Viesi no Valodas izglītības satura centra – aisberga neredzamā daļa
Šī gada janvāra beigās un februāra sākumā Austrālijā viesojās Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistes Anta Lazareva, Baiba Mūrniece-Buļeva un Renāte Neimane. Daļa no viņu darbības Austrālijā šogad bija saistīta ar Valsts valodas prasmes pārbaudījumu (VVPP), kuru kārtoja 23 personas. 17 no tām bija A. Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) jaunieši un 2 Adelaides latviešu pamatskolas absolventi. Citēšu no AZVV Ziņām: “Par šī gada AZVV lepnumu ir kļuvuši tie 16 skolēni, kuri izvēlējās kārtot Valsts valodas prasmes pārbaudi. Par viņiem īkšķus turēja visi ! Ne velti – visi skolēni nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi un ir ieguvuši to latviešu valodas prasmes līmeni uz kuru pretendēja. Apsveicam no sirds un lepojamies ar jums!”. Viena AZVV 4.klases skolniece bija saslimusi, bet viņai tika dota iespēja nolikt pārbaudi Melburnā. Pārbaudījuma rezultātā iegūtais Latvijas valsts dokuments jauniešiem un citiem valodas pārbaudījuma kārtotājiem ir kā apliecinājums un lepnums par latviešu valodas prasmi, par to, ka Austrālijas latviešu skolās un vasaras brīvdienās pavadītais laiks, mācoties latviešu valodu, nav bijis velti tērēts. Šis dokuments dod iespēju studēt Latvijā, pretendējot uz valsts finansētām vietām augstskolās. Ceru, ka iniciatīva par to, ka katru gadu AZVV 4. klases skolēni varētu kārtot šo eksāmenu, turpināsies. Lielisku ideju šogad izteica Adelaides latviešu skolas pārzine Daila Mohr, kura mudināja šī gada Adelaides latviešu pamatskolas absolventus kārtot VVPP, tādējādi ļaujot viņiem pašiem apzināties pamatskolā sasniegtos rezultātus un savu latviešu valodas zināšanu līmeni. No sarunām ar skolotājiem un vecākiem par šo tēmu, varēja secināt, ka ieinteresētas bija visas puses: skolotājiem ir ērti, ka testi ir standartizēti un profesionāli izstrādāti, kas nozīmē, ka latviešu skolu brīvprātīgajiem tie nav jāveido pašiem, savukārt skolēnu vecākiem saistoša šķita doma, ka tādā veidā viņi uzzinās, cik viņi sadarbībā ar skolu ir darījuši, lai saglabātu valodu. Visi pozitīvi vērtēja faktu, ka pārbaudi nodrošina speciālisti no VISC, jo tādā veidā sasniegumi tiek objektīvi vērtēti bez subjektīva vērtējuma (pāris vārdos angliski tas būtu– no bias). VISC speciālistu vizītes otrā daļa bija vērsta vairākos virzienos. Anta Lazareva trijās pilsētās vadīja sarunas ar latviešu skolu skolotājiem par VISC izstrādātajām diasporas izglītības satura vadlīnijām un dažiem mācību programmu paraugiem, kas izstrādāti saskaņā ar vadlīnijām. Adelaidē sarunās piedalījās 9 Adelaides skolotāji, Sidnejā 8 skolotāji un 1 skolotāja no Brisbenas, Melburnā bija 7 skolotāji. Esot klātienē Adelaidē, redzēju ieinteresētas sejas, dzirdēju komentārus, ka piedāvātais saturs izskatās ļoti piemērots mūsu skolām un ka skolotāji ir gatavi to izmēģināt skolās, kā arī ar nepacietību gaida nākamās piedāvātās programmas, pie kurām vēl tiek strādāts – vecākajām klasēm un augstākiem līmeņiem. Daļa laika tika veltīta arī tam, lai sabiedrībai stāstītu par Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, un šoreiz informāciju par to guva gan speciāli uz Sidneju atbraukušais Brisbenas pārstāvis, gan par to tika informēta arī Pertas latviešu sabiedrība. Tādā veidā tagad piecās Austrālijas pilsētās ir kāds cilvēks, kurš var pastāstīt