LAAJ sveic Latvijas valsts svētkos
Jauni materiāli pamatskolas vecāko klašu skolēniem
2018.gadā Melburnas Latviešu biedrības “Daugavas” skolā vecāku padomes un skolotāju iniciēts uzsākās projekts – sagatavot digitālus un estētiskus materiālus, lai skolēni mācību vielu varētu apgūt pēc 2012.gadā izstrādātās skolas mācību programmas un skolotājiem būtu vieglāk strādāt. Tika saņemtas gan Austrālijas valdības dotācijas (“grants”) tā izpildei, gan LAAJ atbalsts, gan privātpersonu ieguldījums šī projekta realizācijai. Šogad svarīgāko daļu no projekta ir izdevies pabeigt. Pateicoties bijušā skolas pārziņa un vecāko klašu skolotāja Alda Sveiļa brīvprātīgajam darbam ir tapis gramatikas skaidrojums un uzdevumi vecākajām (6.-8.) pamatskolas klasēm. Ir sagatavotas 179 darba lapas par dažādām tēmām (īpaši par darbības vārdu un teikumveidi). Par darba lapu estētisko sakārtojumu un to maketēšanu ir parūpējusies grafiskā dizainere Laila Grosa. L.Ziemeles mācību grāmatai, uz kā pamatota šo materiālu secība un izklāsts, ir nenoliedzama vērtība, bet vairāk nekā piecdesmit gados, kopš šī grāmata ir izdota, mūsdienu latviešu valodā lietojamo vārdu krājums ir mainījies, un ir mainījies mūsu un mūsu bērnu priekšstats par to, kā būtu jāizskatās skolas mācību materiāliem. Vecāko klašu skolēni varēs beidzot darboties ar pievilcīgiem un gaumīgiem materiāliem. Šis materiāls būs ieguvums visām latviešu skolām Austrālijā un citu valstu skolās, it īpaši tajās, kurās izvēlas sekot L.Ziemeles mācību metodikai. Izdarītais darbs ir vērtīgs un viegli izmantojams jebkurā klasē, kur mācās tajā brīdī gramatiku gan tiešajā, gan attālinātajā apmācībā. Nākotnē MLB “Daugavas” skolas plānos ir atjaunināt citus gadu gaitā krātos materiālus. Materiāli sākumā būs pieejami laaj.izglitiba google drive augstā un zemā izšķirtspējā, kā arī PowerPoint versijā. Tas nozīmē, ka skolotāji tos varēs izmainīt un pārveidot pēc savām vajadzībām. Iespējams, ka vēlāk, pēc redaktora apskates, tie tiks ievietoti LAAJ mājas lapā vispārējai lietošanai, tāpat kā L.Gēmutes mazgrāmatiņas. Vajadzība pēc digitāliem un izmaināmiem pēc savām vajadzībām materiāliem ir visā diasporā. Izteiksim pateicību A.Sveilim, L.Grosai, un Mārai Rumpei, kura atlasīja un šķiroja esošos materiālus, kā arī joprojām koordinē un vada šo projektu. Paldies visiem, kas velta savu brīvo laiku citiem! Paldies LAAJ, kā arī privātpersonām par šī projekta atbalstu un ziedojumiem. Pieeja šiem materiāliem tiks nosūtīta visiem Austrālijas nedēļas nogales skolotājiem elektroniski. Ļena Rumpe
Austrālijas latviešu skolas jaunajos laikos
