News

List view

LVA Diasporas skolotāju kursi Latvijā 2019

Kā katru gadu arī šogad skolotāji no tuvām un tālām valstīm ieradās uz skolotāju diasporas kursiem Latvijā. Kursi notika no 16.-18.jūlijam. Lielākā daļa skolotāju satikās Rīgā (pie operas), lai jau agri no rīta kāptu autobusā un dotos uz Kurzemes rezidenci Strazdē (ļoti gleznaina vieta un ļoti garšīgs ēdiens). Tā nu arī mēs - skolotājas no Austrālijas Māra Moore (Sidneja), Gunita Mistere (Brisbane), Mārīte Rumpe (Adelaide) un pašlaik Latvijā vasaru baudošā, Līga Gēmute devāmies kopīgā piedzīvojumā ar lielo skolotāju saimi. Liels paldies šo kursu organizatoriem - Latviešu valodas aģentūrai, kas katru gadu dod šo fantastisko iespēju skolotājām uzzināt, kas jauns valodas mācīšanā, kā labāk un studentiem saistošāk pasniegt valodu, kā arī kur rast iedvesmu un arī rast atbildi, vai ir vērts mācīt? Jutāmies pagodinātas, jo pirmās dienas atklāšanā mūs sveica un uzrunāja Ārlietu Ministrijas, speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, tas liecināja par to, ka tas ko mēs darām ir zināms un novērtēts arī Latvijā. Paldies par labiem vārdiem arī LVA direktoram Jānim Valdmanim un ELA izglītības referentam Mārim Pūlim. Mani ļoti iespaidoja pirmā lekcija “Neizzusts laika lokos: ko mācīties no lībiešiem?”. LU Lībiešu institūta vadītājs, valodnieks, dzejnieks un tulks Valts Ernštreits mums stāstīja par to cik lībiešu tauta ir sīksta un turpina kopt savu valodu un izdod grāmatas, kaut arī nu ir palikuši tikai ap 300 līvu. Galvenais ir radīt apziņu, ka tu esi piederīgs un lepns par to kas tu esi. Tātad mums latviešu valodas skolotājam ir tiešais ceļš uz bērnu sirdīm, lai mācītu par mūsu valsti, lai lepotos ar to, ka prot kaut nedaudz runāt latviski un būtu īpašs ar to, ka ir latvietis. Prieks arī par mūsu pašu Austrālijas latvieti un mācību materiālu autori Līgu Gēmuti, kura cēla priekšā pirmskolas un sākumskolas bērniem domātu grāmatiņu sēriju par svētkiem. Viņa pateicās par sadarbību visām iesaistītajām pusēm un sevišķi LAAJ nozares vadītājai Ļenai Rumpei, kura viņu mudinājusi iesākto pabeigt. LVA arī cītīgi strādā un gādā svaigus un jaunus materiālus un papildina savu mājas lapu www.maciunmacies.lv, lai valodas apguve kļūtu arvien interesantāka, kā arī ir pabeigts darbs pie valodas pašmācības rīka e-laipa, kā arī ir izdotas “Laipas” B1 un B2 līmeņu grāmatas. Pirmā diena noslēdzās ar skanīgu folkloras nodarbību Rūtas un Valda Muktupāvelu vadībā. Otrajā dienā bija jāstrādā pašām skolotājām, mūs sadalīja 3 grupās un nu mēs uz savas ādas varējām izjust, kā jūtas skolnieki un ko mēs interesantu varam viņiem iemācīt. Meistarklases ritēja ļoti spraigi visas dienas garumā. Pēcpusdienā režisore un producente Marta Selecka iepazīstināja klātesošos ar savu projektu “Tutas lietas”, tās ir īsfilmiņas, kas ir domātas pirmskolas vecuma bērniem, ļoti skaidrā valodā un radošā gaisotnē Tutai ir visādi piedzīvojumi, ko var izmatot bērniem mācot valodu. Vakarpusē organizatori bija uzaicinājuši Ati un Inesi Krūmiņus, kuri mūs izveda cauri senlatviešu uguns rituālam. Pirms rituāla čaklākajām tika dots uzdevums uzpīt vainagus vai salasīt zāļu kušķīti, ko ziedot ugunij. Šis bija skaists, skanīgs un emocionāls piedzīvojums. Trešā diena iesākās ar nodarbību: “Drāma kā instruments personības izaugsmē: praktiskie paņēmieni darbam ar skolēniem” režisora, dramas terapeita un pedagoga V.Roziņa vadībā. Pēc, kuras skatījāmies populārzinātnisko dokumentālo drāmu “Baltu ciltis: noklusētās hronikas par Eiropas pēdējiem pagāniem”. Diezgan smaga, bet izglītojoša un interesanta filma. Kā mūsu senču ciltis dzīvojušas Latvijas teritorijā 13.g.s Pēc filmas dzirdējām, kā klājas mūsu kolēģēm Amerikā un Īrijā. Vēl kā nedzirdēts jaunums bija LU LFMI pētnieces G.Sīles stātījums par mājas lapu www.iesaisties.lv, kas ir radīta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta realizētajā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā” jeb lai iesaistītu sabiedrību folkloras, mākslas un literatūras projektos. Šeit var šifrēt senus rokrakstus, kā arī atrast daudz noderīgu informāciju. Protams bija vēl daudz citas informācijas, sarunu un pārrunu, kuras nevar uzskaitīt. Galvenais ir piedalīties un dalīties pieredzē, lai atgriežoties savās skolās varētu strādāt ar jaunu sparu, jaunām idejām un galvenais ar apziņu, ka ir vērts. Vēlreiz paldies visai LVA saimei un sevišķi Aijai Otomerei, kura par mums gādāja, lai neaizsēžamies, lai visur esam laikā, lai visu zinam. Uz tikšanos kādā citā reizē. Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde. Adelaides Latviešu skolas skolotāja Mārīte Rumpe

