News

List view

Nāc un uzzini pats! Tikšanās ar Valsts izglītības satura centra speciālistēm.

Ir tāds teiciens „Labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt“. Par Valsts valodas prasmes pārbaudījuma (VVPP) tēmu ir bijuši vairāki raksti, jau 60 cilvēku Austrālijā ir nokārtojuši šo pārbaudi, tomēr daudziem cilvēkiem joprojām ir neskaidrības. Tā kā nākotnē ir doma, ka VVPP notiks attālināti ar tehnoloģiju palīdzību, tad šī ir brīnišķīga iespēja noskaidrot savus jautājumus, tiekoties ar Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistēm, kā arī nokārtot pārbaudi klātienē. 2020. gadā būs ieradušies vairāki speciālisti, tāpēc vienlaikus vairākās telpās varēs notikt gan pārbaudījums, gan tikšanās. 2020. gadā tiks piedāvātas divu veidu tikšanās ar VISC speciālistēm: tikšanās ar cilvēkiem, kuri grib vairāk uzzināt par pārbaudījumu (ar zvaigznīti * atzīmētajās tikšanās reizēs varēs saņemt konsultāciju arī angļu valodā), un vienlaicīgi cilvēki, kuri būs pietiekušies laikus, varēs kārtot pārbaudījumu (VVPP). Pārbaudījumam jāpiesakās ne vēlāk kā nedēļu pirms jūsu izvēlētās dienas, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Valsts nodevu par VVPP varēs samaksāt pārbaudījuma dienā vai to var pārskaitīt Valsts kasē jau laikus. Vairāk par VVPP un ar to saistītām formalitātēm var uzzināt no A. Lazarevas pa e-pastu: [email protected] 16. janv.   Normanvillē VVPP A. Ziedares Vasaras vidusskolā (1) 18. janv.  10:00*   Adelaidē Tikšanās skolā / VVPP ALB zālē (2) 19. janv.  12:00   Adelaidē Tikšanās / VVPP Latviešu skolā (3) 24. janv.  16:00   Sidnejā Tikšanās / VVPP Latviešu namā (4) 24. janv.  19:00*   Sidnejā Tikšanās / VVPP Latviešu namā (5) 25. janv.  12:00   Sidnejā Tikšanās / VVPP Latviešu namā (6) 30. janv.  10:00   Melburnā Tikšanās / VVPP Latviešu ciemā (7) 31. janv.  19:00*   Melburnā Tikšanās / VVPP Latviešu namā (8) 1. febr.  10:00   Melburnā Tikšanās / VVPP Latviešu namā (9) 2. febr.  13:00 *   Pertā Tikšanās / VVPP Latviešu namā (10)   tikšanās ar latviešu skolu /spēļu grupu skolotājiem, lai skaidrotu jaunās izstrādātās diasporas skolu vadlīnijas un jaunās programmas: 19. janv.  11:00   Adelaides latviešu skolā (11) 25. janv.  10:00   Sidnejas latviešu skolā (12) 1. febr.  15:45   Melburnas latviešu skolā (13) Ja jūsu pilsētā tikšanās nenotiek, bet esat ieinteresēts uzzināt par šiem jautājumiem vai kārtot pārbaudījumu, pirms izlemjat braukt uz kādu no šiem pasākumiem, sazinieties ar LAAJ Skolu nozares vadītāju, lai vēlreiz pārliecinātos par laikiem. Lūdzu, reģistrējieties pasākumiem, ja attiecīgajā dienā vai laikā nebūs klausītāju, tad šī pasākuma laiks tiks atcelts. Ja kārtosiet valodas prasmes pārbaudi, sūtiet pieteikumu uz Antas Lazarevas e-pastu (piemērs, “Vēlos nokārtot valodas prasmes pārbaudi Adelaidē 19. janvārī 12:00”), un jums tiks nosūtīta papildu informācija. Ja nāksiet uz tikšanos, sūtiet īsziņu uz tālruņa numuru 0411689112 vai rakstiet uz e-pastu [email protected] (norādot vārdu, uzvārdu, pasākuma numuru(-us), piemēram, Vārds Uzvārds, 7, 13). Ja ir papildu jautājumi, droši zvaniet vakaros pa norādīto tālruni. Iepriekšējie raksti par VVPP atrodami: http://laaj.org.au/pirmo-reizi-australija-nepalaid-garam-iespeju-kartot-valsts-valodas-prasmes-parbaudes-eksamenu/ https://laaj.org.au/latviesu-valodas-prasmes-parbaudijums-australija/ English: If you are interested in sitting the Latvian Language Certificate exam Levels A, B or C this January or sometime in the future, or are wondering why you