par šo pārbaudi citiem interesentiem. VISC speciālistes pētīja un analizēja arī skolu bibliotēkās atrodamās grāmatas – vai tās atbilst diasporas vadlīnijām un programmām, vai, balstoties uz pieejamām grāmatām mūsu skolu bibliotēkās, skolotāji varētu mācīt saturu un tematus, kas ir norādīti vadlīnijās. VISC pārstāves arī atrada dažus īpašus bibliogrāfiskus retumus, kurus varētu nākotnē publicēt atkārtoti. Papildus jau minētajiem pasākumiem Baiba Mūrniece-Buļeva bija sagatavojusi lekciju Melburnas Latviešu ciema senioriem par latviešu valodas atšķirībām mūsdienās. Šī lekcija ļoti ieinteresēja arī Pertas latviešu sabiedrību, kura sākotnēji izrādīja interesi par VVPP, bet, uzzinot ka Melburnas Latviešu ciemā tika lasīta šāda lekcija, gribēja dzirdēt arī to. Vēl Melburnas Latviešu ciemā un Pertā A.Lazareva iepazīstināja klausītājus ar datiem par līdzšinējiem valodas prasmes pārbaudījumiem diasporā dažādās pasaules vietās, īpašu uzmanību pievēršot datiem (rezultātiem, pārbaudījuma kārtotāju vecumam u.c.) par pārbaudījumiem Austrālijā. Šogad ieguvām arī papildu informāciju par to, kas nākotnē varēs noderēt mūsu vidusskolēniem. Vizītē Adelaides Ukraiņu skolā un sarunās ar skolas skolotāju Rostislavu Bekeru, kurš māca tur SACE Ukraiņu valodas un kultūras programmu, VISC speciālistes guva informāciju par programmas praktisko realizāciju Ukraiņu skolas vidusskolas klasēs. VISC speciālistes varēja pētīt gatavās programmas šim kursam, tādējādi gūstot papildu informāciju par to, kā skolēni uzkrātās zināšanas latviešu pamatskolā varētu izmantot Dienvidaustrālijas vidusskolu sistēmā. Izkristalizējās vairākas labas idejas, piemēram, 10. klases bērns varētu latviešu skolas zināšanas izmantot savā personalizētajā mācību plānā (Personal Learning Plan), kā arī vidusskolas jebkurā mācību gadā līdz 11. klasei (ieskaitot) viena gada laikā bērns varētu apgūt 1. posma Valodas un kultūras programmu (Stage 1) un iegūt kredītpunktus. Šo programmu var mācīties arī 2. līmenī (12. klasē), diemžēl šobrīd mūsu skolās nav skolēnu ar tik augstu latviešu valodas prasmes līmeni, kas varētu pilnībā īstenot Valodas un kultūras programmā aprakstītās prasības. Tiekoties ar Bekera kungu, neatsverama bija Renāte Neimane, kura lieliski papildināja komandu, sniedzot informāciju par valodu līmeņiem un VVPP angļu valodā. Renāte palīdzēja ar tulkošanu arī tiekoties ar cilvēkiem, kuri šobrīd valodu ir tikai sākuši apgūt, bet nākotnē apsver domu kārtot VVPP. Pateicos LAAJ Skolu nozares vārdā LR IZM VISC par šo iespēju tikties ar speciālistiem klātienē un par VISC speciālistu lielo darbu, izglītojot skolotājus un sabiedrību par tik nozīmīgām tēmām. Ļena Rumpe Sākuma foto: Skolotāju tikšanās Adelaidē 19.janvārī . Foto Renāte Neimane Adelaides latviešu skolas grāmatu izpēte. Foto Ļena Rumpe Tikšanās Melburnas Latviešu ciemā 30.janvārī. Foto R.Neimane Tikšanās Pertas Latviešu namā 2.februārī. Foto J.Purvinskis
Sagaidot nākamo mācību gadu – Brisbenas latviešu skoliņas pārstāve viesojas Sidnejā
