumu ir jādomā, kas jums ir svarīgākais - valoda vai atteicības ar jūsu bērnu? Treškārt, es vēlreiz nostiprināju atziņu, ka, lai iedvesmotu savu bērnu mācīties, jebkurā skolā ir svarīga vecāku līdzdalība procesā, ka nepietiek vienkārši bērnu izlaist pie skolas durvīm un sagaidīt, ka viņš ar prieku tur dosies. Vecākam palīdzot skolā ar lasīšanu vai kādu projektu, bērns saprot ka šajā lietā ir ieinteresēta visa ģimene. Tāpat vecākiem ir jāizrāda interese par to, kas notiek skolā un jāatbalsta skolotāja darbs. Ja jūs mājās veltīsiet skolai un skolotājiem negatīvus vārdus, tad arī jūsu bērns domās tieši tāpat. Man patika arī pāris jaukas stratēģijas, kuras var viegli izmantot, ja mums kaut ko ļoti negribas darīt. Piemēram, iztēloties sevi par raķeti, kuru mēs palaižam: 5,4,3,2,1 un aiziet – saņemamies un dodamies sestdien uz latviešu skolu. Kā arī otrs piemērs par pacietības treniņu – ja tev liekas, ka nu vairs nevari kaut ko izturēt, tad pacieties vēl 6 sekundes un tikai tad darbiņu beidz. Un tā katru reizi tava pacietība kļūst par 6 sekundēm garāka un tu pakāpeniski kļūsti izturīgāks. Vēl viena svarīga lieta – uzdosim biežāk sev jautājumu - vai es nelietoju saikli “bet“ parāk bieži? Piemēram, “Tu šodien uzrakstīji tik garu aprakstu par attēlu, (bet)… un nākošreiz mēs mācīsimies par garumzīmju lietošanu.” Labosim kļūdas kādu citu dienu, priecāsimies par to, kas ir sasniegts. Kā pēdējo, es minēšu, šķiet, ka visnoderīgāko padomu valodas apmācībā – visu ko mēs darām skolā vai mājās, pavadīsim ar skaļo runu, kas izklausās aptuveni šādi: “ Tagad es paņemšu papīru un uzzīmēšu sauli. Es ņemšu dzeltenu zīmuli.” Bērns jūs redzēs un dzirdēs, un domās līdzi ko viņš dara latviešu valodā. Cilvēki nemainās uzreiz, bet ir lietas, kuras mēs varam mācīties un katru reizi izvirzot vienu jaunu mērķi, plānu, īstenojot to un svinot, tas mums izdosies ! Šo pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. LAAJ Skolu nozares vārdā un Baibas Martinsones vārdā pateicos Švolmaņu ģimenei Melburnā, Siksnu ģimenei, D.Osei - Abey, I.Česlei, M. Eidukai Brisbenā, Roņu ģimenei, J.Čečiņam, L.Ozerei Sidnejā, Jura Skābes ģimenei Adelaidē, J.Purvinskim, S.Femia, L.Ulmanei Pertā par ciemiņa uzņemšanu, apkārtnes izrādīšanu un sirsnīgajām sarunām viņu mītnes pilsētās. Paldies arī citiem nenosauktajiem palīgiem, kas kārtoja zāles, gatavoja uzkodas, mazgāja traukus, fotografēja pasākumus un darīja daudzus neredzamos rūķīšu darbus, lai pasākumi izdotos. Un lielākais paldies klausītājiem, kuri atrada laiku atnākt un noklausīties lekcijas, atbraucot arī no tālām vietām. Nākamais izglītojošais pasākums – Izglītības diena 30.decembrī Melburnas Latviešu namā no plkt. 9-14. Uzstāsies skolotāji no Latvijas, kuri šogad mācīs A.Ziedares vasaras vidusskolas bērnus. Sekojiet informācijai. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja B. Martinsones prezentācija no 2018.gada diasporas skolotāju konferences B. Martinsones lekcija par sociāli emocionālo mācīšanos sākumizglītībā Skola 2030 vebināra materiāls “Aktualitātes mācību saturā: sociāli emocionālā mācīšanās” Prezentācija “Attiecības kā vērtība- skolas loma” no konferences “Pasaule skolā – skola pasaulē” Intervija Adelaides radio ar Baibu - psihologu un Baibu - vienkāršu cilvēku

View more

Contacts