Darbs un karjera Latvijā

Darba devēji un darba meklētāji aicināti reģistrēties dalībai starptautiskajā tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” 2019. gada 26.septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) Eiropas darba dienu platformā www.europeanjobdays.eu rīkos starptautisku tiešsaistes darba dienu „Darbs un karjera Latvijā”, piedāvājot Latvijas darba devējiem iespēju atrast kvalificētus un motivētus darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu Latvijā. Dalība pasākumā ir bez maksas! Piedalīties tiešsaistes darba dienā aicināti darba meklētāji, kuri dzīvo gan Latvijā, gan ārvalstīs, un Latvijas darba devēji. Tiešsaistes pasākums „Darbs un karjera Latvijā” būs arī sava veida tilts, kas savienos mūsu valsts darba devējus un Latvijas valstspiederīgos, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijas darba tirgū. Aicinām darba devējus, kuri meklē darbiniekus, un darba meklētājus, kuri meklē darbu, jau tagad reģistrēt savu profilu Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu) un pieteikties dalībai starptautiskajā tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” (https://www.europeanjobdays.eu/en/events/job-and-career-latvia-2019). Reģistrējoties, darba devēji var publicēt vakances piemērotu darbinieku atrašanai un ievietot prezentācijas sava uzņēmuma starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, savukārt darba meklētāji, jau tagad reģistrējoties Eiropas darba dienu platformā, var pieteikties vēlamajai vakancei un ieplānot darba intervijas laiku tiešsaistē pasākuma dienā – 26. septembrī. Tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā” tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Valsts darba inspekciju, “Tele2” sociālo kustību “Latvija strādā” un projektu Your Move. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji pasākuma laikā tiešsaistē atbildēs arī uz reģistrēto lietotāju jautājumiem par darba un dzīves apstākļiem Latvijā, darba līguma veidiem, sociālajām garantijām, nodokļiem u.c. Papildu informāciju var uzzināt, sazinoties ar Eiropas darba dienas EURES koordinatoriem Latvijā Ilzi Luīzi Mihailovu (e-pasts: [email protected], tālr. 67870976) vai Andri Segliņu (e-pasts: [email protected], tālr. 63429422).

Vieglu lasāmstāstu sērija latviešu valodas iesācējiem tūlīt būs klāt!