Sagaidot jauno mācību gadu, sestdien, 2020.gada 25.janvārī es, Gunita – Brisbenes latviešu skoliņas pārstāve devos uz Sidnejas Latviešu namu, kur Valsts izglītības satura centra speciālistes aicināja uz programmas parauga “Latviešu valoda gada ritumā” prezentāciju un Valsts valodas prasmes pārbaudi. Man izdevās noklausīties vērtīgu informāciju ar ieteikumiem, kam pievērst uzmanību un pamatprincipiem, kā realizēt mācību programmas saturu atbilstoši disaporas skolu iespējām un vajadzībām, ar ko dalījās speciālistes no Latvijas. Tāpat pārstāves dalījās ar informāciju par interneta resursiem, kur pieejama informācija par grāmatām un dažādām mācību tēmām. Kopā ar Sidnejas skolas skolotājiem, mēs vienojāmies diskusijā par savu darba pieredzi un kā varētu šo programmu īstenot darbā ar bērniem, kā arī nonācām pie secinājuma, ka šai programmai būtu nepieciešams papildinājums ar konkrētiem mācību piemēriem, lai atvieglotu skolotāju darbu. Izglītības satura speciālistes šai domai piekrita, kā arī atzīmēja, ka tas jau ir tapšanas procesā. Viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Sidnejas Latviešu namu, bija, lai noskaidrotu vajadzīgo informāciju par Valsts valodas prasmes pārbaudi, lai nepieciešamības gadījumā Brisbenē esošajiem interesentiem varētu asistēt un paskaidrot, kur un ko meklēt interneta vidē, lai pieteiktos un, kā pašu spēkiem sagatavoties pārbaudei. Man izdevās uzzināt par Sidnejas skolas aktualitātēm, paveikto un citiem jaunumiem. Ļoti patīkami bija uzzināt par Sidnejas skolas vizuālās mākslas skolotājas Māras Mores jauno realizēto projektu darbā ar bērniem. Man izdevās noskaidrot, ka Māra izmanto animāciju kā mācīšanās instrumentu, lai veicinātu bērnu zināšanu padziļināšanu un interesi par pazīstamākajiem darbiem latviešu literatūra. Šobrīd viņa kopā ar skolēniem veido animāciju par Andreja Pumpura eposu “Lāčplēsis”. Man bija iespēja iepazīties ar Māras projektu tuvāk un apskatīt video un attēlus par darba procesu. Māras video iepriecināja arī pārējos sapulces dalībniekus. Šis bija skaists atgādinājums par to, cik radoši un gudri ir mūsu diasporu skolotāji. Esmu priecīga par iespēju viesoties Sidnejas Latviešu namā un, satiekot skolotājus, pārrunāt skolu jaunumus un sniegt viens otram atbalstu un iedrošinājumu turpināt strādāt, mācīties un dalīties visā vērtīgajā atkal un atkal. Pateicos LAAJ par atbalstu, lai šī vizīte būtu iespējama. Šī visa iespaidā šo rakstu vēlos nobeigt ar diasporas izglītības vadlīnīju moto – „Es esmu vajadzīgs Latvijai, un Latvija ir vajadzīga man”. Gunita Mistere Foto: Kaija Moore
LAAJ Skolu nozarei jauns vadītājs
Paldies par ceļojumu! Visiem priecīgiem ceļojumiem kādreiz pienāk arī beigas. Dažreiz cilvēki nonāk krustcelēs savā ceļojumā, kad viņiem jāizlemj uz kuru pusi iet. Visiem brīvprātīgajiem ir ģimenes, darbs un veselība, kuri spēlē lomu šajās izvēlēs. Esmu darbojusies kā brīvprātīgais gandrīz trīs gadus LAAJ Skolu nozares un arī divus gadus amatu apvienošanas kārtībā kā Ārpusskolu nozares vadītāja. Domāju, ka šajos trijos gados šis tas ir paveikts. Esmu gandarīta par to, kas notiek skolās - skolas mainās līdzi laikam. Esmu priecīga par lielāku Latvijas valdības atbalstu un par dažādiem interesantiem projektiem, kurus realizējām. Visvairāk esmu pateicīga visiem sastaptajiem cilvēkiem manā ceļā, jo pārstāvēt LAAJ man bija liels pagodinājums. Paldies par neaizmirstamo ceļojumu jums visiem un katram atsevisķi! Un tātad - no 2020.gada 1.februāra LAAJ Skolu nozarei ir jauna vadītāja un tā ir Iveta Leitase. Par Ivetu nebūtu daudz jāstāsta, jo viņu iepazinuši jau daudzi cilvēki Austrālijas latviešu sabiedrībā. Ivetas bērni Adelaides latviešu skolu ir apmeklējuši kopš spēļu grupas, un šogad viņas vecākais bērns jau pabeidza