might need it, what purpose it may serve, we invite you to come and meet experts from the Latvian National Curriculum Centre 18th January 10 a.m. – Adelaide Latvian School 24th January 7 p.m. – Sydney Latvian House 31st January 7 p.m. – Melbourne Latvian House 2nd February 1 p.m. – Perth Latvian House Please register your attendance - email: [email protected] or text 0411 689112 your name, surname and place where you would like to attend the information session. Let me know if you are interested but the date and time are not convenient for you, there will be more times scheduled in the future. If you feel ready to sit an exam, contact the LNCC representative directly: [email protected] Older articles about topic: http://laaj.org.au/pirmo-reizi-australija-nepalaid-garam-iespeju-kartot-valsts-valodas-prasmes-parbaudes-eksamenu/ Ļena Rumpe, LAAJ Skolu nozares vadītāja

Skolotāji no Latvijas gatavojas braucienam uz Austrāliju

Ir palikuši tikai nepilni divi mēneši, līdz A.Ziedares vasaras vidusskola (AZVV) ver durvis jaunai mācību vasarai. Cītīgi gatavojam ne tikai mācību programmu, lai mūsu jaunieši varētu vispusīgi apgūt zināšanas, bet domājam arī par veselīgu, latvisku un gardu ēdienu, domājam par jauniešu drošību un visām citām praktiskām lietām, par to kā aizpildīt brīvo laiku un vakarus, lai veicinātu draudzības un vienotu visu skolas saimi. To visu veiksmīgi izdarīt mums nāk palīgā skolotāji no Latvijas. A.Ziedares vasaras vidusskolas (AZVV) mācībspēku no Latvijas vidū šovasar būs jau iepazītās skolotājas Dace Anstrate, Dace Konopecka, Gunta Kļava. Par jauniešu muzikalitātes attīstīšanu un par braucēju sagatavošanu uz 2020.gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem rūpēsies Gints Ceplenieks. Par skolotājiem, kuri pie mums jau ir bijuši iepriekšējos gados, informācija plaši tika atspoguļota LAAJ mājas lapas ziņu sadaļā. Šajā rakstā iepazīstināšu jūs ar jaunajām sejām. Edgars Bērziņš, B.Hist.(Vēsture), Mg.ed. (Pedagoģija), kurš paaugstinājis savas profesionālās kompetences un pedagoģisko pieredzi daudzās Eiropas valstīs. Šobrīd, Edgars Latvijā ir populārs kā raidījuma “Vēstures skolotājs” vadītājs. Raidījums fokusējas uz nozīmīgo Latvijas vēstures notikumu skaidrošanu jauniešiem saistošā formā. Par sevi Edgars raksta:” Pēdējos desmit gadus esmu strādājis kā vēstures un sociālo zinību skolotājs Exupery International school un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Esmu sertificēts Satura un valodas integrētu mācību (CLIL) pasniedzējs un esmu vadījis pedagogu profesionālās pilnveides kursus Latviešu valodas aģentūrā un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.” Edgars ir autors vairākām publikācijām saistītām ar CLIL un vēstures pedagoģiju un metodiku, darbojies pie Skola 2030 pamata un vidējās izglītības standarta ieviešanas, ir vadījis reģionālo vēstures skolotāju apvienību, guvis pieredzi Erasmus+ projektu pārvaldībā, kā arī saņēmis vairākas balvas un atzinumus no LR Izglītības un zinātnes ministrijas. Samanta Kavrusa- Vecmane ir latviešu valodas skolotāja un par sevi raksta tā: “Esmu latviešu valodas un literatūras skolotāja jau astoto gadu. Jūtu un apzinos, ka daļa no manas dzīves ir darbs ar bērniem, kas ir izaicinājums profesionālajā jomā, jo nemitīgi ir jāpilnveidojas. Sajust, ka esmu pieskārusies kāda bērna dvēselei - iedvesmojusi, radījusi interesi, atbalstījusi - sagādā milzīgu prieku un darba degsmi. Lai kļūtu par skolotāju, studēju Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Pēc