News

List view

Austrālijas latviešu skolas jaunajos laikos

Durvis ir vaļā, nāciet iekšā (vai pareizāk būtu teikt - ejam ārā!) virtuālajā pasaulē! Vīruss mums ir aizvēris daudzas durvis, bet plaši atvēris vismaz vienas jaunas un pa tām brašā solī ienāk attālinātā mācīšanās Austrālijas latviešu skolās. Šīs durvis jau bija pavērušās senāk, mums ir bijuši labi aizsākumi, kā piemēram Adelaidē, kur mums pirms dažiem gadiem caur Skype pievienojās skolēns no Jaunzēlandes. LVA uzsāktais tālmācības projekts Classflow vidē, kur skolēnus māca Latvijas skolotāji attālināti. Classflow projektā piedalās skolēni arī no tādām vietām, kur nav skolas, piemēram, no Kanberas. Bet šodien, pirmo reizi Adelaides, un arī Austrālijas, vēsturē visa skola mācījās attālināti. Visas klases, sākot no četrgadniekiem līdz pat vidusskolai noturēja stundas attālināti. Uz skolu šosestdien 'atnāca' 95% bērni un, gribot negribot, viņiem līdzi arī vecāki. Spēļu grupai vadītāja Ļena Rumpe nosūtīja saites vecākiem, bērni palika mājās. Te ir labi padomi no Latviešu valodas aģentūras vecākiem, ko darīt ar bērniem mājās viņiem piemērotā laikā, to var lejuplādēt no šejienes. Paši skolotāji par to stāsta - Dace Freija (sagatavošanas klase), lietoja Zoom un Classflow: Mani mazulīši bija visu stundu! Ļoti labi sanāca!!! 💗 Iveta: Cik daudz vecākiem bija jāpiedalās? Dace Freija: Manas klases vecāki bija visu laiku, jo apguva visas jaunās lietas... bet uzmanība likās, ka bija diezgan laba. Tas ir skolotājas Daces datora ekrāns kur viņa ir kopā ar savu sagatavošanas klasi. Ievērojiet, kāds ir skolotājas darba istabas fons, ko bērni redz ekrānā. Ne tikai skolas dienā, bet arī attālinātā stundā skolotāja un skolēni ir gatavi darbam, pat skolas krekli mugurā. [caption id="attachment_7577" align="alignnone" width="908"] Kārla (4 gadi) foto: Linda Cott[/caption] [caption id="attachment_7581" align="alignnone" width="768"] Ēriks (9 gadi) klasē ar klasesbiedriem (foto: Dace Freija)[/caption] Un te Ēriks ir izgājis uz 'breakout room', lai lasītu kopā ar skolotāju Irēni. (foto: Dace Freija) Skolotāja Vizma Boag (5-7 klase), lietoja Zoom un Seesaw : Līga (10 gadi) teica, ka 60 minūšu garā stunda ātri pagāja. Jutās kā 10 minūtes. Skolniece Līva neļāva mammai piedalīties, jo viņai patīk būt patstāvīgai. Skolotāja Ilga Vasele (vidusskola) lietoja Skype; plkst 12:10 : Tagad tikai beidzām, sāku 9.00 divās grupās - pa valodas līmeņiem. Ļoti labi gāja- entuziasms bija 100% ar uzviju! 8.klases skolēniem patika rakstīt! Varēju jautāt jebko par šajā ceturksnī mācīto - viss tika entuziastiski, rakstiski atbildēts! Skolotāja Zinta Docherty (2.klase), lietoja Zoom un Edmodo: Mēs izmantojām gandrīz veselu stundu. Man pietrūka ko darīt, jo saīsināju formātu! Bija jāatkārto darbus! Praktiskā puse: Skolas pārzine Mārīte Rumpe: Nenoliedzami, attālināti mācoties, bērni vieglāk 'aizpeld' savā pasaulē - sevišķi mazie, tāpēc nebaidieties dot viņiem arī rakstīšanu, kaut vai 5 vārdus pa stundu, bet lai uzraksta. Es MS Word izmantoju kā tāfeli un bērni varēja pareizi ierakstīt burtnīcās to, ko pārrunājām. Jāpadomā, kā lietot 'screen sharing', un jāsagatavo iepriekš