Durvis ir vaļā, nāciet iekšā (vai pareizāk būtu teikt - ejam ārā!) virtuālajā pasaulē! Vīruss mums ir aizvēris daudzas durvis, bet plaši atvēris vismaz vienas jaunas un pa tām brašā solī ienāk attālinātā mācīšanās Austrālijas latviešu skolās. Šīs durvis jau bija pavērušās senāk, mums ir bijuši labi aizsākumi, kā piemēram Adelaidē, kur mums pirms dažiem gadiem caur Skype pievienojās skolēns no Jaunzēlandes. LVA uzsāktais tālmācības projekts Classflow vidē, kur skolēnus māca Latvijas skolotāji attālināti. Classflow projektā piedalās skolēni arī no tādām vietām, kur nav skolas, piemēram, no Kanberas. Bet šodien, pirmo reizi Adelaides, un arī Austrālijas, vēsturē visa skola mācījās attālināti. Visas klases, sākot no četrgadniekiem līdz pat vidusskolai noturēja stundas attālināti. Uz skolu šosestdien 'atnāca' 95% bērni un, gribot negribot, viņiem līdzi arī vecāki. Spēļu grupai vadītāja Ļena Rumpe nosūtīja saites vecākiem, bērni palika mājās. Te ir labi padomi no Latviešu valodas aģentūras vecākiem, ko darīt ar bērniem mājās viņiem piemērotā laikā, to var lejuplādēt no šejienes. Paši skolotāji par to stāsta - Dace Freija (sagatavošanas klase), lietoja Zoom un Classflow: Mani mazulīši bija visu stundu! Ļoti labi sanāca!!! 💗 Iveta: Cik daudz vecākiem bija jāpiedalās? Dace Freija: Manas klases vecāki bija visu laiku, jo apguva visas jaunās lietas... bet uzmanība likās, ka bija diezgan laba. Tas ir skolotājas Daces datora ekrāns kur viņa ir kopā ar savu sagatavošanas klasi. Ievērojiet, kāds ir skolotājas darba istabas fons, ko bērni redz ekrānā. Ne tikai skolas dienā, bet arī attālinātā stundā skolotāja un skolēni ir gatavi darbam, pat skolas krekli mugurā. [caption id="attachment_7577" align="alignnone" width="908"] Kārla (4 gadi) foto: Linda Cott[/caption] [caption id="attachment_7581" align="alignnone" width="768"] Ēriks (9 gadi) klasē ar klasesbiedriem (foto: Dace Freija)[/caption] Un te Ēriks ir izgājis uz 'breakout room', lai lasītu kopā ar skolotāju Irēni. (foto: Dace Freija) Skolotāja Vizma Boag (5-7 klase), lietoja Zoom un Seesaw : Līga (10 gadi) teica, ka 60 minūšu garā stunda ātri pagāja. Jutās kā 10 minūtes. Skolniece Līva neļāva mammai piedalīties, jo viņai patīk būt patstāvīgai. Skolotāja Ilga Vasele (vidusskola) lietoja Skype; plkst 12:10 : Tagad tikai beidzām, sāku 9.00 divās grupās - pa valodas līmeņiem. Ļoti labi gāja- entuziasms bija 100% ar uzviju! 8.klases skolēniem patika rakstīt! Varēju jautāt jebko par šajā ceturksnī mācīto - viss tika entuziastiski, rakstiski atbildēts! Skolotāja Zinta Docherty (2.klase), lietoja Zoom un Edmodo: Mēs izmantojām gandrīz veselu stundu. Man pietrūka ko darīt, jo saīsināju formātu! Bija jāatkārto darbus! Praktiskā puse: Skolas pārzine Mārīte Rumpe: Nenoliedzami, attālināti mācoties, bērni vieglāk 'aizpeld' savā pasaulē - sevišķi mazie, tāpēc nebaidieties dot viņiem arī rakstīšanu, kaut vai 5 vārdus pa stundu, bet lai uzraksta. Es MS Word izmantoju kā tāfeli un bērni varēja pareizi ierakstīt burtnīcās to, ko pārrunājām. Jāpadomā, kā lietot 'screen sharing', un jāsagatavo iepriekš ieskanētas grāmatu lappuses. Mēs mēģinājām arī rādīt grāmatas kameras priekšā, bet kvalitāte nav pietiekoši laba. Jāpadomā par apgaismojumu, lai skolotāja seju var labi redzēt. Jāiedibina kārtība, ka skolēni paceļ roku, kad grib ko teikt un pagaida savu kārtu, lai visi nerunā vienlaicīgi. Kas pietrūkst: Skolotāja Ilga Vasele (vidusskola): Tomēr pietrūkst brīvstundas