studiju beigšanas sāku strādāt šajā specialitātē. Strādāju ne tikai skolā, bet arī Latviešu valodas aģentūrā un vadu tālmācības nodarbības bērniem un jauniešiem no vairākām pasaules valstīm, palīdzot apgūt latviešu valodu. Divus gadus darbojos arī projektā Skola 2030 kā latviešu valodas eksperte, izstrādājot mācību materiālus. Lai iegūtu meditatīvu atslodzi pēc darba ar bērniem, brīvākos brīžos ļauju vaļu kulinārijas idejām, jo kūku cepšana man sniedz mieru un prieku.” Imants Kukuļs pagājušā gadā aizstāvēja ģeogrāfijas doktora zinātnisko grādu un ikdienā strādā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, vada lauku nodarbības studentiem, gan arī strādā ar aktīvākajiem Latvijas vidusskolēniem - vada jauno vides zinātnieku skolu. Pirms tam Imants vairākus gadus ir mācījis ģeogrāfiju Siguldas pilsētas vidusskolā. Brīvajā laikā patīk ar draugiem piedalīties erudīcijas konkursos, spēlēt volejbolu un pastaigāties pa mežu.       Visi skolotāji no Latvijas jau strādā kopā, lai veidotu ineresantu un visus vienojošu programmu. Lūdzu ieskatīties mūsu Facebook lapā, tur regulāri ieliekam jaunu informāciju. Mēs visi gaidām decembra beigas un janvāri ar nepacietību! Tiksimies drīz! Vēlos atgādināt, ka gandrīz visus viesus redzēsim un dzirdēsim Izglītības dienā 2019.gada 30.decembrī no pl.9-14 Melburnas latviešu namā. Par Izglītības dienas programmu un kā tai pieteikties skatīt: https://laaj.org.au/jaunatnes-dienas-melburna-izglitibas-diena/ AZVV vadītāja Iveta Laine

Jaunatnes dienās Melburnā – Izglītības diena

Tradīcija turpinās Pagājušajā gadā Austrālijas latviešu 57. Kultūras dienu ietvaros pirmo reizi notika Izglītības diena. Saprotu, ka teiksiet – tas nav nekas jauns, jo kādreiz Kultūras dienās regulāri esot noticis skolotāju seminārs. Jauki, ka tradīcija atdzimst. Atšķirība ir šāda - ja līdz šim skolotāju semināros piedalījās tikai Austrālijas latviešu skolu skolotāji, tad tagad ir aicināti visi, kurus interesē piedāvātās sarunu tēmas. Īpaši klausītājus varētu interesēt pēdējās divas lekcijas, kuras ir par vispārīgām un visnotaļ saistošām tēmām. Šī gada Izglītības dienā lektori būs latviešu valodas un citu mācību priekšmetu skolotāji, kuri darbosies Annas Ziedares vasaras vidusskolā vai kādā no mūsu vasaras ārpusskolu nometnēm. Tie klausītāji, kuri ir aizņemti šajā datumā, bet vēlēsies dzirdēt pirmās divas lekcijas, varēs apmeklēt to atkārtojumu A. Ziedares vasaras vidusskolas Viesu dienā 5. janvārī Normanvillē. Nāc un piedalies tajā lekcijā, kura tevi interesē, vai kopā ar skolotājiem pavadi visu 30. decembra rīta pusi, izzinot aktuālo latviešu valodas, vēstures, ģeogrfijas un kultūras jomā! Programmā: 9:00 Valodas stundas pamatstruktūras elementi, ievērojot daudzlīmeņu darbu klasē (1) Latviešu valodas skolotājas Dace Anstrate, Dace Konopecka, Samanta Kavrusa-Vecmane mācīs, kā praktiski sastādīt latviešu valodas stundu plānus, un palīdzēs saprast, ko vajadzētu ievērot, sastādot stundu plānu daudzlīmeņu klasē 10:30 Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācības mūsdienīgā klasē (2) Par tehnoloģiju, mācību raidījumu un jaunu metožu izmantošanu, mācot Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, stāstīs un līdzdarboties aicinās vēstures skolotājs Mg.ed. Edgars Bērziņš un Dr.geogr. Imants Kukuļs 11:45 Kafijas pauze 12:00 Latviešu valodas mācīšanās iespējas ārpus Latvijas jauniešiem un pieaugušajiem (3) Filoloģijas doktore Inga Laizāne 13:00 Lībiskais latviskajā (4) Valodniece, sociolingviste, latviešu