L.Gēmutes mācību materiāls- sērija “Svētki” būs pieejams lejuplādēšanai LAAJ mājas lappusē. Ar prieku paziņoju, ka šīgada jūnija beigās tika pabeigta Līgas Gēmutes vieglu lasāmstāstu sērija “Svētki”, kas domāta latviešu valodas iesācējiem, pārsvarā diasporā dzīvojošo latviešu bērniem. Projekts tapis pateicoties PBLA Kultūras Fonda, LAAJ, ALA IN, Pertas latviešu organizāciju un privātpersonu atbalstam. Vieglu lasāmstāstu sērijas “Svētki” ideja radās 2017.gadā, Adelaidē, LAAJ Skolu nozares organizētās Atvērto durvju dienas laikā, kurā Līgai bija iespēja tikties ar spēļu grupu koordinatoriem no Austrālijas. Sarunās secinājām, ka spēļu grupām, kuras tiekas tikai 1-2 reizes mēnesī, ļoti trūkst piemērotu materiālu latviešu valodas iesācējiem. Tā nu vārds pa vārdam, radās doma par materiāla izveidi, kas atvieglotu šādu grupiņu darbošanos. Svētki likās saturiski patīkams un piemērots temats kā ieinteresēt mazos bērnus mūsu valodā un tradīcijās. Sērija “Svētki” sastāv no 12 lejuplādējamiem materiāliem, kuri, izprintējot un pārlokot uz pusēm, kļūst par par nelielām grāmatiņām. Grāmatiņu nosaukumi paši, lielākoties, norāda, kurā mēnesī tie tiks apskatīti, un “tukšie” mēneši ir aizpildīti ar dzimšanas dienas, vārdadienas un pošanos uz Dziesmu un deju svētku tēmām. Ņemot vērā, ka Zemeslodes dienvidu puslodē skolas sākas februārī, grāmatiņa par dzimšanas dienu būs pirmā grāmatiņa šajā puslodē, bet ziemeļu kontinentos skolas sāk mācību gadu septembrī, un vārdadienas grāmatiņa būs pirmā šajā puslodē. Grāmatiņu sākumā ir skolotājam un vecākiem domāts ievadraksts ar dažiem paskaidrojumiem, ko un kā varētu mācīt šajā reizē. Katrā grāmatiņā ir 7-10 īsi un vienkārši teikumi par latviešu tautā biežāk svinamajiem svētkiem. Lai arī latviešu valodā nav viegli pielietot “Easy Reader” principu, tomēr Līgas teksti plūst ritmiski un viegli, vairākkārt atkārtojoties dažām teikumu gramatiskajām konstrukcijām vai lietvārdu locījuma formām. Tekstam seko dažādi uzdevumi, viegli skaitāmpanti un arī nelieli rokudarbu ieteikumi. Papildus katras grāmatiņas beigās ir lapa ar 8 vārdu kartītēm, kuras bērni var krāt un izmantot mācību spēlēs. Gandrīz katras grāmatiņas pamatteksta atvērumā ir “paslēpušies” arī īpaši meklējamie dzīvnieki vai priekšmeti, kas liek bērnam atgriezties pie jau izlasītā teksta ar jaunu interesi. Grāmatiņu uzdevumi arī ir cieši saistīti ar tekstu un zīmējumiem, tātad tās jāpēta un jālasa atkal un atkal. Grāmatiņas ir ilustrējušas divas Latvijā pazīstamas ilustratores Juta Tīrona un Marita Maizīte, kā arī Austrālijā dzīvojoša māksliniece Dzidra Mičele (Mitchell). Ilustrācijas ir krāsainas un bagātinātas ar tautiskiem ornamentiem. Par sēriju “Svētki” Līga Gēmute stāstīs Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotajā diasporas skolotāju seminārā jūlija vidū, pēc kura šie mācību materiāli būs pieejami lejuplādēšanai un lietošanai. Šajā seminārā Līga ir plānojusi runāt arī par to, kā šo materiālu var izmantot arī vecāki bērni ar labākām latviešu valodas zināšanām, piemēram, papildināt īsos teikumus ar īpašības vārdiem, izmainīt teikumus citā laikā utt. Līgas Gēmutes vārds diasporas skolotājiem jau ir atpazīstams. Pagājušā gadā, LVA skolotāju seminārā, Līga prezentēja mācību materiālu sēriju “Dēkas” (saites atrodamas LVA mājas lapā: https://valoda.lv/dekas-ir-klat/) . Tāpat viņa ir autore mācību materiāliem “Kas ir kas” un “Kam ir kas” (par šo materiālu pieejamību lejuplādēšanai var rakstīt uz [email protected]). Sērijas “Svētki” grāmatiņas būs pieejamas tuvākajā laikā lejuplādēšanai bez maksas LAAJ mājas lapā sadaļā Mācību viela (https://laaj.org.au/saites/ ) un Amerikas Latviešu apvienības mājas lapas Izglītības nozares sadaļā. Šie materiāli ir dāvinājums visiem latviešu diasporas bērniem. Grāmatiņu tirdzniecība ir aizliegta. Lai jums prieks mācīties latviešu valodu! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja, projekta konsultante