ieskanētas grāmatu lappuses. Mēs mēģinājām arī rādīt grāmatas kameras priekšā, bet kvalitāte nav pietiekoši laba. Jāpadomā par apgaismojumu, lai skolotāja seju var labi redzēt. Jāiedibina kārtība, ka skolēni paceļ roku, kad grib ko teikt un pagaida savu kārtu, lai visi nerunā vienlaicīgi. Kas pietrūkst: Skolotāja Ilga Vasele (vidusskola): Tomēr pietrūkst brīvstundas kafejnīcā ar pīrāgiem, smalkmaizītēm un kafiju. Skolotāja Dace Freija (Sagatavošanas klase): Pietrūka visas skolas kopīguma sajūta, kad mēs pulcējamies no rīta uz Tēvreizi un dziedam Latvijas himnu skolas noslēgumā. Iveta: Kā jums liekas kā vecākiem, kuriem ir vairāki bērni skolā - ka katram skolotājam ir cita tehnoloģija? Cik daudz tas traucē? Skolotāja Daila Mohr (4. klase): Netraucē. Tas arī notiek austrāļu skolā. Ieteikumi vecākiem: Bērniem būtu labi, ja ir austiņas, istaba bez trokšņiem, un, lai neviens nestaigā gar aizmuguri un nenovērš uzmanību. Ir labi, ka mazajiem bērniem līdz 3 klases vecumam klāt ir arī vecāki. Skolotājiem ir jābūt drošiem lietot to tehnoloģiju, ko viņi ir izvēlējušies, vai tas ir Zoom vai kas līdzīgs, vai tie ir e-pasti, vai darba lapas aizsūtītas pa parasto pastu, galvenais, lai kaut kas iet uz priekšu. Skolēnu viedokļi: Kristiāna (10 gadi) : Man patika, ka nevajadzēja celties agrāk uz skolu. Un ka stundas bija īsākas. Nepatika ka nebija draugi ar ko spēlēties starpbrīdī. Pīragus mājās cep mamma, šodien iztiku bez kafejnīcas pīrāgiem. Edijs (6 gadi) : Šodien mācījāmies Raiņa dzejoli 'Tracis” - “Mazs zaķītis, mazs kaķītis….” Man gan labāk patīk iet uz īsto skolu. Antra (7 gadi) : Patika, ka viss darbojās, kā vajadzēja. Nepatika - nekas! Zane (5 gadi) : Patika! Klausīties par burtiem un viss cits! Nepatika, ka stunda beidzās. Ēriks (9 gadi) nodziedāja himnu viens pats, jo citādi skolas diena nevar kārtīgi beigties. [video width="424" height="240" mp4="http://laaj.org.au/wp-content/uploads/2020/03/Eriks-dzied-himnu.mp4"][/video] Iveta: Kā gāja tēviem, ka bērni negāja uz latviešu skolu, bet palika mājās? Tēvi, kas parasti paliek mājās vieni paši sestdienas rītos: Pirmais tēvs: Pielāgojas situācijai, kā ir, tā jādzīvo. Otrais tēvs: Palika drusku skumīgs, kad es paziņoju ka mums būs vajadzīgi visi 4 datori/planšetes, un ka viņš nedrīkstēja nekādu 'streaming', ne Netflix, ne mūziku. Bet tad aizgāja uz garāžu pastrādāt kokudarbus. Māja bija aizņemtas arī visas istabas, citur jau viņam nebija kur palikt. Trešais tēvs: Ko citu padarīsi - es tīriju māju. Kas notiek citur pasaulē? Melburnas skolā šodien notika skolotāju sapulce, kā labāk turpināt strādāt un Sidnejas skola arī interesējas par attālināto mācīšanos. Interesanta pieredze ir Bostonas skolai Amerikā - viņu stundas notiek katru dienu, dienas vidū pa pusstundai. Kāds no skolotājiem tad lasa grāmatas kopā ar bērniem. Mēs neesam vieni - visā pasaulē diasporas skolas saskaras ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem. Latvijas izglītības un zinātnes ministrija meklē jaunas iespējas un jautā skolām, kāds atbalsts būtu vajadzīgs. Lūdzu ziņojiet man, ja ir kādas konkrētas vajadzības vai idejas. LAAJ Izglītības nozares vadītāja Iveta Leitase

