News

List view

Latviešu valodas pārbaudījumi Austrālijā

Valodas pārbaudījumi un intensīvas vizītes Adelaidē janvāra beigās un februāra sākumā uz piecām, vizīšu piepildītām dienām bija ieradušās trīs Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāves A.Lazareva, I.Upeniece un B.Mūrniece-Buļeva un LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve V.Ernstsone. Šajās dienās viesi apmeklēja Gilles Street pamatskolas Intensīvās angļu valodas apmācības plūsmu. Viesi apskatīja vienu no labākajām Dienvidaustrālijas (DA) valsts pamatskolām Linden Parkā. Viņas ciemojās vienā no DA etniskajām skolām, kurā tiek likts valodas kā otrās valodas SACE eksāmens, kā arī piedalījās Adelaides Latviešu skolas pirmajā dienā un tikās ar skolas skolotājiem. Taču svarīgākā bija tikšanās DA Etnisko skolu asociācijā. Šīs vizītes mērķis bija saprast, vai nākotnē būtu iespējams, sekmīgi nokārtojot Latvijas Republikas akreditēto Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, iegūt papildu kredītpunktus vidusskolas diplomā. Šīs bija pirmā līmeņa sarunas un nepieciešamās papildinformācijas izzināšana, ko VISC pārstāvjiem būtu jānodrošina, lai šo sarunu virzītu tālāk. Pārējās vizītes palīdzēja ministrijas pārstāvjiem labāk izprast situāciju valodas apmācības stratēģijā Austrālijā. Varu tikai teikt – turēsim īkšķus, ka nākotnē Valsts valodas prasmes pārbaudījuma (VVPP) apliecība būs noderīga ne tikai Latvijā studēt un strādāt gribētājiem, bet arī mūsu pašu jauniešiem šeit Austrālijā. Tomēr priekšā vēl ir garš process. Pirms šīm vizītēm Austrālijā dažādās pilsētās un vietās tika kārtots Latvijas Republikā akreditētais valsts valodas prasmes pārbaudījums. VVPP notika A.Ziedares Vasaras vidusskolā, Adelaidē, Melburnā un Sidnejā. Šogad to kārtoja 20 cilvēku. Gan pagājušā gadā, gan šogad īpašu interesi par šo pārbaudījumu izrādīja Austrālijas latviešu skolu bijušie un esošie skolotāji. Skolotājiem ir derīgi zināt, kas tiek sagaidīts no mūsu jauniešiem, liekot šo pārbaudījumu. Daži jaunieši kārtoja VVPP, lai pārliecinātos vai viņu latviešu valodas līmenis atbilst brauciena “Sveiki, Latvija” dalībnieku vēlamajam valodas līmenim, bet citiem bija atšķirīga motivācija. Mūsu vidū ir cilvēki, kas vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā un ir tādi, kas vēlas tur studēt. Lai jums izdodas izbaudīt Latviju visā pilnībā! Domāju, ka vizīte bija abpusēji vērtīga. Latviešu skolu skolotāji varēja uzzināt par LR IZM palīdzības iespējām diasporai. Skolotāji varēja paust savu viedokli, kāda palīdzība visvairāk būtu nepieciešama etniskās mantojuma valodas apguves atbalstam. Savukārt, Latvijas pārstāvjiem bija iespēja novērot Dienvidaustrālijas izglītības sistēmas dažādu skolu iespējas palīdzēt bērniem Austrālijā, kuriem valoda nav dzimtā valoda, kā arī tikties ar valstisku organizāciju pārstāvjiem, kas risina līdzīgus jautājumus kā VISC un LVA (Latviešu valodas aģentūra), iegūt vērtīgus materiālus. Vizīšu laikā radās daudzi secinājumi un ieteikumi dažādām organizācijām Latvijā un Austrālijā, kas tika minēti atskaitēs. LAAJ Skolu nozares vārdā pateicos LR IZM par sadarbību un atbalstu diasporas nedēļas nogales skolām Austrālijā un VISC vadībai par piedāvāto iespēju kārtot VVPP tautiešiem Austrālijā! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja No kreisās: Baiba Mūrniece – Buļeva, Ineta Upeniece, Anta Lazareva, Vineta Ernstsone pie “Tālavas”  