A.Ziedares vasaras vidusskolai jauna vadītāja

A.Ziedares vasaras vidusskolai jauna vadītāja Esmu priecīga, ka Austrālijas latviešu sabiedrībā ir daudz enerģisku, radošu un gudru cilvēku, un man to vidū bija iespēja atrast jaunu vadītāju A.Ziedares vasaras vidusskolai. Varu paziņot, ka LAAJ prezidija sēdē vadītāja kandidāts ir apstiprināts. Sazinājos un uzdevu dažus jautājumus AZVV jaunajai vadītājai Ivetai Lainei. Ļ.: Apsveicu jaunajā amatā! Iveta, pastāsiet, cik ilgi jūs darbojaties latviešu sabiedrībā un kur esat darbojusies līdz šim? I.: Sāku darboties 1993.gadā Melburnas Latviešu biedrības skolā “Daugava” kā skolotāja. 1995.gadā kļuvu par tās pārzini un darbojos tur līdz 2013.gadam. Ļ.: 18 gadus par pārzini! I.: Jā, 20 gadi pavadīti skolā. Turklāt, paralēli esmu bijusi laikraksta “Austrālijas Latvietis” redaktore no 2008.gada līdz 2013.gadam. Ļ.: Vai pašreiz arī vēl ko darāt Melburnas latviešu sabiedrībā? I.: Jā, 2009.gadā kļuvu par Melburnas Latviešu biedrības priekšsēdi un joprojām esmu. Ļ.: Tātad desmit gadi arī šajā organizācijā. Esmu dzirdējusi, ka jums ir arī 3x3 vadīšanas pieredze? Vai varat pastāstīt mazliet par to? I.: 3x3 vadīju divas reizes. Pirmo reizi 2014. gadā Melburnā kopā ar savu ģimeni. Tas notika Tulangi. Tajā laikā 3x3 Valdes priekšsēde vēl bija Irene Ziedare un viņa bija tā, kura mani iedrošināja uzņemties šo vadītājas amatu. Bija jāizvēlas gan piemērota vieta nometnei, gan Latvijas viesu atrašana prasīja daudz uzmanības. Viesi no Latvijas ir tie, kas saista visu latvisko vienā kopējā spēkā. Svarīgi arī bija atrast cilvēkus un piemērot nodarbības dažādām interesēm. Tātad bija nepieciešams redzēt kopējo plānu, redzēt kā vispusīgāk varam sniegt latvisko iedvesmu un zināšanu atjaunošanu vai iegūšanu mūsu apmeklētājiem. Otro reizi vadīju Sidnejas 3x3, kurš notika Kanberā 2018. gadā. Vadīt šo 3x3 man bija mazliet vienkāršāk, jo mani palīgi Sidnejā un Kanberā veica daudz pamatdarbu un man jau bija pieredze ar to, kas jāveic 3x3. Mans galvenais uzdevums bija visu savilkt kopā, sastādīt kopējo programmu, lai katrs apmeklētājs justu to latviskumu, draudzību un iedvesmu ko 3x3 latviešiem dod. Jāatzīst, ka vienmēr, kad notiek kāds sarīkojums, nometne vai kāds cits saiets, ir lietas, kuras nevar paredzēt. Tāpēc vadītājam ir jābūt ļoti organizētam un jāveic visi priekšdarbi jau laicīgi, lai ir laika tieši tām lietām, kas uzrodas neplānotas un neparedzētas. Ļ.: Tātad pieredze ar viesu aicināšanu, telpu īrēm, atskaitēm, finansēm jums ir liela! Kā domājat, vai tiksiet galā ar pusaudžiem ? I.: Runājot par darbu ar pusaudžiem, vispirms jāsaka, ka mācos no pieredzes ar savu dēlu, bet esmu arī studējusi psiholoģiju un saņēmu psihologa diplomu, kā arī strādāju tajā darba laukā. Zināšanas noteikti palīdzēs AZVV vadīšanā. Ļ.: Ko jūs vēl esiet mācījusies bez psiholoģijas, kas var noderēt AZVV