valodas skolotāja, Dr. philol. Gunta Kļava Papildu informācija: • Dalība Izglītības dienā ir bez maksas; • Reģistrācija – obligāta līdz 25. decembrim; • Pasākuma vieta tiks izvēlēta atkarībā no dalībnieku skaita; • Lai reģistrētos, raksti uz e-pastiem: [email protected] vai [email protected] (norādot vārdu, uzvārdu un kurās lekcijā piedalīsies, piemērs: Vārds Uzvārds 1,3,4 ) vai reģistrējies elektroniski, aizpildot anketu: https://www.surveymonkey.com/r/V9XHRH3 ; • Kontaktpersona Izglītības dienā Melburnā – AZVV vadītāja Iveta Laine: 0421018063 Izglītības dienu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra, viesskolotāju klātbūtni AZVV un citās nometnēs nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” līdzfinansējums. Ļena Rumpe, LAAJ Skolu nozares vadītāja

Izglītojošie semināri un tikšanās ar Baibu Martinsoni piecās Austrālijas pilsētās

Ar Baibu sarunas varētu būt bezgalīgas … Kā pasākuma iniciatoram un organizatoram, man bija patiess prieks iepazīties ar psiholoģijas profesori Baibu Martinsoni tuvāk, tiekoties Adelaidē. Viņas zināšanas ir ļoti plašas dažādās psiholoģijas jomās, tāpēc par katru tēmu, kurai pieskārāmies sarunā, likās, ka varētu runāt stundām ilgi. Šāds iespaids radās arī citiem cilvēkiem - gan tiem, kuri apmeklēja viņas lekcijas, gan tiem ar kuriem viņa sarunājās pēc lekcijām, gan tiem ar kuriem viņa tikās neformālā atmosfērā, apmeklējot “Piektā riteņa” deju mēģinājumu Melburnā, “Sabiedriskā kluba” organizēto “Laimīgo stundu” Adelaidē, tiekoties ar cilvēkiem pēc Sidnejas vīru kora koncerta, tiekoties ar cilvēkiem, kuri uzņēma Baibu pie sevis mājās vai devās parādīt viņai mūsu pilsētu skaistākās vietas. Lai mums būtu iespēja vēl papildus iepazīt Baibu Martinsoni, raksta beigās esmu apkopojusi dažas saites ar viņas prezentācijām Latvijā un radio interviju. Šogad izglītojošos pasākumus oktobra mēnesī apmeklēja 118 klausītāju, kas salīdzinājumā ar ierasto apmeklējumu (vidēji 25 dalībnieki) izglītībai veltītos semināros un konferencēs Austrālijā, ir rekordliels skaitlis. Kopā ar Baibas lekcijām klausītāji varēja dzirdēt pārskatu par Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizēto diasporas skolotāju semināru. Prieks, ka Austrālijas latviešu skolu skolotājām M.Rumpei un M.Morai (M.Moore) bija lieliska izdevība dalīties ar zināšanām gan ar skolu skolotājiem, gan vecākiem. Viņām bija iespēja parādīt to, ka lai arī būt par skolotāju latviešu skolā ir atbildīga nodarbošanās, tomēr tā tiek novērtēta, jo reizēs, kad cilvēki dodas uz Latviju, ir iespējams piedalīties LVA rīkotajos diasporas nedēļas nogales skolotāju semināros, kurus līdzfinansē LVA . Semināros ir iespējas mācīties un satikties ar citiem cilvēkiem no visas pasaules. Baibas Martinsones lekcija bija iedvesmojošas, pilnas ar dažādām idejām. Minēšu dažas atsauksmes, ko klausītāji teica par šo lekciju. Marta raksta: ”Baibas lekcija bija kā mūsu ikdienas atspulgs – dzīve divvalodīgā vai pat trīsvalodīgā ģimenē. Bija daudz informācijas, ko mēs ikdienā, latviešu pulciņā darbojoties, jau esam paši sapratuši un piedzīvojuši. Bet bija arī dalībnieki, kuri ir tikai šo meklējumu sākuma punktā, un viņiem šī lekcija bija īpaši vērtīga.” Anna raksta: “Man ļoti patika lekcija. Daudz ko izdevās pierakstīt. Mēģināšu pareizi pielietot.” Daiga raksta: “Paldies liels, ka atgādināji par lekciju. Mums abiem ļoti patika. Rovans bija sajūsmā par atziņām.” Mārīte raksta: ”Ļoti uzrunāja Baibas lekcija. Tas bija kā apstiprinājums tam, ka tas, ko