kafejnīcā ar pīrāgiem, smalkmaizītēm un kafiju. Skolotāja Dace Freija (Sagatavošanas klase): Pietrūka visas skolas kopīguma sajūta, kad mēs pulcējamies no rīta uz Tēvreizi un dziedam Latvijas himnu skolas noslēgumā. Iveta: Kā jums liekas kā vecākiem, kuriem ir vairāki bērni skolā - ka katram skolotājam ir cita tehnoloģija? Cik daudz tas traucē? Skolotāja Daila Mohr (4. klase): Netraucē. Tas arī notiek austrāļu skolā. Ieteikumi vecākiem: Bērniem būtu labi, ja ir austiņas, istaba bez trokšņiem, un, lai neviens nestaigā gar aizmuguri un nenovērš uzmanību. Ir labi, ka mazajiem bērniem līdz 3 klases vecumam klāt ir arī vecāki. Skolotājiem ir jābūt drošiem lietot to tehnoloģiju, ko viņi ir izvēlējušies, vai tas ir Zoom vai kas līdzīgs, vai tie ir e-pasti, vai darba lapas aizsūtītas pa parasto pastu, galvenais, lai kaut kas iet uz priekšu. Skolēnu viedokļi: Kristiāna (10 gadi) : Man patika, ka nevajadzēja celties agrāk uz skolu. Un ka stundas bija īsākas. Nepatika ka nebija draugi ar ko spēlēties starpbrīdī. Pīragus mājās cep mamma, šodien iztiku bez kafejnīcas pīrāgiem. Edijs (6 gadi) : Šodien mācījāmies Raiņa dzejoli 'Tracis” - “Mazs zaķītis, mazs kaķītis….” Man gan labāk patīk iet uz īsto skolu. Antra (7 gadi) : Patika, ka viss darbojās, kā vajadzēja. Nepatika - nekas! Zane (5 gadi) : Patika! Klausīties par burtiem un viss cits! Nepatika, ka stunda beidzās. Ēriks (9 gadi) nodziedāja himnu viens pats, jo citādi skolas diena nevar kārtīgi beigties. [video width="424" height="240" mp4="http://laaj.org.au/wp-content/uploads/2020/03/Eriks-dzied-himnu.mp4"][/video] Iveta: Kā gāja tēviem, ka bērni negāja uz latviešu skolu, bet palika mājās? Tēvi, kas parasti paliek mājās vieni paši sestdienas rītos: Pirmais tēvs: Pielāgojas situācijai, kā ir, tā jādzīvo. Otrais tēvs: Palika drusku skumīgs, kad es paziņoju ka mums būs vajadzīgi visi 4 datori/planšetes, un ka viņš nedrīkstēja nekādu 'streaming', ne Netflix, ne mūziku. Bet tad aizgāja uz garāžu pastrādāt kokudarbus. Māja bija aizņemtas arī visas istabas, citur jau viņam nebija kur palikt. Trešais tēvs: Ko citu padarīsi - es tīriju māju. Kas notiek citur pasaulē? Melburnas skolā šodien notika skolotāju sapulce, kā labāk turpināt strādāt un Sidnejas skola arī interesējas par attālināto mācīšanos. Interesanta pieredze ir Bostonas skolai Amerikā - viņu stundas notiek katru dienu, dienas vidū pa pusstundai. Kāds no skolotājiem tad lasa grāmatas kopā ar bērniem. Mēs neesam vieni - visā pasaulē diasporas skolas saskaras ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem. Latvijas izglītības un zinātnes ministrija meklē jaunas iespējas un jautā skolām, kāds atbalsts būtu vajadzīgs. Lūdzu ziņojiet man, ja ir kādas konkrētas vajadzības vai idejas. LAAJ Izglītības nozares vadītāja Iveta Leitase
Viesi no Valodas izglītības satura centra – aisberga neredzamā daļa