vadītāja amatā? I.: Esmu vienmēr papildinājusi savas zināšanas mācoties. Kad strādāju MLB Daugavas skolā, katru gadu bija profesionālās attīstības kursi. Tas viss ir palīdzējis vairāk izprast mūsu jaunās paaudzes vajadzības un mācību materiālu piemērošanu, lai katrs bērns varētu sasniegt augstāko zināšanu līmeni. Esmu arī mācījusies “Assessment and Training” un “Human Resources”, kad strādāju Administrācijas darbinieku apmācības laukā. Laikā, kad strādāju “Austrālijas Latvietī” kā redaktore, mācījos Lingvistiku Monash Universitātes Maģistratūrā. Uz mani laikam patiešām burtiski attiecas teiciens “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Ļ.: Vai jums ir kāda vīzija par to kā izskatīsies AZVV jūsu vadībā? Ko gribētu novēlēt vai pateikt skolēniem, vecākiem, audzinātājiem? I.: Pēc manām domām katrai latviešu mācību iestādei ir sava, svarīga loma jauno latviešu izglītošanā un veidošanā. AZVV ir ļoti nopietna loma šīs latviskās izglītības un attīstības veidošanās procesā. Šī vidusskola saved kopā jaunos latviešus no visas Austrālijas, dod tiem iespēju iepazīties, veidot saites, kuras turēsies visu mūžu un māca cieņu un iecietību vienam pret otru. AZVV ir arī milzīga atbildība dot jauniešiem vispusīgu iespēju iegūt un papildināt ne tikai latviešu valodas zināšanas, bet iepazīt kultūru un tās dažādību, izprast dziļo un komplekso Latvijas vēsturi, iepazīt Latvijas dabu un visu, kas ar to saistās. Vidusskola tieši saista Austrāliju ar Latviju gan caur viesiem, kuri tiek aicināti vadīt kori, mākslas nodarbības vai dejas, gan latviešu valodas skolotājiem, kuri māca tieši latviešu valodas stundas un pasniedz izglītojošas lekcijas. Ir arī svarīgi kultivēt draudzīgu un saprotošu atmosfēru, kurā visi tiek pieņemti un iesaistīti. Tā arī būtu mana galvenā vīzija – nodrošināt latviešu jauniešiem Austrālijā mūsdienīgu, savstarpējas cieņas pilnu, draudzīgu, latviskas kultūras un izglītības bagātu vidi. Ļ.: No savas puses varu apstiprināt, ka LAAJ Skolu nozare sadarbosies ar Latviešu valodas aģentūru un citām valodas un mācību iestādēm, lai no Latvijas varētu sameklēt pieredzējušus valodas skolotājus priekš AZVV. Liels paldies LRIZM par atbalstu iepriekšējos gados un ceram, ka sakarā ar apstiprināto Diasporas likumu, šāda palīdzība mums būs regulāra. Lai jums veicas, Iveta! Sarunājoties ar tagadējiem, bijušiem vasaras vidusskolas skolotājiem un darbiniekiem, jutu, ka AZVV vadītāja amatā būs persona, kurai ir pieredze izglītības jomā un pasākumu vadīšanā. Turpināsim atbalstīt AZVV finansiāli un palīdzēsim vadītājai ar zināšanām par AZVV latviskajām tradīcijām. Būsim priecīgi par cilvēkiem, kuri vēlas darīt, kuri ir gatavi veltīt savu laiku, lai vadītu, mācītu un iedvesmotu jauno paaudzi A.Ziedares vasaras vidusskolā. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja   Foto no Ivetas Laines personīgā arhīva.