mēs darām mūsu skolā ir pareizi. Svarīgi nav tas, ka bērns ir sasniedzis augstu līmeni valodā, svarīgi ir tas, ka viņš ir piederīgs, saņēmis pietiekoši daudz uzmanības, viņam ir unikāls draugu loks, kuru citiem nav. Gan jau ceļu pie valodas viņš atradīs pats, jo kā Baiba teica lekcijā, jaunākie pētījumi liecinot, ka valodu var mācīties jebkurā vecumā ar tikpat labām sekmēm kā bērnībā.” Ko guvu es? Pirmkārt, es guvu apstiprinājumu, ka mūsu skolas ir latvietības saliņas, kurās bērns un pieaugušais atrod daļu no sevis, jo savu piederību mēs nedrīkstam pazaudēt. Mēs vienmēr jautāsim sev – kas tad es īsti esmu? Otrkārt, es sapratu, kas tieši no psiholoģiskā viedokļa ir pozitīvais bērnam, kura vecāki runā katrs savā valodā - tas sekmē uzmanības koncentrāciju, prognozēšanu, plānošanu, problēmu risināšanu. Sapratu, ka mūžīgajam jautājumam - vai mācīt vairākas valodas paralēli vai vienu pēc otras – nav viennozīmīgas atbildes. Katrs vecāks pazīst savu bērnu vislabāk, piemēram, bērnam, kuram ir valodas traucējumi, labāk ir sākumā apgūt vienu valodu un tad pievienot nākamo, bet citam bērnam paralēli apgūt vairākas valodas ir tīrais nieks. Atbildot uz šo jautājumu ir jādomā, kas jums ir svarīgākais - valoda vai atteicības ar jūsu bērnu? Treškārt, es vēlreiz nostiprināju atziņu, ka, lai iedvesmotu savu bērnu mācīties, jebkurā skolā ir svarīga vecāku līdzdalība procesā, ka nepietiek vienkārši bērnu izlaist pie skolas durvīm un sagaidīt, ka viņš ar prieku tur dosies. Vecākam palīdzot skolā ar lasīšanu vai kādu projektu, bērns saprot ka šajā lietā ir ieinteresēta visa ģimene. Tāpat vecākiem ir jāizrāda interese par to, kas notiek skolā un jāatbalsta skolotāja darbs. Ja jūs mājās veltīsiet skolai un skolotājiem negatīvus vārdus, tad arī jūsu bērns domās tieši tāpat. Man patika arī pāris jaukas stratēģijas, kuras var viegli izmantot, ja mums kaut ko ļoti negribas darīt. Piemēram, iztēloties sevi par raķeti, kuru mēs palaižam: 5,4,3,2,1 un aiziet – saņemamies un dodamies sestdien uz latviešu skolu. Kā arī otrs piemērs par pacietības treniņu – ja tev liekas, ka nu vairs nevari kaut ko izturēt, tad pacieties vēl 6 sekundes un tikai tad darbiņu beidz. Un tā katru reizi tava pacietība kļūst par 6 sekundēm garāka un tu pakāpeniski kļūsti izturīgāks. Vēl viena svarīga lieta – uzdosim biežāk sev jautājumu - vai es nelietoju saikli “bet“ parāk bieži? Piemēram, “Tu šodien uzrakstīji tik garu aprakstu par attēlu, (bet)… un nākošreiz mēs mācīsimies par garumzīmju lietošanu.” Labosim kļūdas kādu citu dienu, priecāsimies par to, kas ir sasniegts. Kā pēdējo, es minēšu, šķiet, ka visnoderīgāko padomu valodas apmācībā – visu ko mēs darām skolā vai mājās, pavadīsim ar skaļo runu, kas izklausās aptuveni šādi: “ Tagad es paņemšu papīru un uzzīmēšu sauli. Es ņemšu dzeltenu zīmuli.” Bērns jūs redzēs un dzirdēs, un domās līdzi ko viņš dara latviešu valodā. Cilvēki nemainās uzreiz, bet ir lietas, kuras mēs varam mācīties un katru reizi izvirzot vienu jaunu mērķi, plānu, īstenojot to un svinot, tas mums izdosies ! Šo pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. LAAJ Skolu nozares vārdā un Baibas Martinsones vārdā pateicos Švolmaņu ģimenei Melburnā, Siksnu ģimenei, D.Osei - Abey, I.Česlei, M. Eidukai Brisbenā, Roņu ģimenei, J.