Viesi no Valodas izglītības satura centra – aisberga neredzamā daļa

Šī gada janvāra beigās un februāra sākumā Austrālijā viesojās Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistes Anta Lazareva, Baiba Mūrniece-Buļeva un Renāte Neimane. Daļa no viņu darbības Austrālijā šogad bija saistīta ar Valsts valodas prasmes pārbaudījumu (VVPP), kuru kārtoja 23 personas. 17 no tām bija A. Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) jaunieši un 2 Adelaides latviešu pamatskolas absolventi. Citēšu no AZVV Ziņām: “Par šī gada AZVV lepnumu ir kļuvuši tie 16 skolēni, kuri izvēlējās kārtot Valsts valodas prasmes pārbaudi. Par viņiem īkšķus turēja visi ! Ne velti – visi skolēni nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi un ir ieguvuši to latviešu valodas prasmes līmeni uz kuru pretendēja. Apsveicam no sirds un lepojamies ar jums!”. Viena AZVV 4.klases skolniece bija saslimusi, bet viņai tika dota iespēja nolikt pārbaudi Melburnā. Pārbaudījuma rezultātā iegūtais Latvijas valsts dokuments jauniešiem un citiem valodas pārbaudījuma kārtotājiem ir kā apliecinājums un lepnums par latviešu valodas prasmi, par to, ka Austrālijas latviešu skolās un vasaras brīvdienās pavadītais laiks, mācoties latviešu valodu, nav bijis velti tērēts. Šis dokuments dod iespēju studēt Latvijā, pretendējot uz valsts finansētām vietām augstskolās. Ceru, ka iniciatīva par to, ka katru gadu AZVV 4. klases skolēni varētu kārtot šo eksāmenu, turpināsies. Lielisku ideju šogad izteica Adelaides latviešu skolas pārzine Daila Mohr, kura mudināja šī gada Adelaides latviešu pamatskolas absolventus kārtot VVPP, tādējādi ļaujot viņiem pašiem apzināties pamatskolā sasniegtos rezultātus un savu latviešu valodas zināšanu līmeni. No sarunām ar skolotājiem un vecākiem par šo tēmu, varēja secināt, ka ieinteresētas bija visas puses: skolotājiem ir ērti, ka testi ir standartizēti un profesionāli izstrādāti, kas nozīmē, ka latviešu skolu brīvprātīgajiem tie nav jāveido pašiem, savukārt skolēnu vecākiem saistoša šķita doma, ka tādā veidā viņi uzzinās, cik viņi sadarbībā ar skolu ir darījuši, lai saglabātu valodu. Visi pozitīvi vērtēja faktu, ka pārbaudi nodrošina speciālisti no VISC, jo tādā veidā sasniegumi tiek objektīvi vērtēti bez subjektīva vērtējuma (pāris vārdos angliski tas būtu– no bias). VISC speciālistu vizītes otrā daļa bija vērsta vairākos virzienos. Anta Lazareva trijās pilsētās vadīja sarunas ar latviešu skolu skolotājiem par VISC izstrādātajām diasporas izglītības satura vadlīnijām un dažiem mācību programmu paraugiem, kas izstrādāti saskaņā ar vadlīnijām. Adelaidē sarunās piedalījās 9 Adelaides skolotāji, Sidnejā 8 skolotāji un 1 skolotāja no Brisbenas, Melburnā bija 7 skolotāji. Esot klātienē Adelaidē, redzēju ieinteresētas sejas, dzirdēju komentārus, ka piedāvātais saturs izskatās ļoti piemērots mūsu skolām un ka skolotāji ir gatavi to izmēģināt skolās, kā arī ar nepacietību gaida nākamās piedāvātās programmas, pie kurām vēl tiek strādāts – vecākajām klasēm un augstākiem līmeņiem. Daļa laika tika veltīta arī tam, lai sabiedrībai stāstītu par Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, un šoreiz