Šī gada janvāra beigās un februāra sākumā Austrālijā viesojās Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistes Anta Lazareva, Baiba Mūrniece-Buļeva un Renāte Neimane. Daļa no viņu darbības Austrālijā šogad bija saistīta ar Valsts valodas prasmes pārbaudījumu (VVPP), kuru kārtoja 23 personas. 17 no tām bija A. Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) jaunieši un 2 Adelaides latviešu pamatskolas absolventi. Citēšu no AZVV Ziņām: “Par šī gada AZVV lepnumu ir kļuvuši tie 16 skolēni, kuri izvēlējās kārtot Valsts valodas prasmes pārbaudi. Par viņiem īkšķus turēja visi ! Ne velti – visi skolēni nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi un ir ieguvuši to latviešu valodas prasmes līmeni uz kuru pretendēja. Apsveicam no sirds un lepojamies ar jums!”. Viena AZVV 4.klases skolniece bija saslimusi, bet viņai tika dota iespēja nolikt pārbaudi Melburnā. Pārbaudījuma rezultātā iegūtais Latvijas valsts dokuments jauniešiem un citiem valodas pārbaudījuma kārtotājiem ir kā apliecinājums un lepnums par latviešu valodas prasmi, par to, ka Austrālijas latviešu skolās un vasaras brīvdienās pavadītais laiks, mācoties latviešu valodu, nav bijis velti tērēts. Šis dokuments dod iespēju studēt Latvijā, pretendējot uz valsts finansētām vietām augstskolās. Ceru, ka iniciatīva par to, ka katru gadu AZVV 4. klases skolēni varētu kārtot šo eksāmenu, turpināsies. Lielisku ideju šogad izteica Adelaides latviešu skolas pārzine Daila Mohr, kura mudināja šī gada Adelaides latviešu pamatskolas absolventus kārtot VVPP, tādējādi ļaujot viņiem pašiem apzināties pamatskolā sasniegtos rezultātus un savu latviešu valodas zināšanu līmeni. No sarunām ar skolotājiem un vecākiem par šo tēmu, varēja secināt, ka ieinteresētas bija visas puses: skolotājiem ir ērti, ka testi ir standartizēti un profesionāli izstrādāti, kas nozīmē, ka latviešu skolu brīvprātīgajiem tie nav jāveido pašiem, savukārt skolēnu vecākiem saistoša šķita doma, ka tādā veidā viņi uzzinās, cik viņi sadarbībā ar skolu ir darījuši, lai saglabātu valodu. Visi pozitīvi vērtēja faktu, ka pārbaudi nodrošina speciālisti no VISC, jo tādā veidā sasniegumi tiek objektīvi vērtēti bez subjektīva vērtējuma (pāris vārdos angliski tas būtu– no bias). VISC speciālistu vizītes otrā daļa bija vērsta vairākos virzienos. Anta Lazareva trijās pilsētās vadīja sarunas ar latviešu skolu skolotājiem par VISC izstrādātajām diasporas izglītības satura vadlīnijām un dažiem mācību programmu paraugiem, kas izstrādāti saskaņā ar vadlīnijām. Adelaidē sarunās piedalījās 9 Adelaides skolotāji, Sidnejā 8 skolotāji un 1 skolotāja no Brisbenas, Melburnā bija 7 skolotāji. Esot klātienē Adelaidē, redzēju ieinteresētas sejas, dzirdēju komentārus, ka piedāvātais saturs izskatās ļoti piemērots mūsu skolām un ka skolotāji ir gatavi to izmēģināt skolās, kā arī ar nepacietību gaida nākamās piedāvātās programmas, pie kurām vēl tiek strādāts – vecākajām klasēm un augstākiem līmeņiem. Daļa laika tika veltīta arī tam, lai sabiedrībai stāstītu par Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, un šoreiz informāciju par to guva gan speciāli uz Sidneju atbraukušais Brisbenas pārstāvis, gan par to tika informēta arī