Čečiņam, L.Ozerei Sidnejā, Jura Skābes ģimenei Adelaidē, J.Purvinskim, S.Femia, L.Ulmanei Pertā par ciemiņa uzņemšanu, apkārtnes izrādīšanu un sirsnīgajām sarunām viņu mītnes pilsētās. Paldies arī citiem nenosauktajiem palīgiem, kas kārtoja zāles, gatavoja uzkodas, mazgāja traukus, fotografēja pasākumus un darīja daudzus neredzamos rūķīšu darbus, lai pasākumi izdotos. Un lielākais paldies klausītājiem, kuri atrada laiku atnākt un noklausīties lekcijas, atbraucot arī no tālām vietām. Nākamais izglītojošais pasākums – Izglītības diena 30.decembrī Melburnas Latviešu namā no plkt. 9-14. Uzstāsies skolotāji no Latvijas, kuri šogad mācīs A.Ziedares vasaras vidusskolas bērnus. Sekojiet informācijai. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja B. Martinsones prezentācija no 2018.gada diasporas skolotāju konferences B. Martinsones lekcija par sociāli emocionālo mācīšanos sākumizglītībā Skola 2030 vebināra materiāls “Aktualitātes mācību saturā: sociāli emocionālā mācīšanās” Prezentācija “Attiecības kā vērtība- skolas loma” no konferences “Pasaule skolā – skola pasaulē” Intervija Adelaides radio ar Baibu - psihologu un Baibu - vienkāršu cilvēku

Psiholoģijas profesores Baibas Martinsones vieslekcijas Austrālijā

Psiholoģijas profesores B. Martinsones vieslekcija piecās Austrālijas pilsētās Skolas saimei un sabiedrībai – arī angļu valodā runājošie laipni lūgti! Ja jūs sev kaut reizi esiet uzdevuši jautājumus vai mana ģimene un mans bērns ir ieguvējs vai zaudētājs no tā, ka bērns aug daudzvalodu ģimenē; kāpēc un vai vispār vajadzētu vest bērnu uz latviešu skolu/ spēļu grupu; kas ir sociāli emocionālā audzināšana, kā palīdzēt mūsu bērniem bagātināt viņu emocionālo pasauli; kāda ir mana kā vecāka loma bērna emocionālās attīstības un pozitīvas uzvedības veicināšanā; ko tieši es varētu darīt sava bērna izaugsmei; kā arī nedaudz par to, kādas izmaiņas notiek Latvijas skolās šobrīd un ko nozīmē projekts “Skola 2030”, tad varu jūs iepriecināt. Šī gada oktobrī Austrālijas pilsētās, kurās ir latviešu skola vai spēļu grupa, šos jautājumus varēsiet uzdod personīgi Latvijas Universitātes psiholoģijas profesorei Baibai Martinsonei. Lekcijas nosaukums “Vecāku un skolas loma bērnu vispusīgās attīstības veicināšanā bilingvālisma kontekstā”. Lekciju un diskusiju mērķis ir padziļināt šo jautājumu izpratni un veidot skolas un sabiedrības dialogu par šīm tēmām. Lekcija notiks latviešu valodā, tomēr lektore iedrošina nākt arī angļu valodā runājošo sabiedrības daļu (nepieciešamības gadījumā būs iespēja pārslēgties uz angļu valodu). Savukārt, jautājumus varēsiet droši uzdot abās valodās. Īsumā par Baibu Martinsoni. Baibas pirmā izglītība ir bioloģijas skolotāja, tomēr sākot strādāt skolā 90.gados - brīdī, kad mainījās Latvijas skolu sistēma, ieplūda jaunas vēsmas skolu sistēmā un atdzima psiholoģija, Baibai radās interese par šo priekšmetu. Viņa uzsāka studijas Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā, iegūstot pilnu psihologa izglītību un doktora grādu klīniskajā psiholoģijā. Pateicoties izglītotiem un aktīviem trimdā dzīvojošiem latviešiem, Latvijā tika radīta iespēja studēt psiholoģiju atbilstoši rietumu pasaules standartiem. To ar savu ieguldījumu nodrošināja tādas izcilas personības, kā Solveiga Miezītis, Sandra Sebre, Jānis Grants, Māris Ķirsons, Edīte Ozola, Lia Kapelis, Ināra Erdmane un citi. Šobrīd Baiba jau 15 gadus strādā Latvijas universitātē, ir asociātā profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā pētniece izglītības psiholoģijā, Psiholoģijas un Izglītības vadības studiju doktorantūras skolas vadītāja. Paralēli Baiba strādā kā praktizējoša psiholoģe savā praksē. Viņa ir sertificēta trīs nozarēs: klīniskajā un veselības, skolu un izglītības un