Latvian Association of Australia and New Zealand

+7°C – Rīga

Subscribe to newsletter

  • lv
  • en
Learn more
LFANZ

LFANZ

Information about the Latvian Federation in Australia and New Zealand, including aims, history and who to contact.

Organisations

Organisations

Interest groups, support organisations – Australia and New Zealand Latvian communities encompass a wide variety.

Calendar

Calendar

All events in Australia and New Zealand Latvian communities.

News

News

News about the latest LFANZ activity, audio and video recordings.

Donate

Donate

Donate to LFANZ to support projects in Australian and New Zealand Latvian communities.

Facebook Draugiem.lv Twitter

Calendar

News

Psiholoģijas profesores Baibas Martinsones vieslekcijas Austrālijā

Psiholoģijas profesores B. Martinsones vieslekcija piecās Austrālijas pilsētās Skolas saimei un sabiedrībai – arī angļu valodā runājošie laipni lūgti! Ja jūs sev kaut reizi esiet uzdevuši jautājumus vai mana ģimene un mans bērns ir ieguvējs vai zaudētājs no tā, ka bērns aug daudzvalodu ģimenē; kāpēc un vai vispār vajadzētu vest bērnu uz latviešu skolu/ spēļu grupu; kas ir sociāli emocionālā audzināšana, kā palīdzēt mūsu bērniem bagātināt viņu emocionālo pasauli; kāda ir mana kā vecāka loma bērna emocionālās attīstības un pozitīvas uzvedības veicināšanā; ko tieši es varētu darīt sava bērna izaugsmei; kā arī nedaudz par to, kādas izmaiņas notiek Latvijas skolās šobrīd un ko nozīmē projekts “Skola 2030”, tad varu jūs iepriecināt. Šī gada oktobrī Austrālijas pilsētās, kurās ir latviešu skola vai spēļu grupa, šos jautājumus varēsiet uzdod personīgi Latvijas Universitātes psiholoģijas profesorei Baibai Martinsonei. Lekcijas nosaukums “Vecāku un skolas loma bērnu vispusīgās attīstības veicināšanā bilingvālisma kontekstā”. Lekciju un diskusiju mērķis ir padziļināt šo jautājumu izpratni un veidot skolas un sabiedrības dialogu par šīm tēmām. Lekcija notiks latviešu valodā, tomēr lektore iedrošina nākt arī angļu valodā runājošo sabiedrības daļu (nepieciešamības gadījumā būs iespēja pārslēgties uz angļu valodu). Savukārt, jautājumus varēsiet droši uzdot abās valodās. Īsumā par Baibu Martinsoni. Baibas pirmā izglītība ir bioloģijas skolotāja, tomēr sākot strādāt skolā 90.gados - brīdī, kad mainījās Latvijas skolu sistēma, ieplūda jaunas vēsmas skolu sistēmā un atdzima psiholoģija, Baibai radās interese par šo priekšmetu. Viņa uzsāka studijas Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā, iegūstot pilnu psihologa izglītību un doktora grādu klīniskajā psiholoģijā. Pateicoties izglītotiem un aktīviem trimdā dzīvojošiem latviešiem, Latvijā tika radīta iespēja studēt psiholoģiju atbilstoši rietumu pasaules standartiem. To ar savu ieguldījumu nodrošināja tādas izcilas personības, kā Solveiga Miezītis, Sandra Sebre, Jānis Grants, Māris