Melburnas Latviešu vidusskola gaida jaunus audzēkņus

Melburnas Latviešu vidusskola gaida jaunus audzēkņus un Latviešu valodas skolotājus. Melburnas Latviešu Vidusskola (MLV) darbojas ar trim klasēm. Vairākums audzēkņu apmeklē MLV kad viņi mācās austrāliešu skolu 9., 10. un 11. klasēs. MLV mērķi: uzlabot audzēkņu latviešu valodu, paplašināt zināšanas par Latvijas vēsturi, pasniegt interesantas un patīkamas stundas, veicināt draudzības un mudināt iesaistīšanas latviešu sabiedrībā. Mācību programma: Latviešu valoda, vēsture un dziedāšanas stundas. MLV satiekās katru sestdienu latviešu skolas namā no plkst. 10.30 līdz 13.30 (mācību gada laikā). Otrdienas vakaros MLV piedāvā arī atsevišķu valodas klasi pieaugušiem,  kuri iepriekš ir mācījušies latviešu valodu. Adrese: 51 Brighton Rd, Elwood, VIC 3184 MLV vadītāji: Ingrīda un Andris Eimaņi E-pasts: [email protected] Telefons: 0488 525 390  

Latviešu valodas pārbaudījumi Austrālijā

Valodas pārbaudījumi un intensīvas vizītes Adelaidē janvāra beigās un februāra sākumā uz piecām, vizīšu piepildītām dienām bija ieradušās trīs Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāves A.Lazareva, I.Upeniece un B.Mūrniece-Buļeva un LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve V.Ernstsone. Šajās dienās viesi apmeklēja Gilles Street pamatskolas Intensīvās angļu valodas apmācības plūsmu. Viesi apskatīja vienu no labākajām Dienvidaustrālijas (DA) valsts pamatskolām Linden Parkā. Viņas ciemojās vienā no DA etniskajām skolām, kurā tiek likts valodas kā otrās valodas SACE eksāmens, kā arī piedalījās Adelaides Latviešu skolas pirmajā dienā un tikās ar skolas skolotājiem. Taču svarīgākā bija tikšanās DA Etnisko skolu asociācijā. Šīs vizītes mērķis bija saprast, vai nākotnē būtu iespējams, sekmīgi nokārtojot Latvijas Republikas akreditēto Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, iegūt papildu kredītpunktus vidusskolas diplomā. Šīs bija pirmā līmeņa sarunas un nepieciešamās papildinformācijas izzināšana, ko VISC pārstāvjiem būtu jānodrošina, lai šo sarunu virzītu tālāk. Pārējās vizītes palīdzēja ministrijas pārstāvjiem labāk izprast situāciju valodas apmācības stratēģijā Austrālijā. Varu tikai teikt – turēsim īkšķus, ka nākotnē Valsts valodas prasmes pārbaudījuma (VVPP) apliecība būs noderīga ne tikai Latvijā studēt un strādāt gribētājiem, bet arī mūsu pašu jauniešiem šeit Austrālijā. Tomēr priekšā vēl ir garš process. Pirms šīm vizītēm Austrālijā dažādās pilsētās un vietās tika kārtots Latvijas Republikā akreditētais valsts valodas prasmes pārbaudījums. VVPP notika A.Ziedares Vasaras vidusskolā, Adelaidē, Melburnā un Sidnejā. Šogad to kārtoja 20 cilvēku. Gan pagājušā gadā, gan šogad īpašu interesi par šo pārbaudījumu izrādīja Austrālijas latviešu skolu bijušie un esošie skolotāji. Skolotājiem ir derīgi zināt, kas tiek sagaidīts no mūsu jauniešiem, liekot šo pārbaudījumu. Daži jaunieši kārtoja VVPP, lai pārliecinātos vai viņu latviešu valodas līmenis atbilst brauciena “Sveiki, Latvija” dalībnieku vēlamajam valodas līmenim, bet citiem bija atšķirīga motivācija. Mūsu vidū ir cilvēki, kas vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā un ir tādi, kas vēlas tur studēt. Lai jums izdodas izbaudīt Latviju visā pilnībā! Domāju, ka vizīte bija abpusēji vērtīga. Latviešu skolu skolotāji varēja uzzināt par LR IZM palīdzības iespējām diasporai. Skolotāji varēja paust savu viedokli, kāda palīdzība visvairāk būtu nepieciešama etniskās mantojuma valodas apguves atbalstam. Savukārt, Latvijas pārstāvjiem bija iespēja novērot Dienvidaustrālijas izglītības sistēmas dažādu skolu iespējas palīdzēt bērniem Austrālijā, kuriem valoda nav dzimtā valoda, kā arī tikties ar valstisku organizāciju pārstāvjiem, kas risina līdzīgus jautājumus kā VISC un LVA (Latviešu valodas aģentūra), iegūt vērtīgus materiālus. Vizīšu laikā radās daudzi secinājumi un ieteikumi dažādām organizācijām Latvijā un Austrālijā, kas tika minēti atskaitēs. LAAJ Skolu nozares vārdā pateicos LR IZM par sadarbību un atbalstu diasporas nedēļas nogales skolām Austrālijā un VISC vadībai par piedāvāto iespēju kārtot VVPP tautiešiem Austrālijā! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja No kreisās: Baiba Mūrniece – Buļeva, Ineta Upeniece, Anta Lazareva, Vineta Ernstsone pie “Tālavas”