informāciju par to guva gan speciāli uz Sidneju atbraukušais Brisbenas pārstāvis, gan par to tika informēta arī Pertas latviešu sabiedrība. Tādā veidā tagad piecās Austrālijas pilsētās ir kāds cilvēks, kurš var pastāstīt par šo pārbaudi citiem interesentiem. VISC speciālistes pētīja un analizēja arī skolu bibliotēkās atrodamās grāmatas – vai tās atbilst diasporas vadlīnijām un programmām, vai, balstoties uz pieejamām grāmatām mūsu skolu bibliotēkās, skolotāji varētu mācīt saturu un tematus, kas ir norādīti vadlīnijās. VISC pārstāves arī atrada dažus īpašus bibliogrāfiskus retumus, kurus varētu nākotnē publicēt atkārtoti. Papildus jau minētajiem pasākumiem Baiba Mūrniece-Buļeva bija sagatavojusi lekciju Melburnas Latviešu ciema senioriem par latviešu valodas atšķirībām mūsdienās. Šī lekcija ļoti ieinteresēja arī Pertas latviešu sabiedrību, kura sākotnēji izrādīja interesi par VVPP, bet, uzzinot ka Melburnas Latviešu ciemā tika lasīta šāda lekcija, gribēja dzirdēt arī to. Vēl Melburnas Latviešu ciemā un Pertā A.Lazareva iepazīstināja klausītājus ar datiem par līdzšinējiem valodas prasmes pārbaudījumiem diasporā dažādās pasaules vietās, īpašu uzmanību pievēršot datiem (rezultātiem, pārbaudījuma kārtotāju vecumam u.c.) par pārbaudījumiem Austrālijā. Šogad ieguvām arī papildu informāciju par to, kas nākotnē varēs noderēt mūsu vidusskolēniem. Vizītē Adelaides Ukraiņu skolā un sarunās ar skolas skolotāju Rostislavu Bekeru, kurš māca tur SACE Ukraiņu valodas un kultūras programmu, VISC speciālistes guva informāciju par programmas praktisko realizāciju Ukraiņu skolas vidusskolas klasēs. VISC speciālistes varēja pētīt gatavās programmas šim kursam, tādējādi gūstot papildu informāciju par to, kā skolēni uzkrātās zināšanas latviešu pamatskolā varētu izmantot Dienvidaustrālijas vidusskolu sistēmā. Izkristalizējās vairākas labas idejas, piemēram, 10. klases bērns varētu latviešu skolas zināšanas izmantot savā personalizētajā mācību plānā (Personal Learning Plan), kā arī vidusskolas jebkurā mācību gadā līdz 11. klasei (ieskaitot) viena gada laikā bērns varētu apgūt 1. posma Valodas un kultūras programmu (Stage 1) un iegūt kredītpunktus. Šo programmu var mācīties arī 2. līmenī (12. klasē), diemžēl šobrīd mūsu skolās nav skolēnu ar tik augstu latviešu valodas prasmes līmeni, kas varētu pilnībā īstenot Valodas un kultūras programmā aprakstītās prasības. Tiekoties ar Bekera kungu, neatsverama bija Renāte Neimane, kura lieliski papildināja komandu, sniedzot informāciju par valodu līmeņiem un VVPP angļu valodā. Renāte palīdzēja ar tulkošanu arī tiekoties ar cilvēkiem, kuri šobrīd valodu ir tikai sākuši apgūt, bet nākotnē apsver domu kārtot VVPP. Pateicos LAAJ Skolu nozares vārdā LR IZM VISC par šo iespēju tikties ar speciālistiem klātienē un par VISC speciālistu lielo darbu, izglītojot skolotājus un sabiedrību par tik nozīmīgām tēmām. Ļena Rumpe Sākuma foto: Skolotāju tikšanās Adelaidē 19.janvārī . Foto Renāte Neimane Adelaides latviešu skolas grāmatu izpēte. Foto Ļena Rumpe   Tikšanās Melburnas Latviešu ciemā 30.janvārī. Foto R.Neimane   Tikšanās Pertas Latviešu namā 2.februārī. Foto J.Purvinskis