Ķirsons, Edīte Ozola, Lia Kapelis, Ināra Erdmane un citi. Šobrīd Baiba jau 15 gadus strādā Latvijas universitātē, ir asociātā profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā pētniece izglītības psiholoģijā, Psiholoģijas un Izglītības vadības studiju doktorantūras skolas vadītāja. Paralēli Baiba strādā kā praktizējoša psiholoģe savā praksē. Viņa ir sertificēta trīs nozarēs: klīniskajā un veselības, skolu un izglītības un arī konsultatīvajā psiholoģijā. Neskatoties uz praktisko un akadēmisko darbību psiholoģijā, Baiba ir saglabājusi ciešu kontaktu un interesi par skolu. Šajā psiholoģijas un pedagoģijas saskares punktā notiek lielākā daļa viņas pētniecības darba. Pēdējos 10 gadus Baiba aktīvi strādā pie sociāli emocionālās mācīšanās (Social emotional learning) ieviešanas Latvijas izglītības sistēmā. Viņa ir piedalījusies arī projektā Skola 2030, kas izstrādā jauno kompetencēs balstīto Latvijas izglītības standartu, un palīdzējusi integrēt sociāli emocionālās mācīšanās idejas standartā. Paralēli viņa ir piedalījusies pedagogu studiju kursu izstrādē, lai skolotāji universitātē gūtu tādas zināšanas, ka varētu sekmīgi mācīt bērniem ne tikai akadēmiskās zināšanas un prasmes, bet arī sociāli emocionālās kompetences. Baiba ir autore Latvijas Sociāli emocionālās mācīšanās programmai un pastāstīs arī par citām aktivitātēm, kas notiek Latvijā un sadarbībā ar citu valstu kolēģiem. Pirms lekcijas gandrīz visās pilsētā ir plānota viena latviešu skolu skolotāja uzstāšanās, kas nesen atgriezies no šīgada Latviešu valodas aģentūras rīkotā semināra nedēļas nogales skolotājiem. Skolotājs dalīties ar saviem iespaidiem par semināru un pastāstīt par jaunumiem, materiāliem un citām interesantām lietām, ko vecāki un skolotāji var izmantot savu bērnu latviešu valodas apguvē. Pasākumu datumi un laiki: 12.oktobrī 11:40 Melburnas Latviešu nama mazajā zālē, kontakpersona: skolas pārzinis Aldis Sveilis; 13.oktobrī 14:00 Brisbenas Latviešu namā, kontaktpersona: spēļu grupas vadītāja Marta Eiduka; 19.oktobrī 11:30 Sidnejas Latviešu nama M.Siliņa zālē , kontaktpersona: skolas pārzinis Normunds Ronis; 26.oktobrī 9:30 Adelaides Latviešu nama “Tālavas” mazajā zālē, kontaktpersona LAAJ Skolu nozares vadītāja Ļena Rumpe; 27.oktobrī 13:00 Pertas Latviešu namā, kontaktpersonas: Goda konsuls Rietumaustrālijā Jānis Purvinskis un Līva Ulmane. Kafija un uzkodas arī jūs gaidīs. Spraigas diskusijas garantētas! Ieeja – bez maksas, tomēr vēlama dalībnieku reģistrācija. Rakstiet uz epastu [email protected] līdz 6. oktobrim vai aizpildiet īsu reģistrācijas anketu https://www.surveymonkey.com/r/PVDGJQK , norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (epasts vai tālrunis), pilsētu kurā piedalīsieties pasākumā un vai ir nepieciešama tulkošana. Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja Foto - no LU arhīva