arī konsultatīvajā psiholoģijā. Neskatoties uz praktisko un akadēmisko darbību psiholoģijā, Baiba ir saglabājusi ciešu kontaktu un interesi par skolu. Šajā psiholoģijas un pedagoģijas saskares punktā notiek lielākā daļa viņas pētniecības darba. Pēdējos 10 gadus Baiba aktīvi strādā pie sociāli emocionālās mācīšanās (Social emotional learning) ieviešanas Latvijas izglītības sistēmā. Viņa ir piedalījusies arī projektā Skola 2030, kas izstrādā jauno kompetencēs balstīto Latvijas izglītības standartu, un palīdzējusi integrēt sociāli emocionālās mācīšanās idejas standartā. Paralēli viņa ir piedalījusies pedagogu studiju kursu izstrādē, lai skolotāji universitātē gūtu tādas zināšanas, ka varētu sekmīgi mācīt bērniem ne tikai akadēmiskās zināšanas un prasmes, bet arī sociāli emocionālās kompetences. Baiba ir autore Latvijas Sociāli emocionālās mācīšanās programmai un pastāstīs arī par citām aktivitātēm, kas notiek Latvijā un sadarbībā ar citu valstu kolēģiem. Pirms lekcijas gandrīz visās pilsētā ir plānota viena latviešu skolu skolotāja uzstāšanās, kas nesen atgriezies no šīgada Latviešu valodas aģentūras rīkotā semināra nedēļas nogales skolotājiem. Skolotājs dalīties ar saviem iespaidiem par semināru un pastāstīt par jaunumiem, materiāliem un citām interesantām lietām, ko vecāki un skolotāji var izmantot savu bērnu latviešu valodas apguvē. Pasākumu datumi un laiki: 12.oktobrī 11:40 Melburnas Latviešu nama mazajā zālē, kontakpersona: skolas pārzinis Aldis Sveilis; 13.oktobrī 14:00 Brisbenas Latviešu namā, kontaktpersona: spēļu grupas vadītāja Marta Eiduka; 19.oktobrī 11:30 Sidnejas Latviešu nama M.Siliņa zālē , kontaktpersona: skolas pārzinis Normunds Ronis; 26.oktobrī 9:30 Adelaides Latviešu nama “Tālavas” mazajā zālē, kontaktpersona LAAJ Skolu nozares vadītāja Ļena Rumpe; 27.oktobrī 13:00 Pertas Latviešu namā, kontaktpersonas: Goda konsuls Rietumaustrālijā Jānis Purvinskis un Līva Ulmane. Kafija un uzkodas arī jūs gaidīs. Spraigas diskusijas garantētas! Ieeja – bez maksas, tomēr vēlama dalībnieku reģistrācija. Rakstiet uz epastu [email protected] līdz 6. oktobrim vai aizpildiet īsu reģistrācijas anketu https://www.surveymonkey.com/r/PVDGJQK , norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (epasts vai tālrunis), pilsētu kurā piedalīsieties pasākumā un vai ir nepieciešama tulkošana. Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja Foto - no LU arhīva

LVA Diasporas skolotāju kursi Latvijā 2019

Kā katru gadu arī šogad skolotāji no tuvām un tālām valstīm ieradās uz skolotāju diasporas kursiem Latvijā. Kursi notika no 16.-18.jūlijam. Lielākā daļa skolotāju satikās Rīgā (pie operas), lai jau agri no rīta kāptu autobusā un dotos uz Kurzemes rezidenci Strazdē (ļoti gleznaina vieta un ļoti garšīgs ēdiens). Tā nu arī mēs - skolotājas no Austrālijas Māra Moore (Sidneja), Gunita Mistere (Brisbane), Mārīte Rumpe (Adelaide) un pašlaik Latvijā vasaru baudošā, Līga Gēmute devāmies kopīgā piedzīvojumā ar lielo skolotāju saimi. Liels paldies šo kursu organizatoriem - Latviešu valodas aģentūrai, kas katru gadu dod šo fantastisko iespēju skolotājām uzzināt, kas jauns valodas mācīšanā, kā labāk un studentiem saistošāk pasniegt valodu, kā arī kur rast iedvesmu un arī rast atbildi, vai ir vērts mācīt? Jutāmies pagodinātas, jo pirmās dienas atklāšanā mūs sveica un uzrunāja Ārlietu Ministrijas, speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, tas liecināja par to, ka tas ko mēs darām ir zināms un novērtēts arī Latvijā. Paldies par labiem vārdiem arī LVA direktoram Jānim Valdmanim un ELA izglītības referentam Mārim Pūlim. Mani ļoti iespaidoja pirmā lekcija “Neizzusts laika lokos: ko mācīties no lībiešiem?”