Atskats uz Izglītības dienu un AZVV Viesu dienas semināru

Atskats uz Izglītības dienu un AZVV Viesu dienas semināru 2018.gada 28.decembrī Adelaides Latviešu biedrības zālē notika LAAJ Skolu nozares organizētā Izglītības diena. Tajā piedalījās 6 lektori no Latvijas un 28 dalībnieki. Vienu daļu no dalībniekiem interesēja specifiskās lekcijas par praktiskām mācīšanas metodēm, bet otru daļu piesaistīja tālmācības tēma un G.Ceplenieka lekcija par bērna ceļu uz Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 15 dalībnieku noklausījās visu lekciju ciklu. Dalībnieki bija sabraukuši no Adelaides, Melburnas, Sidnejas un viens dalībnieks bija ieradies pat no Jaunzēlandes. Bija arī daži Kultūras dienu viesi no Latvijas. Kā jau iepriekšējās publikācijās tika minēts, visi lektori ir A.Ziedares Vasaras vidusskolas viesu skolotāji no Latvijas. Dace Anstrate, Gunta Kļava, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere mūsu vasaras vidusskolas bērniem māca latviešu valodu, Anita Šaltāne māca Latvijas ģeogrāfiju un Gints Ceplenieks māca dziedāšanu. Lekcijas bija interesantas un praktiskas. Skolotāji izmantoja video materiālus, kuros bija redzamas viņu darba metodes, kā arī iesaistīja visus dalībniekus aktivitātēs, lai izpildītu kādu uzdevumu par ģeogrāfijas vai latviešu valodas tēmām. Bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes ne tikai par latviešu valodas mācīšanas metodēm no skolotājām Daces un Guntas, bet arī uzzināt par mazākumtautību skolu sistēmu Latvijā no Salaspils 2.vidusskolas direktora vietnieces mācību darbā A.Šaltānes, kā arī uzzināt vairāk par to, kā Latvijā darbojas mūzikas skolas un kā mācās bērni NMV Rīgas Doma kora skolā no tās vadītāja Ginta Ceplenieka. Skolotājas Santa un Ilze bija apkopojušas savus vasaras vidusskolās Garezerā un AZVV savāktos un gatavotos materiālus apjomīgā elektroniskajā materiālā, kas būs brīvi pieejams ieinteresētajiem skolotājiem. Sūtiet pieprasījumu to pieejai uz epastu: [email protected] Manuprāt, ieguvēji no šīs dienas bija visi. Vasaras vidusskolas vecākiem bija iespēja iepazīties ar viņu bērnu skolotājiem klātienē, bet Austrālijas skolotāji, kuri māca vasaras vidusskolā, varēja iepazīties ar saviem topošajiem kolēģiem pirms došanās uz vasaras vidusskolu. Tomēr svarīgākais ir tas, ka Austrālijas latviešu skolu skolotāji atkal iemācījās ko jaunu. Ne jau par velti ir izteiciens : “Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Skolotāji nekad nepārtrauc savu izglītošanos, jo zināšanu nekad nevar būt par daudz. Lekciju cikla noslēgumā bija brīnišķīga sajūta un pārliecība, ka AZVV bērni ir uzticēti labās rokās. Šie viesi noteikti ir ieguvums mūsu vasaras vidusskolas saimei. Īpašs paldies Gintam Cepleniekam par dāvātajiem jaunajiem materiāliem mūzikas skolotājiem! Noslēgumā, nedaudz par AZVV Viesu dienas semināru. 2019.gada 6.janvāra pēcpusdienā Gints Ceplenieks, Anita Šaltāne un Dace Anstrate nolasīja savas lekcijas atkārtoti tiem cilvēkiem, kuri aizņemtības dēļ Kultūras dienu laikā nepaspēja piedalīties Izglītības dienā. Neskatoties uz to, ka es lekcijas klausījos otro reizi, skolotāji bija pratuši tās padarīt tik interesantas, it kā klausītāji tās dzirdētu pirmo reizi, jo tika rādītas un pielietotas jaunas mācību metodes un video materiāli. Patiešām apbrīnojami radoši skolotāji! Viesu dienas semināra lekcijas noklausījās 10 interesenti. Vēlreiz pateicos LR IZM un LVA par šo lielisko izdevību. Pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja

Latviešu valodas prasmes pārbaudījums Austrālijā

Latviešu valodas prasmes pārbaudījumu laiks drīz klāt! Pieteikšanās līdz 2019.gada 10.janvārim. 2019. gada janvāra beigās un februāra sākumā Austrāliju otro reizi apciemos Valsts izglītības satura centra (VISC) darbinieki. VISC pārstāvji šobrīd intensīvi strādā pie diasporas izglītības satura vadlīnijām, kā arī viņi iegūst un apkopo informāciju par to, vai ir iespējams panākt, ka latviešu (valsts) valodas prasmes pārbaudījuma rezultāts nākotnē tiktu iekļauts kā viens no rezultātiem vidusskolas beigšanas diplomā. Šajā sakarā VISC pārstāvjiem ir ieplānots apmeklēt ar valodas mācīšanu saistītas skolas Austrālijā, kā arī ieplānotas tikšanās ar valstisku organizāciju pārstāvjiem, tikšanās ar Austrālijas nedēļas nogales skolu skolotājiem. Valsts valodas prasmju pārbaudījumu laiki un norises vietas: Piektdien, 18. janvārī – A. Ziedares Vasaras vidusskolas skolēni un darbinieki AZVV telpās. Svētdien, 20. janvārī 11:00 – Adelaides Latviešu skolā. Piektdien, 25. janvārī (divi laiki) 16:00 vai 18:30 Sidnejas Latviešu biedrības namā. Svētdien, 27.janvārī 10:00 Melburnas Latviešu ciemā. Pirmdien, 28. janvārī (divi laiki) 16:00 vai 18:30 – Melburnas Latviešu biedrības namā. Turpināt lasīt šeit: https://laaj.org.au/latviesu-valodas-prasmes-parbaudijums-australija/