Pertas latviešu sabiedrība. Tādā veidā tagad piecās Austrālijas pilsētās ir kāds cilvēks, kurš var pastāstīt par šo pārbaudi citiem interesentiem. VISC speciālistes pētīja un analizēja arī skolu bibliotēkās atrodamās grāmatas – vai tās atbilst diasporas vadlīnijām un programmām, vai, balstoties uz pieejamām grāmatām mūsu skolu bibliotēkās, skolotāji varētu mācīt saturu un tematus, kas ir norādīti vadlīnijās. VISC pārstāves arī atrada dažus īpašus bibliogrāfiskus retumus, kurus varētu nākotnē publicēt atkārtoti. Papildus jau minētajiem pasākumiem Baiba Mūrniece-Buļeva bija sagatavojusi lekciju Melburnas Latviešu ciema senioriem par latviešu valodas atšķirībām mūsdienās. Šī lekcija ļoti ieinteresēja arī Pertas latviešu sabiedrību, kura sākotnēji izrādīja interesi par VVPP, bet, uzzinot ka Melburnas Latviešu ciemā tika lasīta šāda lekcija, gribēja dzirdēt arī to. Vēl Melburnas Latviešu ciemā un Pertā A.Lazareva iepazīstināja klausītājus ar datiem par līdzšinējiem valodas prasmes pārbaudījumiem diasporā dažādās pasaules vietās, īpašu uzmanību pievēršot datiem (rezultātiem, pārbaudījuma kārtotāju vecumam u.c.) par pārbaudījumiem Austrālijā. Šogad ieguvām arī papildu informāciju par to, kas nākotnē varēs noderēt mūsu vidusskolēniem. Vizītē Adelaides Ukraiņu skolā un sarunās ar skolas skolotāju Rostislavu Bekeru, kurš māca tur SACE Ukraiņu valodas un kultūras programmu, VISC speciālistes guva informāciju par programmas praktisko realizāciju Ukraiņu skolas vidusskolas klasēs. VISC speciālistes varēja pētīt gatavās programmas šim kursam, tādējādi gūstot papildu informāciju par to, kā skolēni uzkrātās zināšanas latviešu pamatskolā varētu izmantot Dienvidaustrālijas vidusskolu sistēmā. Izkristalizējās vairākas labas idejas, piemēram, 10. klases bērns varētu latviešu skolas zināšanas izmantot savā personalizētajā mācību plānā (Personal Learning Plan), kā arī vidusskolas jebkurā mācību gadā līdz 11. klasei (ieskaitot) viena gada laikā bērns varētu apgūt 1. posma Valodas un kultūras programmu (Stage 1) un iegūt kredītpunktus. Šo programmu var mācīties arī 2. līmenī (12. klasē), diemžēl šobrīd mūsu skolās nav skolēnu ar tik augstu latviešu valodas prasmes līmeni, kas varētu pilnībā īstenot Valodas un kultūras programmā aprakstītās prasības. Tiekoties ar Bekera kungu, neatsverama bija Renāte Neimane, kura lieliski papildināja komandu, sniedzot informāciju par valodu līmeņiem un VVPP angļu valodā. Renāte palīdzēja ar tulkošanu arī tiekoties ar cilvēkiem, kuri šobrīd valodu ir tikai sākuši apgūt, bet nākotnē apsver domu kārtot VVPP. Pateicos LAAJ Skolu nozares vārdā LR IZM VISC par šo iespēju tikties ar speciālistiem klātienē un par VISC speciālistu lielo darbu, izglītojot skolotājus un sabiedrību par tik nozīmīgām tēmām. Ļena Rumpe Sākuma foto: Skolotāju tikšanās Adelaidē 19.janvārī . Foto Renāte Neimane Adelaides latviešu skolas grāmatu izpēte. Foto Ļena Rumpe Tikšanās Melburnas Latviešu ciemā 30.janvārī. Foto R.Neimane Tikšanās Pertas Latviešu namā 2.februārī. Foto J.Purvinskis