Sagaidot nākamo mācību gadu – Brisbenas latviešu skoliņas pārstāve viesojas Sidnejā

Sagaidot jauno mācību gadu, sestdien, 2020.gada 25.janvārī es, Gunita – Brisbenes latviešu skoliņas pārstāve devos uz Sidnejas Latviešu namu, kur Valsts izglītības satura centra speciālistes aicināja uz programmas parauga “Latviešu valoda gada ritumā” prezentāciju un Valsts valodas prasmes pārbaudi. Man izdevās noklausīties vērtīgu informāciju ar ieteikumiem, kam pievērst uzmanību un pamatprincipiem, kā realizēt mācību programmas saturu atbilstoši disaporas skolu iespējām un vajadzībām, ar ko dalījās speciālistes no Latvijas. Tāpat pārstāves dalījās ar informāciju par interneta resursiem, kur pieejama informācija par grāmatām un dažādām mācību tēmām. Kopā ar Sidnejas skolas skolotājiem, mēs vienojāmies diskusijā par savu darba pieredzi un kā varētu šo programmu īstenot darbā ar bērniem, kā arī nonācām pie secinājuma, ka šai programmai būtu nepieciešams papildinājums ar konkrētiem mācību piemēriem, lai atvieglotu skolotāju darbu. Izglītības satura speciālistes šai domai piekrita, kā arī atzīmēja, ka tas jau ir tapšanas procesā. Viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Sidnejas Latviešu namu, bija, lai noskaidrotu vajadzīgo informāciju par Valsts valodas prasmes pārbaudi, lai nepieciešamības gadījumā Brisbenē esošajiem interesentiem varētu asistēt un paskaidrot, kur un ko meklēt interneta vidē, lai pieteiktos un, kā pašu spēkiem sagatavoties pārbaudei. Man izdevās uzzināt par Sidnejas skolas aktualitātēm, paveikto un citiem jaunumiem. Ļoti patīkami bija uzzināt par Sidnejas skolas vizuālās mākslas skolotājas Māras Mores jauno realizēto projektu darbā ar bērniem. Man izdevās noskaidrot, ka Māra izmanto animāciju kā mācīšanās instrumentu, lai veicinātu bērnu zināšanu padziļināšanu un interesi par pazīstamākajiem darbiem latviešu literatūra. Šobrīd viņa kopā ar skolēniem veido animāciju par Andreja Pumpura eposu “Lāčplēsis”. Man bija iespēja iepazīties ar Māras projektu tuvāk un apskatīt video un attēlus par darba procesu. Māras video iepriecināja arī pārējos sapulces dalībniekus. Šis bija skaists atgādinājums par to, cik radoši un gudri ir mūsu diasporu skolotāji. Esmu priecīga par iespēju viesoties Sidnejas Latviešu namā un, satiekot skolotājus, pārrunāt skolu jaunumus un sniegt viens otram atbalstu un iedrošinājumu turpināt strādāt, mācīties un dalīties visā vērtīgajā atkal un atkal. Pateicos LAAJ par atbalstu, lai šī vizīte būtu iespējama. Šī visa iespaidā šo rakstu vēlos nobeigt ar diasporas izglītības vadlīnīju moto – „Es esmu vajadzīgs Latvijai, un Latvija ir vajadzīga man”. Gunita Mistere Foto: Kaija Moore

LAAJ Skolu nozarei jauns vadītājs

Paldies par ceļojumu! Visiem priecīgiem ceļojumiem kādreiz pienāk arī beigas. Dažreiz cilvēki nonāk krustcelēs savā ceļojumā, kad viņiem jāizlemj uz kuru pusi iet. Visiem brīvprātīgajiem ir ģimenes, darbs un veselība, kuri spēlē lomu šajās izvēlēs. Esmu darbojusies kā brīvprātīgais gandrīz trīs gadus LAAJ Skolu nozares un arī divus gadus amatu apvienošanas kārtībā kā Ārpusskolu nozares vadītāja. Domāju, ka šajos trijos gados šis tas ir paveikts. Esmu gandarīta par to, kas notiek skolās - skolas mainās līdzi laikam. Esmu priecīga par lielāku Latvijas valdības atbalstu un par dažādiem interesantiem projektiem, kurus realizējām. Visvairāk esmu pateicīga visiem sastaptajiem cilvēkiem manā ceļā, jo pārstāvēt LAAJ man bija liels pagodinājums. Paldies par neaizmirstamo ceļojumu jums visiem un katram atsevisķi! Un tātad - no 2020.gada 1.februāra LAAJ Skolu nozarei ir jauna vadītāja un tā ir Iveta Leitase. Par Ivetu nebūtu daudz jāstāsta, jo viņu iepazinuši jau daudzi cilvēki Austrālijas latviešu sabiedrībā. Ivetas bērni Adelaides latviešu skolu ir apmeklējuši kopš spēļu grupas, un šogad viņas vecākais bērns jau pabeidza A.Ziedares Vasaras vidusskolas 4.klasi. Latviešu skolu vajadzības un specifiku Iveta zina no augšas līdz apakšai, jo pati ir darbojusies vairāk nekā 10 gadus gan Adelaides skolā par skolotāju un pārzini, gan par AZVV skolotāju. Ivetai ir lieliskas organizatora spējas, tehnoloģiju zināšanas un liela enerģija. Cerot, ka kādreiz atvērsies vēstniecība Kanberā, Iveta nākotnē pat izvietojuma ziņā varētu būt pašu notikumu centrā, vienmēr informēta un vienmēr gatava palīdzēt ! Lai viņai veicas! Būsim pretimnākoši un saprotoši! Apsveicu Ivetu Leitasi ar jauno amatu! Ļena Rumpe Foto: P.Strazds