A.Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) viesi no Latvijas

Iepazīsimies ar A.Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) viesiem no Latvijas Jau vairākas vasaras latviešu sabiedrība Austrālijā gaida AZVV viesu skolotājus no Latvijas. Prieks redzēt gan jaunas, gan iepriekš redzētas sejas. Pirms iepazīstamies, atgādināšu, ka viesu skolotāji lasīs lekcijas Izglītības dienā 2018.gada 28.decembrī Adelaides Latviešu biedrības zālē. Dace Anstrate ir pedagogs ar 30 gadu darba pieredzi.  Sākumā ieguvusi latviešu valodas un literatūras skolotājas mazākumtautību skolās kvalifikāciju, tad aizstāvējusi maģistra grādu pedagoģijā, vēlāk ieguvusi otro diplomu- speciālās izglītības pedagogs. Tas nozīmē, ka ikdienā Dace strādā ļoti sarežģītu darbu ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Dace sadarbojas ar Latviešu valodas aģentūru dažādos projektos un piedalījusies diasporas skolotāju  semināros. Dace māca tālmācībā skolēnus no Austrālijas, Jaunzēlandes, Amerikas, Kanādas un vairākām Eiropas valstīm.  Dace savu sirdsmieru gūst dabā kopā ar sev mīļiem cilvēkiem.  Daces moto ir “Ticēt tam, ko daru! Darboties tā, lai man uzticētos!” Gunta Kļava par sevi raksta tā: “ Esmu valodniece, sociolingviste, un manas intereses valodniecībā ir tieši valodas un sabiedrības mijiedarbība un savstarpējās attieksmes, valodu apguve, kā arī  lībiešu valoda kā viena no pasaules apdraudētajām valodām, tās saglabāšana un izpēte. Strādāju Latviešu valodas aģentūrā, kur manā pārziņā ir sociolingvistisko pētījumu veikšana. Tāpat arī pavisam nesen pievienojos Latvijas Universitātes jaundibinātā Lībiešu institūta pētniekiem, kuri strādā lībiešu valodas izpētes un attīstības laukā. Viens no emocijām bagātākajiem darbiem, kas man sagādā milzum daudz patīkamu brīžu un arī jaunu zināšanu, ir latviešu valodas mācīšana gan pieaugušajiem, gan bērniem.” Anita Šaltāne ir Salaspils 2.vidusskolas direktora vietniece mācību darbā, ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotāja un ģeogrāfijas maģistre. Anita Šaltāne ir arī bilingvālās izglītības (CLIL) speciāliste. Ir uzkrāta liela praktiskās darbības pieredze, mācot ģeogrāfiju skolēniem otrā, apgūstamajā, valodā. Ar savu pieredzi bilingvālajā metodikā ir dalījusies ar citiem Latvijas skolotājiem, vadot tālākizglītības kursus un seminārus. Anita Šaltāne ir vairāku metodisko un mācību līdzekļu autore. Pirmie publicētie mācību materiāli parādījās jau 2000.gadā un nāk klāt arvien jauni. Nosaukšu dažus jaunākos materiālus, kuros A.Šaltāne ir viena no autorēm: „Elektroniskā vārdnīca ģeogrāfijā, vēsturē, bioloģijā, ķīmijā, fizikā un matemātikā” (2015), LVA digitālais mācību līdzeklis diasporas skolām „Latvija laikā un telpā” (2016). 2016.gadā A.Šaltāne ir bijusi autore LVA izstrādātajam ģeogrāfijas saturam -digitālam integrētam mācību materiālam emigrantu un reemigrantu bērniem. Anita ir vadījusi arī diasporās strādājošo skolotāju kursus Latvijā, kurus vasarās organizē Latviešu valodas aģentūra. Profesionāli atvērta visam jaunajam un interesantajam, kas mācību procesu padara saistošu skolēniem un radošu skolotājam. Mūsu pagājušā gada AZVV viesskolotājas Ilze Jēgere un Santa Iesmiņa arī ir ciemiņu sarakstā. Abas jaunietes pēc profesijas ir angļu valodas skolotājas, taču sirds kvēlo par savu dzimto valodu. Trīs vasaras viņas mācījušas jauniešus Garezera vidusskolā ASV. Šovasar Ilze un Santa Garezerā organizēja un veidoja scenāriju simtgades svētkiem - meistarklases un koncertu. Ilze ir raidījuma “Lodziņš uz Latviju” vadītāja. Šogad jaunās skolotājas apkopoja savu darbošanās pieredzi diasporās ASV un Austrālijā, izveidojot mācību materiālu krājumu digitālā formatā un to prezentēs Izglītības dienā. Ilze un Santa tikai otro gadu viesosies Austrālijā, bet jau ir pazīstamas ar savu pozitīvo attieksmi pret dzīvi un milzīgo enerģiju, kuru viņas spēj nodot ikvienam, ar kuru satiekas. Pats galvenais - Santa un Ilze iedvesmo jauniešus mācīties latviešu valodu un mīlēt Latviju! Izglītības dienā piedalīsies un AZVV jauniešiem dziedāšanu mācīs Austrālijā jau pazīstamais kordiriģents Gints Ceplenieks. Nosaukšu tikai dažus no Ginta Ceplenieka tituliem - Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolas vadītājs, pedagoģijas maģistrs kordiriģēšanā, XXV un XXVI Dziesmu svētku virsdiriģents.Gints ir bijis vairāku koru vadītājs un joprojām darbojas kā Rīgas Tehniskās universitātes kora “Vivere” vadītājs. Gints Ceplenieks ir arī Latvijas zēnu kora saieta Zaļā bumba idejas autors un tā mākslinieciskais vadītājs. Mani personīgi uzrunāja vienā raidioraidījumā dzirdētā Ginta teiktā frāze: “Dari vairāk nekā spēj, un lidosi augstāk nekā esi sapņojis”. A.Ziedares Vasaras vidusskolas mācībspēku vidū šovasar redzēsim arī Karīnu Jaunalksni, Māru Baumani, Valdi Krādziņu, Ivetu Leitasi, Guntaru Baikovu, Ilzi Švarcu, Viktoru Švarcu, Inesi Ceplenieci, Reini Vējiņu. Vasaras vidusskolu otro gadu vadīs Markus Dragūns. Izglītības dienas programma skatāma http://laaj.org.au/kulturas-dienas-izglitibas-diena/ Izglītības dienas dalībnieku skaits ierobežots. Ja dalībnieks vēlas piedalīsies visās lekcijās, nepieciešams pieteikties: laaj.izgliti[email protected] vai sūtot īsziņu ar informāciju (“jūsu vārds, uzvārds – visas lekcijas”) uz mobilo tālruni darba laikā vai zvanot pēc 18:00 uz tālruni: 0411689112. Ieeja pret ziedojumiem. Labā ziņa tiem kas nepaspēs noklausīties lekciju ciklu ALB - D.Anstrates, A.Šaltānes un I.Jēgeres/S.Iesmiņas prezentācijas varēs atkārtoti noklausīties AZVV Viesu dienā. Papildus informāciju par Viesu dienu varēs iegūt pa epastu: [email protected] Izglītības dienas norisi un viesskolotāju klātbūtni AZVV nodrošina līdzfinansējums no LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja  

LAAJ Atzinības raksta saņēmēji 2018. gadā

Šogad LAAJ Atzinības raksti ir piešķirti: Dienvidaustrālijā Dacei Freijai - par ieguldījumu darbā Adelaides latviešu skolā un darbā ar jauniešiem AZ vasaras vidusskolā. Ullai Gičasvilli - par ilggadīgu darbību, devumu, padomu došanu un atbalstu Adelaides Latviešu biedrības pavārmākas klasēm, senioru grupai "Rosme", kā arī pašaizliedzīgo darbu pavārgrāmatas "Latvian Flavours" rediģēšānas komandā. Anitai Hale - par ilggadīgu darbību, devumu, padomu došanu un atbalstu Adelaides Latviesu biedrības pavārmākas klasēm, kā arī pašaizliedzīgo darbu pavārgrāmatas "Latvian Flavours" rediģēšanas komandā. Andrim Jaudzemam - par neizmērojamu ieguldījumu latviešu sabiedrības darbā, kā arī DV nodaļas darbā. Valdim Jaudzemam - par ilggadēju ieguldījumu latviešu sabiedrības darbā, DV nodaļas un katoļu draudzes darbā. Ģintai Orchard - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā. Inārai Strazdai - par aktīvu darbu latviešu sabiedrības labā strādājot finanšu jomā. Pēterim Strazdam - par ilgo pašaizliedzīgo darbu daudzās Adelaides organizācijās un notikumu iemūžināšanu fotouzņēmumos. Zaigai Sudrabai - par ilggadīgu un nenogurstošu darbu vadot Adelaides Latviešu biedrības bibliotēku. Dzidrai Virgin - par ilggadīgu un nenogurstošu darbu un možu prātu vadot autobusu Adelaides Latviešu biedrības ikmēneša izbraukumos un citos īpašos gadījumos. Jaundienvidvelsā Aijai Dragūnai - par veiksmīgi novadītām Austrālijas Latviešu 35. jaunatnes dienām. Tālim Štubim - par veiksmīgi novadītām Austrālijas Latviešu 35. jaunatnes dienām. Jaunzēlandē Miervaldim Altmentam – par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā. Kanberā Ainai Blyton - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā, savā mundrumā, kaut grūtos apstākļos, visus citus uzmundrinādama. Andrejam Grigulim - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā gadu desmitiem, dažādās nozarēs, neatlaidīgi un rūpīgi. Aijai Stambulei - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā, neuzkrītoši izpalīdzot, kur vien vajadzība rodas. Rietumaustrālijā Sarmītei Liepai - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā. Viktorijā Valentīnai Krofordai - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā, jaunatnes audzināšanā, Latviešu Ciemā un Svētā Krusta Ev-lut. Draudzē. Ilzei Nāgelai - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā, it īpaši tēlotājas mākslas, žurnalistikas un elektroniskās medijas laukos. Kristīnei Saulītei - par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā un Austrālijas un pasaules latviešu jumtu organizāciju vadībā.