LVA Diasporas skolotāju kursi Latvijā 2019

Kā katru gadu arī šogad skolotāji no tuvām un tālām valstīm ieradās uz skolotāju diasporas kursiem Latvijā. Kursi notika no 16.-18.jūlijam. Lielākā daļa skolotāju satikās Rīgā (pie operas), lai jau agri no rīta kāptu autobusā un dotos uz Kurzemes rezidenci Strazdē (ļoti gleznaina vieta un ļoti garšīgs ēdiens). Tā nu arī mēs - skolotājas no Austrālijas Māra Moore (Sidneja), Gunita Mistere (Brisbane), Mārīte Rumpe (Adelaide) un pašlaik Latvijā vasaru baudošā, Līga Gēmute devāmies kopīgā piedzīvojumā ar lielo skolotāju saimi. Liels paldies šo kursu organizatoriem - Latviešu valodas aģentūrai, kas katru gadu dod šo fantastisko iespēju skolotājām uzzināt, kas jauns valodas mācīšanā, kā labāk un studentiem saistošāk pasniegt valodu, kā arī kur rast iedvesmu un arī rast atbildi, vai ir vērts mācīt? Jutāmies pagodinātas, jo pirmās dienas atklāšanā mūs sveica un uzrunāja Ārlietu Ministrijas, speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, tas liecināja par to, ka tas ko mēs darām ir zināms un novērtēts arī Latvijā. Paldies par labiem vārdiem arī LVA direktoram Jānim Valdmanim un ELA izglītības referentam Mārim Pūlim. Mani ļoti iespaidoja pirmā lekcija “Neizzusts laika lokos: ko mācīties no lībiešiem?”. LU Lībiešu institūta vadītājs, valodnieks, dzejnieks un tulks Valts Ernštreits mums stāstīja par to cik lībiešu tauta ir sīksta un turpina kopt savu valodu un izdod grāmatas, kaut arī nu ir palikuši tikai ap 300 līvu. Galvenais ir radīt apziņu, ka tu esi piederīgs un lepns par to kas tu esi. Tātad mums latviešu valodas skolotājam ir tiešais ceļš uz bērnu sirdīm, lai mācītu par mūsu valsti, lai lepotos ar to, ka prot kaut nedaudz runāt latviski un būtu īpašs ar to, ka ir latvietis. Prieks arī par mūsu pašu Austrālijas latvieti un mācību materiālu autori Līgu Gēmuti, kura cēla priekšā pirmskolas un sākumskolas bērniem domātu grāmatiņu sēriju par svētkiem. Viņa pateicās par sadarbību visām iesaistītajām pusēm un sevišķi LAAJ nozares vadītājai Ļenai Rumpei, kura viņu mudinājusi iesākto pabeigt. LVA arī cītīgi strādā un gādā svaigus un jaunus materiālus un papildina savu mājas lapu www.maciunmacies.lv, lai valodas apguve kļūtu arvien interesantāka, kā arī ir pabeigts darbs pie valodas pašmācības rīka e-laipa, kā arī ir izdotas “Laipas” B1 un B2 līmeņu grāmatas. Pirmā diena noslēdzās ar skanīgu folkloras nodarbību Rūtas un Valda Muktupāvelu vadībā. Otrajā dienā bija jāstrādā pašām skolotājām, mūs sadalīja 3 grupās un nu mēs uz savas ādas varējām izjust, kā jūtas skolnieki un ko mēs interesantu varam viņiem iemācīt. Meistarklases ritēja ļoti spraigi visas dienas garumā. Pēcpusdienā režisore un producente Marta Selecka iepazīstināja klātesošos ar savu projektu “Tutas lietas”, tās ir īsfilmiņas, kas ir domātas pirmskolas vecuma bērniem, ļoti skaidrā valodā un radošā gaisotnē Tutai ir visādi piedzīvojumi, ko var izmatot bērniem mācot valodu. Vakarpusē organizatori bija uzaicinājuši Ati un Inesi Krūmiņus, kuri mūs izveda cauri senlatviešu uguns rituālam. Pirms rituāla čaklākajām tika dots uzdevums uzpīt vainagus vai salasīt zāļu kušķīti, ko ziedot ugunij. Šis bija skaists, skanīgs un emocionāls piedzīvojums. Trešā diena iesākās ar nodarbību: “Drāma kā instruments personības izaugsmē: praktiskie paņēmieni darbam ar skolēniem” režisora, dramas terapeita un pedagoga V.Roziņa vadībā. Pēc, kuras skatījāmies populārzinātnisko dokumentālo drāmu “Baltu ciltis: noklusētās hronikas par Eiropas pēdējiem pagāniem”. Diezgan smaga, bet izglītojoša un interesanta filma. Kā mūsu senču ciltis dzīvojušas Latvijas teritorijā 13.g.s Pēc filmas dzirdējām, kā klājas mūsu kolēģēm Amerikā un Īrijā. Vēl kā nedzirdēts jaunums bija LU LFMI pētnieces G.Sīles stātījums par mājas lapu www.iesaisties.lv, kas ir radīta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta realizētajā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā” jeb lai iesaistītu sabiedrību folkloras, mākslas un literatūras projektos. Šeit var šifrēt senus rokrakstus, kā arī atrast daudz noderīgu informāciju. Protams bija vēl daudz citas informācijas, sarunu un pārrunu, kuras nevar uzskaitīt. Galvenais ir piedalīties un dalīties pieredzē, lai atgriežoties savās skolās varētu strādāt ar jaunu sparu, jaunām idejām un galvenais ar apziņu, ka ir vērts. Vēlreiz paldies visai LVA saimei un sevišķi Aijai Otomerei, kura par mums gādāja, lai neaizsēžamies, lai visur esam laikā, lai visu zinam. Uz tikšanos kādā citā reizē. Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde. Adelaides Latviešu skolas skolotāja Mārīte Rumpe

View more

Contacts