Latvijas viesi vasaras nometnēs mācās par Austrālijas dabas spēkiem un latvietību Austrālijā

Nevaru saprast, vai ar nolūku vai tīri aiz sagadīšanās, šī gada bērnu nometnes “Tērvete” izvēlētā tēma bija “Dabas spēki”. Es domāju, ka nometnes vadītājam pat prātā nebija ienācis, ka dabas spēki šogad sniegs mums tik nopietnu pārbaudījumu kā ugunsgrēkus, kuri plosās visā Austrālijā. Šogad uz mūsu nometnēm ieradās arī palīgi no Latvijas– “Tērvetes” nometnes vadītāja palīgs Mārtiņš Spriņģis ieradās no “Pelēkā vilka”organizācijas Latvijā, bet uz“3x3”nometni bija atbraukusi latviešu valodas skolotāja Inga Laizāne. Dabas spēki bija nolēmuši mainīt Ingas plānus. Inga 30.decembrī Izglītības dienā nolasīja informācijas bagātu lekciju par pieaugušo izglītošanās iespējām ārpus Latvijas un pieejamajiem materiāliem pieaugušo apmācībai, bet tā arī netika uz brīnišķīgo Folskrīka nometni. Pusceļā uz nometni atnāca paziņojums, ka lielā daļā Viktorijas Alpu teritorijas ceļi tiek bloķēti un nometnes vieta vairs nav pieejama. Nometnes vadība bija spiesta rīkot ārkārtas sēdi un mainīt visus plānus – braucēji no tālienes grieza apkārt savas mašīnas un brauca mājās, bet atlikušie cilvēki atrada mājvietas Melburnas Latviešu namā. Trīs dienas Inga Melburnas Latviešu namā cītīgi vadīja latviešu valodas puduri “Spodrināsim latviešu valodu”, darbojās ar “3x3” nometnes bērniem un mācīja latviešu valodu kā svešvalodu. Lai arī visi puduri varēja notikt kā plānoti, “3x3” nometnes ģimeniskais gars, kur visi kopā ēd, kopā bauda dabu, kopj latvietību, bija pazudis. “3x3” nometni tās padome nolēma slēgt ātrāk un Ingas jauki iesākto darbību pārcelt uz “Tērveti”. Tā nu “Tērvetes” nometnei, sakarā ar savu šī gada drošo izvietojumu, paveicās, un viņi ieguva papildu palīgu. Mārtiņam pienākumi bija zināmi jau kopš atbraukšanas – organizēt āra rotaļas un šķēršļu gājienu, mācīt tēmas par izdzīvošanu mežā, mezglu siešanu un nažu drošu lietošanu, kā arī piedalīties visā nometnes procesā, tomēr arī Inga ātri iejutās “Tērvetes” apstākļos. Apbrīnoju “3x3” nometnes vadītāja Artūra Landsberga izturību un pacietību, šogad pirmo reizi uzņemoties “3x3” vadītāja lomu un strādājot īpaši sarežģītos apstākļos, tāpat esmu priecīga par Ērika Birzuļa vadīto “Tērvetes” komandu, kuri ieradās nometnē krietni ātrāk nekā citās reizēs, lai pārbaudītu ugunsdrošību un lai visu laiku būtu modri par mūsu bērniem. Priecājos, ka viņi varēja veiksmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem, izmitinot papildu cilvēkus. Paldies par sapratni Latvijas viesiem, kuriem šis gads iesākās ar negaidītiem pārsteigumiem ! Paldies LR IZM par doto iespēju šiem viesiem no Latvijas uzlabot mūsu latviešu valodas zināšanas! Ļena Rumpe LAAJ Skolu / Ārpusskolas nozares vadītāja M. Raģes un Ē. Bizuļa foto