. LU Lībiešu institūta vadītājs, valodnieks, dzejnieks un tulks Valts Ernštreits mums stāstīja par to cik lībiešu tauta ir sīksta un turpina kopt savu valodu un izdod grāmatas, kaut arī nu ir palikuši tikai ap 300 līvu. Galvenais ir radīt apziņu, ka tu esi piederīgs un lepns par to kas tu esi. Tātad mums latviešu valodas skolotājam ir tiešais ceļš uz bērnu sirdīm, lai mācītu par mūsu valsti, lai lepotos ar to, ka prot kaut nedaudz runāt latviski un būtu īpašs ar to, ka ir latvietis. Prieks arī par mūsu pašu Austrālijas latvieti un mācību materiālu autori Līgu Gēmuti, kura cēla priekšā pirmskolas un sākumskolas bērniem domātu grāmatiņu sēriju par svētkiem. Viņa pateicās par sadarbību visām iesaistītajām pusēm un sevišķi LAAJ nozares vadītājai Ļenai Rumpei, kura viņu mudinājusi iesākto pabeigt. LVA arī cītīgi strādā un gādā svaigus un jaunus materiālus un papildina savu mājas lapu www.maciunmacies.lv, lai valodas apguve kļūtu arvien interesantāka, kā arī ir pabeigts darbs pie valodas pašmācības rīka e-laipa, kā arī ir izdotas “Laipas” B1 un B2 līmeņu grāmatas. Pirmā diena noslēdzās ar skanīgu folkloras nodarbību Rūtas un Valda Muktupāvelu vadībā. Otrajā dienā bija jāstrādā pašām skolotājām, mūs sadalīja 3 grupās un nu mēs uz savas ādas varējām izjust, kā jūtas skolnieki un ko mēs interesantu varam viņiem iemācīt. Meistarklases ritēja ļoti spraigi visas dienas garumā. Pēcpusdienā režisore un producente Marta Selecka iepazīstināja klātesošos ar savu projektu “Tutas lietas”, tās ir īsfilmiņas, kas ir domātas pirmskolas vecuma bērniem, ļoti skaidrā valodā un radošā gaisotnē Tutai ir visādi piedzīvojumi, ko var izmatot bērniem mācot valodu. Vakarpusē organizatori bija uzaicinājuši Ati un Inesi Krūmiņus, kuri mūs izveda cauri senlatviešu uguns rituālam. Pirms rituāla čaklākajām tika dots uzdevums uzpīt vainagus vai salasīt zāļu kušķīti, ko ziedot ugunij. Šis bija skaists, skanīgs un emocionāls piedzīvojums. Trešā diena iesākās ar nodarbību: “Drāma kā instruments personības izaugsmē: praktiskie paņēmieni darbam ar skolēniem” režisora, dramas terapeita un pedagoga V.Roziņa vadībā. Pēc, kuras skatījāmies populārzinātnisko dokumentālo drāmu “Baltu ciltis: noklusētās hronikas par Eiropas pēdējiem pagāniem”. Diezgan smaga, bet izglītojoša un interesanta filma. Kā mūsu senču ciltis dzīvojušas Latvijas teritorijā 13.g.s Pēc filmas dzirdējām, kā klājas mūsu kolēģēm Amerikā un Īrijā. Vēl kā nedzirdēts jaunums bija LU LFMI pētnieces G.Sīles stātījums par mājas lapu www.iesaisties.lv, kas ir radīta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta realizētajā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā” jeb lai iesaistītu sabiedrību folkloras, mākslas un literatūras projektos. Šeit var šifrēt senus rokrakstus, kā arī atrast daudz noderīgu informāciju. Protams bija vēl daudz citas informācijas, sarunu un pārrunu, kuras nevar uzskaitīt. Galvenais ir piedalīties un dalīties pieredzē, lai atgriežoties savās skolās varētu strādāt ar jaunu sparu, jaunām idejām un galvenais ar apziņu, ka ir vērts. Vēlreiz paldies visai LVA saimei un sevišķi Aijai Otomerei, kura par mums gādāja, lai neaizsēžamies, lai visur esam laikā, lai visu zinam. Uz tikšanos kādā citā reizē. Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde. Adelaides Latviešu skolas skolotāja Mārīte Rumpe