A.Ziedares Vasaras vidusskolas 4.klasi. Latviešu skolu vajadzības un specifiku Iveta zina no augšas līdz apakšai, jo pati ir darbojusies vairāk nekā 10 gadus gan Adelaides skolā par skolotāju un pārzini, gan par AZVV skolotāju. Ivetai ir lieliskas organizatora spējas, tehnoloģiju zināšanas un liela enerģija. Cerot, ka kādreiz atvērsies vēstniecība Kanberā, Iveta nākotnē pat izvietojuma ziņā varētu būt pašu notikumu centrā, vienmēr informēta un vienmēr gatava palīdzēt ! Lai viņai veicas! Būsim pretimnākoši un saprotoši! Apsveicu Ivetu Leitasi ar jauno amatu! Ļena Rumpe Foto: P.Strazds
Latvijas viesi vasaras nometnēs mācās par Austrālijas dabas spēkiem un latvietību Austrālijā
Nevaru saprast, vai ar nolūku vai tīri aiz sagadīšanās, šī gada bērnu nometnes “Tērvete” izvēlētā tēma bija “Dabas spēki”. Es domāju, ka nometnes vadītājam pat prātā nebija ienācis, ka dabas spēki šogad sniegs mums tik nopietnu pārbaudījumu kā ugunsgrēkus, kuri plosās visā Austrālijā. Šogad uz mūsu nometnēm ieradās arī palīgi no Latvijas– “Tērvetes” nometnes vadītāja palīgs Mārtiņš Spriņģis ieradās no “Pelēkā vilka”organizācijas Latvijā, bet uz“3x3”nometni bija atbraukusi latviešu valodas skolotāja Inga Laizāne. Dabas spēki bija nolēmuši mainīt Ingas plānus. Inga 30.decembrī Izglītības dienā nolasīja informācijas bagātu lekciju par pieaugušo izglītošanās iespējām ārpus Latvijas un pieejamajiem materiāliem pieaugušo apmācībai, bet tā arī netika uz brīnišķīgo Folskrīka nometni. Pusceļā uz nometni atnāca paziņojums, ka lielā daļā Viktorijas Alpu teritorijas ceļi tiek bloķēti un nometnes vieta vairs nav pieejama. Nometnes vadība bija spiesta rīkot ārkārtas sēdi un mainīt visus plānus – braucēji no tālienes grieza apkārt savas mašīnas un brauca mājās, bet atlikušie cilvēki atrada mājvietas Melburnas Latviešu namā. Trīs dienas Inga Melburnas Latviešu namā cītīgi vadīja latviešu valodas puduri “Spodrināsim latviešu valodu”, darbojās ar “3x3” nometnes bērniem un mācīja latviešu valodu kā svešvalodu. Lai arī visi puduri varēja notikt kā plānoti, “3x3” nometnes ģimeniskais gars, kur visi kopā ēd, kopā bauda dabu, kopj latvietību, bija pazudis. “3x3” nometni tās padome nolēma slēgt ātrāk un Ingas jauki iesākto darbību pārcelt uz “Tērveti”. Tā nu “Tērvetes” nometnei, sakarā ar savu šī gada drošo izvietojumu, paveicās, un viņi ieguva papildu palīgu. Mārtiņam pienākumi bija zināmi jau kopš atbraukšanas – organizēt āra rotaļas un šķēršļu gājienu, mācīt tēmas par izdzīvošanu mežā, mezglu siešanu un nažu drošu lietošanu, kā arī piedalīties visā nometnes procesā, tomēr arī Inga ātri iejutās “Tērvetes” apstākļos. Apbrīnoju “3x3” nometnes vadītāja Artūra Landsberga izturību un pacietību, šogad pirmo reizi uzņemoties “3x3” vadītāja lomu un strādājot īpaši sarežģītos apstākļos, tāpat esmu priecīga par Ērika Birzuļa vadīto “Tērvetes” komandu, kuri ieradās nometnē krietni ātrāk nekā citās reizēs, lai pārbaudītu ugunsdrošību un lai visu laiku būtu modri par mūsu bērniem. Priecājos, ka viņi varēja veiksmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem, izmitinot papildu cilvēkus. Paldies par sapratni Latvijas viesiem, kuriem šis gads iesākās ar negaidītiem pārsteigumiem ! Paldies LR IZM par doto iespēju šiem viesiem no Latvijas uzlabot mūsu latviešu valodas zināšanas! Ļena Rumpe LAAJ Skolu / Ārpusskolas nozares vadītāja M. Raģes un Ē. Bizuļa foto