AZVV viesi no Latvijas turpina pārsteigt

Katru gadu pie sevis es klusiņām nodomāju, ka šī gada A.Ziedares vasaras vidusskolas (AZVV) skolotāju komanda ir lieliska un … tad atbrauc vēl kādi citi skolotāji, un es mainu savas domas atkal – laikam par šiem labākus vairs nevar atrast ! Un tā ik gadu, kā tajā Ziemassvētku dziesmā “Katru gad’ no jauna Ziemassvētki nāk …” Varbūt manas domas ir mainīgas, bet viena lieta gan ir neapšaubāma - AZVV ir ligzda, no kuras kā putnēni izšķiļas jaunie Austrālijas sabiedriskie darbinieki , kuri nākotnē darbosies gan dažādās latviešu organizācijās, gan latviešu skolās. Uz šo “ligzdu” sabrauc arī esošie skolotāji gūt jaunas zināšanas un apmainīties ar pieredzi. Arī šogad Viesu dienā AZVV (5.janvārī), un neilgi pirms tam - Izglītības dienā Melburnā (30.decembrī), AZVV skolotāji no Latvijas – Dace Anstrate, Dace Konopecka, Samanta Kavrusa-Vecmane, Gunta Kļava, Edgars Bērziņš, Imants Kukuļs lasīja saturīgas lekcijas un iepazīstināja mūs ar jauno mācību pieeju Latvijas skolās. Programmu var skatīt šajā saitē : https://laaj.org.au/jaunatnes-dienas-melburna-izglitibas-diena/ Gribētos runāt par visu pamatīgi, kā es to parasti esmu pieradusi darīt, tomēr visu pārstāstīt tik un tā nebūs iespējams. Ieguvēji ir visi tie, kas ieradās, t.i., kopā abos pasākumos piedalījās 21 klausītājs. Tomēr nav jābēdājas arī tiem, kuri netika, abi pasākumi tika nofilmēti gandrīz pilnībā un, atrisinot dažas tehniskas problēmas, mēģināsim rast iespēju tos noskatīties arī citiem interesentiem. Kamēr rakstīju šo rakstu, saņēmu informāciju, ka Viesu dienas seminārs jau atrodams vasaras vidusskolas FaceBook. Vērtīgākais šajās lekcijās ir praktiskā daļa, jo cilvēks vislabāk atceras to, ko izdarījis pats. Un, protams, sarunas – “prāta vētras”, kuru rezultātā AZVV “ligzdā” dzimst lieliskas idejas, jauni sasniedzami mērķi un veidojas vīzija par nākotni, par to, kas mums vēl jāmaina, par to, kāds atbalsts mums ir vajadzīgs. Ja visi mēs redzam skaidru mērķi, uz to ir vieglāk virzīties kopā ! Pierādījums tam, ka viss ir sasniedzams, ir kaut vai Ginta Ceplenieka pagājušā gadā izteiktā (toreiz vēl likās -neiespējamā) doma, ka AZVV koris varētu braukt uz Skolu jaunates dziesmu un deju svētkiem, ir sākusi materializēties. Melburnā notika un tagad AZVV turpinās intensīvs darbs pie Dziesmu svētku repertuāra apguves. Protams, lai viss izdotos, “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet.” /Rainis/ Paldies Gintam par ideju un par jauniešu muzikalitātes kopšanu pagājušā gadā un šogad. Paldies LR IZM ministrijai par sagādāto iespēju AZVV saimi papildināt ar tik radošiem, enerģiskiem un talantīgiem skolotājiem. Gaidīsim jūs AZVV koncertā 18.janvārī Adelaidē “Tālavas” lielajā zālē! Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja